Atjaunojamās enerģijas attīstība Baltijas valstīm dod konkurences priekšrocības pār lielākajām Rietumeiropas ekonomikām, tostarp palīdzot mazināt atkarību no importētajiem energoresursiem, norāda bankas "Citadele" vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.
Viņa pauž, ka šā gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā bija aptuveni par trešdaļu zemāka nekā Vācijā.
Ežerskiene skaidro, ka atjaunojamā enerģija Baltijas valstīs ieguvusi jaunu lomu. Ja pirms desmit gadiem vēja un saules enerģijas jaudas tika attīstītas galvenokārt klimata mērķu sasniegšanai, patlaban tās palīdz arī aizsargāt ekonomiku no importētās inflācijas un stiprina enerģētisko drošību.
Viņa atzīmē, ka ģeopolitisko satricinājumu ietekmi uz energoresursu cenām atkal aktualizējis karš Tuvajos Austrumos. Aptuveni piektdaļa pasaulē tirgotās naftas ik dienu tiek transportēta caur Hormuza šaurumu, tādēļ saspīlējums šajā reģionā strauji atspoguļojas naftas cenās.
Ežerskiene norāda, ka šā gada pavasarī "Brent" naftas cena sasniedza 115 ASV dolārus par barelu, vēlāk samazinājās, bet jūlijā, atsākoties karadarbībai, atkal pārsniedza 100 dolāru robežu. Septembrī, pieaugot spriedzei Hormuza šauruma reģionā, tā pietuvojās 110 dolāriem par barelu un patlaban saglabājas ap 100 dolāru līmeni.
Vienlaikus Baltijas valstu ievainojamība pret ārējiem enerģētikas satricinājumiem ir mazinājusies, pauž Ežerskiene. Viņa norāda, ka kopš 2022. gada visas trīs Baltijas valstis ir pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, naftas un elektroenerģijas importa, bet 2025. gadā tika pabeigta Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.
Tomēr integrācija Eiropas tirgū nenozīmē pilnīgu aizsardzību pret globālajām cenu svārstībām, tādēļ būtiska nozīme ir vietējām enerģijas ražošanas jaudām, kas samazina atkarību no ārējiem satricinājumiem, skaidro "Citadeles" vadītāja.
Viņa atsaucas uz "Eurostat" provizoriskajiem datiem, saskaņā ar kuriem 2025. gadā atjaunojamie energoresursi nodrošināja 46,3% no Latvijas bruto galapatēriņa, 42,3% Igaunijā un 38,5% Lietuvā, ievērojami pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju 26,2% apmērā. Visstraujāk progress bijis Lietuvā, kur atjaunojamās enerģijas īpatsvars gada laikā pieaudzis par vairāk nekā trim procentpunktiem.
Ežerskiene norāda, ka pārmaiņas atspoguļojas arī elektroenerģijas cenās. Šā gada trešajā ceturksnī "Nord Pool" elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena vidēji bija aptuveni 59 eiro par megavatstundu (MWh) Igaunijā un 88 eiro par MWh Latvijā un Lietuvā. Tajā pašā laikā Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Polijā un Austrijā tā pārsniedza 125 eiro par megavatstundu.
Tādējādi Igaunijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena bija mazāka nekā puse no cenas Vācijā un Austrijā, savukārt Latvijā un Lietuvā tā bija būtiski zemāka nekā minētajās valstīs.
Ežerskienes ieskatā tas apliecina, ka vietējā atjaunojamās enerģijas ražošana un ciešāki savienojumi ar zemāku cenu elektroenerģijas tirgiem kļūst par nozīmīgu konkurētspējas priekšrocību. Mājsaimniecībām tas var nozīmēt zemākus elektrības rēķinus, bet uzņēmumiem - mazākas izmaksas un stabilāku pamatu investīcijām.
Vienlaikus viņa uzsver, ka nepieciešami turpmāki ieguldījumi elektrotīklos, enerģijas uzkrāšanas jaudās un starpsavienojumos.
"Pasaulē, kur ģeopolitiskā nenoteiktība kļuvusi par normu, vietējā enerģijas ražošana ir ne tikai klimata politikas, bet arī konkurētspējas un drošības jautājums. Katrs pašu saražotais megavats samazina Baltijas valstu atkarību no nākamā ārējā satricinājuma," norāda Ežerskiene.
Visiem kaut cik gudriem cilvēkiem tas sen skaidrs. Bet tas krievu gāzes lobijs strādā nenoguris pret jebkuru atjaunojamās enerģijas projektu Latvijā.