Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" bez piekļuves papildu finansējumam naudas līdzekļi varētu izsīkt decembra pirmajā pusē, tādējādi uzņēmums būtu spiests pārtraukt darbību un sākt likvidāciju, liecina ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesā iesniegtie "airBaltic" dokumenti.
Aviokompānija pirmdien, 16. novembrī, iesniegusi tiesā atbildi uz vairāku 2029. gadā dzēšamo nodrošināto obligāciju turētāju iebildumiem pret plānoto jaunā finansējuma nodrošinājuma prioritāti. Uzņēmums uzsver, ka piekļuve atlikušajām parādnieka darbības finansējuma jeb "debtor-in-possession" (DIP) daļām ir nepieciešama, lai turpinātu darbību un īstenotu restrukturizāciju.
"airBaltic" finanšu konsultāciju uzņēmuma "Seabury Global Aviation Advisors" vicepriekšsēdētājs Stefans Krastevs tiesā iesniegtajā papildu deklarācijā norāda, ka, izvērtējot aviokompānijas darbības un naudas plūsmas prognozes, secinājis, ka bez atlikušā DIP finansējuma uzņēmuma naudas līdzekļi izsīks decembra pirmajā pusē.
Pēc Krasteva vērtējuma, šādā situācijā "airBaltic" nespētu finansēt turpmāko darbību un būtu spiesta sākt likvidāciju, kas radītu būtisku kaitējumu uzņēmumam un tā kreditoriem.
Lai piekļūtu atlikušajam finansējumam, "airBaltic" nepieciešams tiesas apstiprinājums jaunajiem DIP finansētājiem piešķirt augstāku nodrošinājuma prioritāti pār aktīviem, kas jau ieķīlāti 2029. gadā dzēšamo obligāciju turētāju labā. Šāda prioritāte nepieciešama DIP finansējuma otrās daļas līdz 125 miljoniem eiro un trešās daļas līdz 50 miljoniem eiro saņemšanai.
Pret plānoto nodrošinājuma prioritāti iebilst vairāki obligāciju turētāji, savukārt obligāciju pilnvarnieks un nodrošinājuma pārvaldnieks "U.S. Bank Trustees Limited" iesniedzis paziņojumu par savu tiesību saglabāšanu.
"airBaltic" norāda, ka DIP finansējuma piesaistes procesā saņēmusi trīs piedāvājumus, un visi potenciālie finansētāji pieprasījuši augstāku nodrošinājuma prioritāti pār obligacionāru labā ieķīlātajiem aktīviem. Arī pēc "Chapter 11" procesa sākšanas uzņēmums turpinājis meklēt alternatīvus finansējuma risinājumus, taču piedāvājumi, kas neprasītu šādu prioritāti, nav saņemti.
Vienlaikus "airBaltic" piedāvā obligacionāru interešu aizsardzībai piešķirt zemākas prioritātes ķīlas tiesības uz papildu aktīviem, tostarp astoņām "Airbus A220" lidmašīnām, septiņiem rezerves dzinējiem un lidojumu simulatoru, kā arī aizstājošas ķīlas tiesības uz līdzšinējo nodrošinājumu. Par šādas aizsardzības pietiekamību un finansētāju nodrošinājuma prioritāti tiesai vēl jālemj.
Krastevs papildu deklarācijā arī izvērtējis obligacionāru nodrošinājuma vērtību dažādos uzņēmuma turpmākās darbības scenārijos. Pēc viņa aplēsēm, pašreizējā obligacionāru nodrošinājuma vērtība, uzņēmumam turpinot darbību, ir aptuveni 251 miljons eiro, savukārt likvidācijas gadījumā tā varētu samazināties līdz 28,5-56,1 miljonam eiro.
Savukārt scenārijā, kurā "airBaltic" turpinātu darbību un jaunajiem DIP finansētājiem tiktu piešķirta augstāka nodrošinājuma prioritāte, pēc Krasteva aprēķiniem, pēc DIP finansētāju prasījumu apmierināšanas obligacionāriem sadalei varētu palikt aptuveni 74,1 miljons eiro.
Šajā scenārijā Krastevs DIP finansētāju prasījumus aplēsis kopumā 432 miljonu eiro apmērā, ko veido 350 miljonu eiro finansējuma pamatsumma un 82 miljonu eiro līgumā paredzētā minimālās atdeves summa. Šie aprēķini attiecas uz prognozētu situāciju restrukturizācijas plāna spēkā stāšanās brīdī, nevis jau izmaksātu finansējumu vai faktiski segtiem prasījumiem.
Ar šiem aprēķiniem "airBaltic" pamato savu pozīciju, ka uzņēmuma darbības turpināšana ar papildu DIP finansējumu obligacionāriem būtu izdevīgāka nekā aviokompānijas likvidācija.
Vienlaikus "airBaltic" paziņojusi, ka DIP finansētāju vairākums piekritis pagarināt vienu no finansējuma nosacījumos noteiktajiem termiņiem. Saskaņā ar vienošanos aviokompānijai līdz 4. decembrim vai dienai pirms DIP finansējuma otrās daļas pieprasīšanas, ja tā pienāk agrāk, jāiesniedz tiesā flotes restrukturizācijas plānam atbilstošs pieteikums par lidmašīnu nomas līgumu izbeigšanu.
Galvenā tiesas sēde par jaunā finansējuma nodrošinājuma prioritāti jeb "Priming Hearing", kas sākotnēji bija paredzēta 17. un 18. novembrī, pārcelta uz 9. decembri. Nepieciešamības gadījumā sēde turpināsies 10. decembrī, savukārt 17. novembrī paredzēta DIP finansējuma jautājuma statusa apspriede.
Jau ziņots, ka ASV Ņujorkas Dienvidu apgabala Maksātnespējas lietu tiesa 19. oktobrī apstiprināja "airBaltic" DIP finansējuma struktūru līdz 350 miljoniem eiro, tomēr jautājums par jaunajiem finansētājiem piešķiramo nodrošinājuma prioritāti pār esošajiem nodrošinātajiem kreditoriem vēl nav izlemts.
Apstiprinātais finansējuma mehānisms paredz pirmo finansējuma daļu 175 miljonu eiro apmērā, otro daļu līdz 125 miljoniem eiro un trešo daļu līdz 50 miljoniem eiro.
"airBaltic" no pirmās DIP finansējuma daļas izmantoja 78,925 miljonus eiro, lai izpirktu astoņas "Airbus A220" lidmašīnas un septiņus dzinējus.
Kopumā "airBaltic" ir saņēmusi finansētāju saistošu apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu DIP finansējumu uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai "Chapter 11" procesa laikā.
Finansējuma piesaisti organizējis "SVP", un to apņēmušies nodrošināt "Barclays", "Hayfin Capital Management", "Morgan Stanley", "Oaktree Capital Management" un "Strategic Value Partners". Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā būs arī papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš "airBaltic" bija plānojusi piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem, taču šis finansējuma plāns netiks īstenots.
"Chapter 11" režīms pasargā "airBaltic" no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.
Kompānijā vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar "airBaltic" kā līdz šim.
"Chapter 11" procesa noslēgumā paredzēts izstrādāt reorganizācijas plānu, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
















