Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kas paredz īslaicīgus pasākumus degvielas cenu mazināšanai.
Grozījumus Saeimas deputāti pieņēma vienā dienā, sākotnēji tos atbalstot konceptuāli, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu piecas minūtes, kas raisīja opozīcijas deputātu sašutumu. Pirms otrā lasījuma Saeimā tika sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai izskatīto saņemtos priekšlikumus.
Opozicionāre Ramona Petraviča (LPV) bija iesniegusi priekšlikumu, kas pēc viņas teiktā dīzeļdegvielas cenu samazinātu par aptuveni 16 centiem, proti, samazināt nodokli līdz zemākajam pieļaujamam līmenim - 330 eiro pat 1000 litriem.
Finanšu ministrijas pārstāve Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms otrā lasījumā uzsvēra, ka lēmumam jābūt fiskāli neitrālam, un ar minimālo nodevu nevar garantēt fiskālo neitralitāti. Komisija deputātes priekšlikumu noradīja, bet uzreiz pēc deputātu balsojuma Petraviča pameta komisijas sēžu zāles telpu.
Opozīcijas deputāti debatēs kritizēja valdības piedāvāto degvielas cenas samazinājumu, uzskatot, ka tas ir pārāk mazs. "Ja degvielas cena diennakts laikā kāpj par septiņiem centiem, tad pasakiet, ko tieši glābs šie astoņi centi? Tas glābs valsts budžetu?" prasīja deputāte, vaicājot, kāpēc nevar izmantot visus instrumentus, lai šādā brīdī palīdzētu.
Cita opozīcijas deputāte Svetlana Čulkova pauda, ka šis likumprojekts esot darba imitācija. "Gandrīz visi deputāti saņem kompensāciju par savu degvielu, bet cilvēkam mēs atļausim samazināt savus izdevumus tikai par astoņiem centiem," sūkstījās Čulkova.
Savukārt opozicionārs Andris Kulbergs (AS) norādīja, ka labi ir tas, ka valdība ir reaģējusi, taču problēma esot reakcijas ātrumā. "Ātrumā ir jautājums, un tāpēc ātrumā ir jāsniedz šī pakete. Mēneša kavēšanās - tas jau nodarīs postu ar tālejošām sekām," teica Kulbergs, norādot, ka valdības piedāvājums patiesībā nav atbalsts, bet praktiski valdības virspeļņa.
"Valsts virspeļņā nopelnīs no visiem transporta līdzekļiem valstī - no uzņēmējiem, no iedzīvotājiem - neplānotu, lielāku peļņu," teica deputāts, norādot, ka esot nepieciešams darīt tā, kā to darīja Polija - ietekmi mazināt arī caur pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru.
Neskatoties uz opozīcijas kritiku, izmaiņas otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti.
"Šis ir sabalansēts lēmums, kas palīdz mazināt izmaksu spiedienu uz uzņēmējdarbību un vienlaikus stiprina ekonomikas stabilitāti. Vienlaikus tiek saglabāts kopējais budžeta ieņēmumu līmenis," uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).
Likums nosaka akcīzes nodokļa pagaidu samazinājumu dīzeļdegvielai - no līdzšinējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem. Samazinātās likmes tiks piemērotas no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Pieņemtā regulējuma mērķis ir mazināt degvielas cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem, uzņēmējdarbības izmaksām un kopējo inflācijas līmeni. Degvielas cenu pieaugums būtiski ietekmē transporta, loģistikas un citu nozaru izmaksas, radot tālāku sadārdzinājuma efektu preču un pakalpojumu cenās.
Likumprojekta pieņemšana saistīta ar būtisku degvielas cenu kāpumu starptautiskajos tirgos, ko izraisījuši ģeopolitiskie notikumi un traucējumi naftas piegādes ķēdēs. Pēdējo nedēļu laikā novērots straujš naftas un dīzeļdegvielas cenu pieaugums, kas tieši ietekmē arī Latvijas tirgu, ņemot vērā augsto importa īpatsvaru degvielas nodrošinājumā.
Ņemot vērā situācijas attīstību, Ministru kabinets izstrādājis īslaicīgu risinājumu, kas ļauj operatīvi reaģēt uz cenu svārstībām un vienlaikus saglabāt līdzsvaru valsts budžetā. Akcīzes nodokļa samazinājums daļēji kompensēs cenu kāpumu un palīdzēs stabilizēt ekonomisko vidi.
No praktiskā viedokļa vajadzētu električkām uzlikt visas ekspluatācijas izmaksas un no tās naudas finansēt atlaidi dīzelim.