Arī Latvijā būs automaģistrāles - līdz 2040.gadam plānoti 1020 km 50

 

Ilustratīvs attēls: fragments no Kauņas-Viļņas maģistrāles Foto: Ekrānbilde no Google.com/maps

Nozare.lv | 18.jūnijs 2020 13:08

Līdz 2040.gadam 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu plāno pārbūvēt par četrjoslu ātrgaitas ceļiem

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās, ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap trīs miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Lazdovskis stāstīja, ka viens no plāna ambiciozajiem mērķiem paredz, ka no jebkura reģionālā attīstības centra Latvijā Rīga būtu sasniedzama ne vairāk kā divu stundu laikā. Lai to sasniegtu paredzēts pakāpeniski virzīties uz ātrgaitas ceļu būvniecību.

Šīs autoceļu maģistrāles savienotu Rīgu ar Ventspili, Liepāju, Jelgavu, Bausku, Jēkabpili un Daugavpili, Rēzekni, Cēsīm un Smilteni, kā arī Ainažiem. Uz ātrgaitas ceļiem būtu atdalītas divas brauktuves ar divām braukšanas joslām katrā virzienā, turklāt atļautais maksimālais braukšanas ātrums būtu 130 kilometri stundā. Maģistrāles būtu aprīkotas ar prettrokšņu sienām, kā arī uz tām nevarētu nokļūt dzīvnieki. Tām būtu daudz mazāks pieslēguma ceļu skaits, kas pārsvarā būtu divlīmeņu satiksmes viadukti, bet atsevišķos gadījumos labā iebrauktuve vai izbrauktuve.

Piedāvātais ceļu tīkla attīstības plāns izveidots, lai aptvertu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju apjomu, stāstīja Lazdovskis. Viņš arī teica, ka diskusijas bija par to, vai Vidzemes virzienā attīstīt virzienu Cēsis/Smiltene vai Valmiera/Valga, paskaidrojot, ka izvēlēts Smiltenes virziens, jo tam ar salīdzinoši īsākām distancēm var pieslēgt Gulbeni, Balvus un Alūksni.

Savukārt reģionālo ceļu tīklu primāri plānots attīstīt, savienojot attīstības centrus ar automaģistrālēm pa iespējami īsāko maršrutu.

Lazdovskis teica, ka īpaša uzmanība ir pievērsta Rīgas aglomerācijai. "Rīga ir Latvijas un Baltijas satiksmes centrālais mezgls, jo teju katrs galvenais ceļš atduras Rīgas apvedceļā, tomēr satiksmes intensitāte uz šī apvedceļa pašreiz būtiski pārsniedz kapacitāti, kādai tas ticis būvēts," stāstīja Lazdovskis. Piemēram, posmā Salaspils-Baltezers diennaktī pārvietojas ap 20 000 automašīnas, kaut autoceļš ir projektēts 6000-8000 automašīnām diennaktī.

LVC valdes loceklis sacīja, ka ceļu attīstības plāna rezultātā no Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Ogres, Siguldas un Saulkrastiem Rīgai būtu jābūt sasniedzamai 30 minūšu laikā.

Galvenā tranzīta artērija Latvijā ir "Via Baltica", un arī tajā atsevišķos posmos satiksmes intensitāte pārsniedz paredzēto, tāpēc papildu jau plānotajam Ķekavas apvedceļam, jādomā par apvedceļu veidošanu ap Iecavu, Bausku, Baltezeru un Salacgrīvu, stāstīja Lazdovskis.

Savukārt kā pierobežas savienojumus iecerēts uzlabot savienojumus no Medumiem un Pāterniekiem uz Daugavpili, kā arī no Terehovas un Grebņevas līdz Rēzeknei, tāpat arī savienojums no Vidzemes šosejas līdz Valkai/Valmierai un no Liepājas līdz Rucavai.

Kā pēdējo svarīgo aspektu ceļu attīstības plānā Lazdovskis minēja digitalizāciju, norādot, ka modernam ceļam jāatbilst moderno tehnoloģiju izmantošanas iespējām, tāpēc galvenās maģistrāles paredzēts aprīkot ar 5G tehnoloģijām.

Paredzēts, ka plāna ieviešanas rezultātā aptuveni 1020 kilometri autoceļu veidotu maģistrāles, kas savienotu Rīgas apvedceļu ar galvenajiem autoceļiem, 1100 kilometri būtu valsts galvenie autoceļu, kas savienotu maģistrāles ar attīstības centriem un valsts robežu. Savukārt ap 3600 kilometru būtu valsts reģionālie autoceļu, kas savienotu nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus un nodrošinātu piekļuvi augstākās kategorijas autoceļiem, bet 6400 kilometri būtu valsts vietējie autoceļu un 8000 kilometri - pievedceļi.
 

 
50 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
esi sameeriigs ar iespeejaam 18.jūnijs 2020 15:11
18 3 Atbildēt

Minhauzena cieniigs naakotnes redzeejums. Laikam citaa dimensijaa dziivo/domaa!

GB12 18.jūnijs 2020 14:07
11 0 Atbildēt

Kā tūlīt te ies vaļā "vissirslikti" īdēšana...

Vāverciems 18.jūnijs 2020 15:11
11 6 Atbildēt

Korķis ir tev galvā! Nav Latvijā korķu, Latvijā ir tikai lēna satiksme!20-30minūtes pastumdīties ir normāli, korķis ir tad ja stumdies 2h un vairāk.

Piemēram Kalifornijas štatā, kur ir tiešām lieli korķi, ir ieviestas Carpool joslas, pa kurām var braukt mašīnas, kurās ir 2 un vairāk braucēji, lai tādējādi efektīvi tiktu izmantota infrastruktūra. Tas motivē kaimiņus braukt uz darbu ar vienu mašīnu, nevis katram ar savu.

Rīgā korķi ir skolas sezonā, kas norāda uz to, ka vecāki vadā bērnu uz eleitārajām skolām, jo piemājas skolā ir zems līmenis. Ja piemājas skola varēs konkurēt ar 1.ģimnāziju, uzreiz atkritīs nepieciešamība dzīties uz centra skolām.

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti1111

Mercedes: cilvēkveidīgie roboti cilvēku vietā 1

Mercedes-Benz rūpnīcās ieradīsies cilvēkveidīgie roboti, kas aizstās cilvēkus smagākos ikdienas darbos. Pagaidām tas ir eksperiments. Lasīt vairāk

 

Volkswagen ID.Unyx – sportisks krosovers Ķīnas tirgum 4

Volkswagen ID.Unyx ir gandrīz tas pats Cupra Tavascan, tomēr ne gluži. Lasīt vairāk

 

Elektriskā Škoda Epiq par 25 000 eiro ieradīsies 2025. gadā (+ FOTO) 15

Čehijas autobūves uzņēmums Škoda gatavo elektrisku mazauto, kas būs pievilcīgs arī cenu ziņā. Lasīt vairāk

 

Visu laiku jaudīgākais Volkswagen universāls – vēl viens elektriskais GTX saimes modelis (+ FOTO) 13

Reizē ar ID.3 GTX debitējis vēl viens šīs saimes modelis – ID.7 GTX Tourer. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti