Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, elektroskrejriteni uzskata par izaicinājumu satiksmes drošībai. Lielākā daļa jeb 82% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka elektroskrejriteņi rada risku drošai satiksmei.
Arī pasaulē tiek meklēti labākie risinājumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi un tas ir jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno pārvietoties ar skrejriteni ārvalstīs.
Satiksmes ministrijas tiešsaistē veiktajā aptaujā* 82% respondentu norādījuši, ka elektroskrejriteņi rada papildu riskus satiksmes drošībai, savukārt 65% iedzīvotāju neuzskata elektroskrejriteni par drošu pārvietošanās līdzekli. Aptaujas rezultāti liecina, ka sabiedrības attieksme pēdējo divu gadu laikā nav būtiski mainījusies, jo 2019. gada pavasarī Latvijas Automoto biedrības (LAMB) veiktajā aptaujā** 87% iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskatīja par draudu satiksmes drošībai.
Vienlaikus, palielinoties elektroskrejriteņu popularitātei, arvien vairāk iedzīvotāju raugās pozitīvi uz šī pārvietošanās līdzekļa iegādi un izmantošanu. Aptuveni 36% aptaujāto norādīja, ka jau izmanto vai arī plāno iegādāties elektroskrejriteni, un tas ir ievērojami vairāk nekā LAMB veiktajā aptaujā divus gadus atpakaļ, kad aptuveni 20% respondentu atzina, ka apsver šādu pārvietošanās iespēju.
“Satiksme un braukšanas paradumi mainās. Arvien vairāk cilvēku izvēlas pārvietoties ar skrejriteni, bet, lai ceļu satiksmē iekļautos droši, neapdraudot sevi un citus, pirmkārt, ir jāzina ceļu satiksmes noteikumi (CSN). Otrkārt, CSN ir jāievēro un, treškārt, ir jābūt labām braukšanas prasmēm ar elektroskrejriteni. Tiem, kuri plāno ceļot un ar elektroskrejriteni pārvietoties citās valstīs, ir jāzina arī konkrēto valstu regulējums, jo tas ir atšķirīgs Eiropas Savienības un citās valstīs,” norāda Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
Šī gada 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem. Vienlaikus elektroskrejriteņu regulējums ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī citās pasaules valstīs vēl ir izstrādes stadijā. Eiropas Savienības valstīs nav izstrādātu kopīgu vadlīniju, kādiem jābūt elektroskrejriteņu lietošanas noteikumiem, lai tie būtu droši satiksmē.
Pasaules valstu pieredze liecina par dažādu risinājumu integrēšanu regulējumā - proti, uz velosipēdiem attiecināmu noteikumu piemērošana elektroskrejriteņiem, speciālu noteikumu un klasifikācijas izstrāde jaunajiem elektriskajiem pārvietošanās līdzekļiem, līdz pat pilnīgam elektroskrejriteņu lietošanas aizliegumam ceļu satiksmē.
Vairums Eiropas valstu pielīdzina elektroskrejriteņus gājējiem, tiem braucot pa gājēju celiņiem un ietvēm ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju ātrumu, un velosipēdiem - uz veloceliņiem, kas nepārsniedz velosipēdu braukšanas ātrumu. Ir valstis, kur uz elektroskrejriteņiem attiecināms tas pats regulējums, kas uz velosipēdiem.
Vairākās pasaules valstīs saskaņā ar reglamentējošiem noteikumiem kā obligāti papildu drošības elementi ir braucēja aizsargķivere un atstarojošā veste. Tāpat ir atrunāts, ka skrejritenim jābūt aprīkotam ar gaismām, bremzēm un atstarotājiem. Daudzviet ir paredzēts ne tikai braukšanas ātruma, bet arī vecuma ierobežojums, no kāda vecuma atļauta elektroskrejriteņu lietošana ceļu satiksmē.
Pasaules valstu pieeja elektroskrejriteņu ātruma ierobežojumiem ir sekojoša - valstīs, kur skrejriteņiem ir atļauts pārvietoties pa velojoslām, maksimālais ātrums ir noteikts ne ātrāk par 20-25 km/h. Savukārt, ja ar elektroskrejriteni pārvietojas pa gājēju ietvēm, tad pārvietošanās ātrums ir pielīdzināts gājēju iešanas ātrumam, lai neapdraudētu kājām gājējus.
Godīgi teikšu, ka neviens no pieminētajiem risinājumiem neizklausās jēdzīgs.
Man gan riebjas lietot EV, jo tas pats "muskuļu spēka kājminamais" skrejritenis no |Dominas līdz V-Rīgai, ir tikai drusku lēnāks, jo visu nobremzē luksafori, bet nu skaidrs ka ar e-verķi tev nav jāiesvīst.
Bet lai satiksme būtu puslīdz droša ar tiem skrejriteņiem, es gribētu teikt, ka ir jāmaina to ģeometrija + esošajā LV realitātē vismaz priekšas ritenim jābūt lielāka izmēra - nu tā uz ~20 collām + kārtīgām disku bremzēm, par attālumu no zems ar es vēl padomātu, IMO- ir jābūt vismaz 10 cm klīrensam. Nu un tad arī obligātai prasībai būtu jābūt ka nomas kantori pārliecinās par nomātāja CSN zināšanām.
Kādas zināšanas, ja likums no 18gadiem ļauj braukt ar velosipēdu bez ķiveres un bez velo vai jebkādām citām tiesībām!? Briesmas rada ne jau braucamrīks, bet gan braucamrīka lietotāja bezatbildība!
Būtu jāsāk ar sodiem visiem divriteņu braucējiem, tā lai sodi kož! Citādi tie 3 Eur sodi nevienu nemotivē ievērot noteikumus! Arī policistiem nav interesanti ķerstīt šitos indivīdus! Ja minimālais sods par pārkāpumiem, kas izdarīti ar velo, skūteri, vai citu dranduļetu būs EUR 50, tad šaks uzreiz visi ar galvu domēt.
Un auto minimālais sods lai ir 300 eur proporcionāli potenciālajam kaitējumam, kas izriet no braucamā masas un ātruma.
Kraviniekiem bieži vien tikai no 2000 sākas, tā kā pilnīgi noteikti velodundukiem piģisārs būtu adekvāts cipars!