Britu auto ražotājs Bentley atzinis, ka pieprasījums pēc elektriskiem luksusa automobiļiem ir ievērojami zemāks nekā tika prognozēts iepriekš.
2020. gadā Bentley atklāja savus ambiciozos mērķus līdz desmitgades beigām atteikties no iekšdedzes dzinējiem. Toreiz šis solis padarīja britu luksusa zīmolu par vienu no pirmajiem autoražotājiem, kas pievienojās elektroauto kustībai. Tomēr laiks ir parādījis, ka plāni bija pārāk optimistiski.
2024. gadā uzņēmuma toreizējais vadītājs Adrians Hallmarks pavēstīja, ka Bentley turpinās piedāvāt uzlādējamos hibrīdus arī pēc 2030. gada, pilnīgu pāreju uz elektroauto plānojot pabeigt līdz 2033. gadam. Kad pie stūres nonāca jaunais izpilddirektors Franks-Štefens Vallisers, termiņš tika pabīdīts vēl tālāk – uz 2035. gadu. Taču arī šis datums vairs nešķiet ticams.
Vallisers intervijā izdevumam Autocar atzinis, ka pieprasījums pēc luksusa elektroauto būtiski atpaliek no prognozēm - klienti vēl nav gatavi masveidā atteikties no iekšdedzes dzinējiem, un tirgus šodien izskatās pavisam citādi nekā 2020. gada rudenī, kad Bentley uzsāka programmu Beyond100 (pilnīga pāreja uz elektroauto līdz 2030. gadam).
Šī problēma nav unikāla tikai Bentley. Arī citi augstākās klases zīmoli – Porsche un Audi – ir spiesti pagarināt iekšdedzes dzinēju dzīvi un pārskatīt savas stratēģijas. Tā kā Bentley ir cieši saistīts ar šiem Volkswagen grupas uzņēmumiem, arī Krū rūpnīca turpinās ražot automobiļus ar klasiskajiem dzinējiem. Tas nozīmē, ka tādi modeļi kā Continental GT, Flying Spur un Bentayga vēl ilgi tiks piedāvāti gan ar iekšdedzes motoriem, gan kā hibrīdi.
Bentley pirmais pilnībā elektriskais modelis sākotnēji bija plānots uz 2025. gadu, taču tagad tā debija pārcelta vismaz par gadu.
Nepērk gan, jo neviena elektriska bentlija nav