Elektroenerģijas cenas ziemas mēnešos būs atkarīgas no vēja enerģijas izstrādes un dabasgāzes cenām, aģentūrai LETA norāda energokompānijā "Enefit".
Kompānijā norāda, ka oktobrī dabasgāzes cenas strauji pieauga un Ziemeļvalstu hidroelektrostaciju (HES) ūdenskrātuvēs saglabājās zems ūdens līmenis, tomēr spēcīgā vēja elektroenerģijas izstrāde Baltijā palīdzēja ierobežot elektroenerģijas cenu kāpumu, un Latvijā tas bija salīdzinoši neliels. Vidējā elektroenerģijas cena oktobrī sasniedza 0,113 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir par 4% vairāk nekā septembrī un par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas oktobrī palīdzēja noturēt elektroenerģijas cenas zemākā līmenī, bija augstā vēja un hidroenerģijas izstrāde. Vēja elektrostaciju (VES) izstrāde Baltijā sasniedza aptuveni 724 gigavatstundas (GWh), kas ir par aptuveni 11% vairāk nekā septembrī un par 50% vairāk nekā pērn. To veicināja arī jaunu jaudu ieviešana - "Enefit" Kelme II vēja parks Lietuvā ar uzstādīto jaudu 87 megavati (MW) un AS "Latvenergo" "Laflora" vēja parks Latvijā ar jaudu 108 MW.
Saules elektrostaciju (SES) izstrāde sasniedza aptuveni 244 GWh - par 50% vairāk nekā pērn, taču par 44% mazāk nekā septembrī, samazinoties diennakts gaišajam laikam. Vēja un saules enerģija kopā nodrošināja 40% no Baltijas elektroenerģijas patēriņa, salīdzinot ar 28% gadu iepriekš, savukārt elektroenerģijas izstrāde no fosilajiem energoresursiem Baltijā samazinājās par aptuveni 58%.
Latvijā būtisku ieguldījumu sniedza arī hidroenerģija - vietējā elektroenerģijas ražošana nodrošināja 73% no valsts patēriņa, salīdzinot ar 56% iepriekšējā gadā. Tādējādi neto elektroenerģijas imports samazinājās no 44% līdz 27% no patēriņa, tomēr elektroenerģijas cenu līmeni Latvijā būtiski ietekmēja augstākas elektroenerģijas cenas Zviedrijas SE4 cenu zonā, kur vidējā cena sasniedza 0,141 eiro par kWh.
Lietuvā elektroenerģijas cena bija līdzīga Latvijas līmenim - 0,114 eiro par kWh, bet Igaunijā tā bija zemāka - 0,082 eiro par kWh.
Rīta un vakara biržas cenu maksimumi oktobrī bija ievērojami zemāki nekā gadu iepriekš, vidējai starpībai starp augstāko un zemāko stundas cenu diennakts laikā sarūkot līdz 0,132 eiro par kWh salīdzinājumā ar 0,234 eiro par kWh iepriekšējā gadā. Turklāt pieaugošā bateriju enerģijas uzkrāšanas jauda veicināja cenu svārstību mazināšanu, pārvirzot elektroenerģijas piedāvājumu un pieprasījumu starp dažādām stundām. Tomēr šie faktori nenovērsa būtiskas cenu svārstības ilgākos laika periodos - Latvijas elektroenerģijas cenas nedēļas vidējais rādītājs joprojām svārstījās no 0,047 līdz 0,167 eiro par kWh.
Oktobrī bija vērojama izteikta saistība starp vēja enerģijas izstrādi un elektroenerģijas cenām. Dienās, kad VES izstrāde Baltijā pārsniedza 30 GWh, Latvijas elektroenerģijas cena bija vidēji 0,052 eiro par kWh, savukārt dienās ar izstrādi zem 15 GWh cena sasniedza vidēji 0,161 eiro par kWh.
"Enefit" Portfeļa pārvaldības un tirgus izpētes daļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka, turpinoties apkures sezonai, elektroenerģijas patēriņš pieaugs, bet saules enerģijas izstrāde turpinās samazināties. Tas nozīmē, ka periodos ar zemu vēja enerģijas izstrādi Baltijai būs nepieciešams lielāks elektroenerģijas imports un biežāk būs jāizmanto dārgākas fosilās enerģijas ražošanas jaudas.
Papildu cenu spiedienu rada dabasgāzes tirgus - biržas TTF dabasgāzes cena oktobrī vidēji sasniedza 86,6 eiro par MWh, kas ir par 15% vairāk nekā septembrī un aptuveni 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Mēneša beigās cena pietuvojās 100 eiro par MWh, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada decembra. Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) dabasgāzes krātuvju piepildījums bija neparasti zems.
Tjurins norāda, ka dabasgāze ir būtisks elektroenerģijas ražošanas avots periodos ar zemu vēja enerģijas izstrādi, taču tās sadārdzinājums tieši paaugstina elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Papildu ietekmi rada augstās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotu cenas, jo, pieaugot gāzes elektrostaciju darbībai, palielinās arī pieprasījums pēc emisijas kvotām.
Viņš skaidro, ka oktobrī augstāka vēja un hidroenerģijas izstrāde kompensēja šo izmaksu pieaugumu, tādēļ elektroenerģijas cenas vēl nepiedzīvoja tik strauju kāpumu kā dabasgāzes tirgū.
"Auksts bezvēja periods, ko papildinātu augstas dabasgāzes cenas un ierobežota hidroenerģijas pieejamība Ziemeļvalstīs, varētu izraisīt straujāku elektroenerģijas cenu kāpumu visā Baltijā, savukārt vējaina un mērena ziema palīdzētu ierobežot elektroenerģijas sadārdzināšanos," prognozē Tjurins.
