"AJ Power": Šoziem enerģētiskā krīze varētu attīstīties straujāk nekā 2022. gadā 2

Virkne jaunu faktoru ģeopolitikā, energoresursu tirgos un laikapstākļu prognozēs liecina, ka Eiropa un Baltija šoziem var piedzīvot enerģētisko krīzi, un tā varētu attīstīties straujāk nekā 2022. gadā, aģentūrai LETA pauda "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidro, ka ir pieci faktori, kas vienlaikus ietekmē energoresursu cenu.

Pirmkārt, Eiropa ziemu sagaida ar ierobežotām gāzes rezervēm. Oktobra beigās Eiropas Savienības (ES) gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni 75% apmērā, kas ir par 15 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējo piecu gadu vidējais rādītājs un zemākais krātuvju piepildījuma līmenis kopš uzskaites sākuma 2011. gadā. Vācijā, kur ir lielākā gāzes uzglabāšanas jauda ES, krātuvju piepildījums patlaban ir tikai aptuveni 62%. Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā un Beļģijā gāzes izņemšana no krātuvēm jau ir sākusies.

Otrkārt, Hormuza šaurums sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģiem joprojām faktiski ir slēgts. Pirms kara ar Irānu no Kataras un Apvienotajiem Arābu Emirātiem ik mēnesi tika nosūtītas aptuveni 93 LNG kravas, bet septembrī un oktobrī - tikai 27 kravas mēnesī. Tas ir aptuveni 30% no ierastā apjoma. ASV prezidents Donalds Tramps nav izslēdzis iespēju, ka pēc 3. novembra vēlēšanām triecieni Irānai varētu tikt paplašināti. Tas varētu vēl vairāk samazināt LNG eksportu, turklāt uz ilgāku laiku. Gāzes cenās pašlaik ir iecenots daļējs situācijas atrisinājums, nevis tās saasināšanās.

Treškārt, Eiropa par katru LNG kravu konkurē ar Āziju. Japāna, Dienvidkoreja un Ķīna ir maksātspējīgi pircēji. Ja piegādes būs nepietiekamas, konkurence par gāzi var paaugstināt cenas abos reģionos. Cenu kāpums var turpināties līdz brīdim, kad augsto izmaksu dēļ rūpniecība sāks ierobežot gāzes patēriņu. Apkures vajadzībām pieprasījums saglabāsies.

Ceturtkārt, prognožu modeļi norāda uz iespējamu īpaši agru polārā virpuļa sabrukumu novembra sākumā, kas varētu būt agrākais novērojumu vēsturē. Šādu procesu ietekme parasti jūtama pēc divām līdz četrām nedēļām, tāpēc no novembra vidus Eiropā var pieaugt aukstuma un bezvēja periodu risks. Tas var palielināt gāzes patēriņu apkurei, kā arī elektroenerģijas ražošanai, ja samazināsies vēja elektrostaciju izstrāde.

Piektkārt, pieaug provokāciju risks pret Baltijas enerģētikas infrastruktūru. Ziemā Baltijas valstis ir atkarīgas no importa, tāpēc būtiskas ir elektroenerģijas piegādes no Somijas un Zviedrijas, kā arī gāzes imports caur LNG termināļiem Klaipēdā un Inko. Jebkurš incidents kādā no starpsavienojumiem vai termināļiem jau saspringta tirgus apstākļos varētu izraisīt vēl straujāku cenu kāpumu. Šāds risks nav tikai teorētisks, jo incidenti Baltijas jūrā jau ir pieredzēti.

"Tirgus to jau sajūt. Dabasgāzes cena TTF ("Title Transfer Facility") biržā divās nedēļās pieauga gandrīz par piektdaļu, no aptuveni 88 līdz 103 eiro par MWh. Tas ir augstākais līmenis gandrīz četru gadu laikā," pauž Samtiņš, skaidrojot, ka decembra piegādes gāzes kontrakta cena trīs mēnešos pieaugusi par 84%.

Viņš norāda, ka gāzes cenas ietekmē arī elektroenerģijas cenu. Kad vēja elektrostaciju izstrāde ir zema, elektroenerģijas cenu reģionā biežāk nosaka gāzes elektrostaciju ražošanas izmaksas.

"Ilgāki bezvēja periodi palielina gāzes pieprasījumu elektroenerģijas ražošanai un var veicināt turpmāku cenu kāpumu. Tāpēc novembra pirmo dienu cenas elektroenerģijas biržā nav pārsteigums, bet brīdinājums," uzsver "AJ Power" vadītājs.

Viņš norāda, ka 2022. gadā Vācijā nākamo mēnešu piegādes līgumos gāzes cena sasniedza pat 340 eiro par MWh, bet elektroenerģijas cena - 670 eiro par MWh. Baltijas elektroenerģijas tirgu ietekmē arī cenu attīstība Vācijā un citos Eiropas tirgos, kur gāzes elektrostaciju izmaksām ir būtiska nozīme cenu veidošanā. Samtiņš norāda, ka, salīdzinot 2021./2022. un 2026./2027. gada ziemas sezonas, redzams, ka gāzes un elektroenerģijas nākotnes līgumu cenas šobrīd joprojām ir ievērojami zem 2022. gada maksimuma.

"Tas nozīmē, ka uzņēmumiem vēl ir iespēja mazināt cenu kāpuma riskus," pauž Samtiņš, piebilstot, ka pastāv būtiska atšķirība, jo 2022. gadā lielākās problēmas sākās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad energoresursu cenas jau bija augstas un tirgū vairākus mēnešus valdīja spriedze, savukārt šoreiz riska faktori ir klātesoši jau pirms ziemas, tāpēc 2022. gada cenu maksimumus var sasniegt straujāk nekā toreiz.

Samtiņš skaidro, ka par fizisku gāzes vai elektroenerģijas trūkumu pagaidām nav pamata satraukties. 30. oktobrī Inčukalna krātuvē bija 12,46 teravatstundas (TWh) gāzes, no kurām 4,03 TWh veido reģionālo drošības rezervi. Tas ir par 2,13 TWh jeb 15% mazāk nekā pirms gada un zemākais līmenis šajā periodā kopš 2020. gada. Vienlaikus Klaipēdas un Inko LNG termināļi strādā stabili un piegādes plānotas arī turpmākajos ziemas mēnešos.

"No cenu kāpuma neesam pasargāti. Dabasgāzes cenas Latvijā ir cieši saistītas ar Eiropas TTF indeksu, savukārt gāzes cenu izmaiņas ietekmē arī elektroenerģijas tirgu. Tāpēc cenu kāpuma sekas var skart Latviju līdzīgi kā citas Eiropas valstis," norāda Samtiņš.

Viņš pauž, ka nav garantēts, ka energoresursu cenas noteikti kāps, taču pašreizējie faktori norāda uz ļoti saspringtu situāciju energoresursu tirgos. Ja LNG kuģu satiksme Hormuza šaurumā atjaunosies ierastajā apjomā vai ziema būs silta, vējaina un mitra, pesimistiskākais scenārijs var nepiepildīties un energoresursu cenas var samazināties.