Eiropas Komisija apkopojusi 2018.gada statistiku un publicēja ziņojumu par nāves gadījumu skaitu ceļu satiksmes negadījumos visā Eiropas Savienībā, salīdzinot šos datus ar iepriekšējiem periodiem.
2018. gadā Eiropas ceļos gājuši bojā 25 100 cilvēku. Vidēji tas ir 49 nāves gadījumi uz miljonu Eiropas iedzīvotāju. Visdrošākās valstis ir Lielbritānija (28 bojāgājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju), Dānija (30), Īrija (31) un Zviedrija (32). Vislielākais mirstības rādītājs ceļu satiksmes negadījumos bijis Rumānijā (96), Bulgārijā (88), Latvijā (77) un Horvātijā (78).
Savukārt Lietuva ir to ES valstu vidū, kurām laika posmā no 2017. līdz 2018.gadam izdevies sekmīgākais letālo iznākumu samazinājums (-11%), ieņemot otro vietu aiz Slovēnijas (-13%). Labi rezultāti arī Bulgārijai (-9%), Slovākijai un Kiprai (abas -8%).
Salīdzinājumā ar 2010. gadu nāves gadījumu skaits uz autoceļiem samazinājās par 21%, bet salīdzinot ar 2017. gadu samazinājums ir tikai 1%.
CSDD stāsta par ieņēmumiem no fotoradariem:
Statistika liecina, ka visneaizsargātākie satiksmes dalībnieki ir gājēji, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, seko velosipēdisti un motociklisti. Pieaudzis satiksmes negadījumu skaits, kas noticis pilsētu robežās. Vienā gadījumā ar letālu iznākumu bijuši pieci cietušie, bet kopējais satiksmes negadījumos cietušo skaits 2018. gadā sasniedzis 135 tūkstošus.
Māris Ozoliņš, iAuto redaktors: "Pietiek čakarēt un likt atbildību uz autovadītājiem. CSDD pēdējos 3 gados ir strauji audzējis stacionāro fotoradaru skaitu līdz 100 vienībām, bet tajā pašā laikā pieaug arī bojā gājušo skaits Latvijā. Pienācis laiks ir nopietni izvērtet atbildīgo ierēdņu kompetences. Piemēram, kā tas var būt, ka pie mums vēl 2019.gadā ir uz rokas pirkstiem saiskaitāmas gājēju pārejas ar drošības salām un vienlaicīgi milzīgs skaits neregulētu (bez luksoforiem) gājēju pāreju uz 4 joslu ceļiem. Vairāk kā 30% bojā gājušo Latvijā ir gājēju.
Lielakās problēmas ir divas:
1) Atbildīgo ierēdņu kopetence - visos līmeņos;
2) Infrastruktūra. Mēs braucam ar moderniem auto pa 70 gadu ceļiem."
Satiksmes ministrs stāsta par prioritātēm, diemžēl nauda par degvielas akcīzi (virs 550 miljoniem eur) vēl turpinās ieplūst kopējā budžetā:
Interesanti kurā vietā mēs būtu, ja paņemtu par pamatu reālo iedzīvotāju skaitu?
Vajadzēja jau sen saprast, ka ļoti liela, iedzīvotājus saudzējoša interese, ir tikai tur, kur var nokāst naudu.
Protams, ka nebūs. Bet, lai kaut ko mainītu, vispirms jāmainās tam nozombētajam pūlim, kas fano par Krapša un Lukstiņa ieviesto "drošību" un ir gatavi atbalstīt vēl tālāku virzību šī pietuvināto biznesa attīstībā.