Īstermiņā naftas cenu pieaugums neraisa lielas bažas par inflāciju Baltijā, bet, ja augstas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis spiedienu izjutīs nedaudz spēcīgāk par eirozonu kopumā, aģentūrai LETA pauda bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Viņš min, ka pēc īsa pamiera spriedze starp ASV un Irānu atkal ir saasinājusies, radot bažas par plašāka mēroga konfliktu reģionā. Arī naftas tirgi reaģēja nekavējoties, barela cenai palielinoties par 20 ASV dolāriem. Īstermiņā šāds cenu pieaugums neraisa lielas bažas par inflāciju Baltijā. Taču, ja cena saglabātos ilgtermiņā vai turpinātu kāpt, Baltijas valstis izjustu būtiski lielāku spiedienu.
"Brent" jēlnaftas cena īsā laikā ir pieaugusi no aptuveni 70 līdz 90 ASV dolāriem par barelu. "Pieaugums par 20 dolāriem var šķist samērā neliels, taču tā ietekme uz cenām ir atkarīga ne tikai no kāpuma apmēra, bet arī no tā, cik ilgi tas saglabājas. Vienas dienas cenu lēciens ātri izzūd, savukārt vairākus mēnešus noturīgi augstas cenas pakāpeniski ietekmē visu ekonomiku," skaidro Purgailis.
Ekonomists norāda, ka nafta ietekmē inflāciju divējādi. Pirmā ietekme ir tieša un ātra - pieaugot jēlnaftas cenai, gandrīz nekavējoties sadārdzinās degviela, apkure un transports. Tas atspoguļojas kopējā inflācijā. Savukārt otrais kanāls ir netiešs un lēnāks - augstākas enerģijas un transporta izmaksas pakāpeniski tiek iekļautas citu preču un pakalpojumu cenās. Tas redzams pamatinflācijā, kurā netiek iekļautas enerģijas, pārtikas, alkohola un tabakas cenu svārstības. Pamatinflācija reaģē vēlāk, taču tās pieaugumu parasti ir grūtāk apturēt.
"Straujās un ar naftu tieši saistītās ietekmes apmēru galvenokārt nosaka tas, cik liela daļa no patēriņa groza tiek tērēta benzīnam un dīzeļdegvielai," skaidro Purgailis, norādot, ka Lietuvā šī daļa veido gandrīz 6% no patēriņa groza, tāpēc ietekme tur ir visizteiktākā, Latvijā šī daļa veido aptuveni 4%, bet Igaunija ar 3,7% ir tuvu eirozonas vidējam līmenim.
Pēc bankā minētā, ja "Brent" naftas cena nostabilizētos ap 85 ASV dolāriem par barelu un šajā līmenī saglabāsies divus mēnešus, ietekme būts jūtama, bet tā būs mērena. Eirozonā kopējā inflācija pirmajā gadā pieaugtu par aptuveni 0,57 procentpunktiem, pieņemot, ka citi faktori nemainās. Baltijas valstīs ietekme būtu nedaudz lielāka, tomēr atšķirības ir mazākas, nekā bieži tiek pieņemts: Lietuvā kopējā inflācija pieaugtu par aptuveni 0,82 procentpunktiem, Latvijā - par 0,66 un Igaunijā par 0,6 procentpunktiem. Savukārt ietekme uz pamatinflāciju šajā scenārijā būtu daudz mazāka un lēnāka - mazāk nekā viena desmitdaļa procentpunkta visos aplūkotajos reģionos.
Ja spriedze Tuvo Austrumu reģionā vēl vairāk saasinātos un "Brent" naftas cena sasniegtu 100 ASV dolārus par barelu, saglabājoties šajā līmenī ilgāku laiku, ietekme būtu aptuveni 1,5 reizes lielāka, jo arī cenu pieaugums būtu par aptuveni 50% lielāks. Eirozonā kopējā inflācija pieaugtu par aptuveni 0,85 procentpunktiem, bet Baltijas valstīs kāpums būtu izteiktāks - Lietuvā par aptuveni 1,22 procentpunktiem, Latvijā par vienu un Igaunijā par 0,9 procentpunktiem. Pamatinflācija, kas neietver svārstīgās enerģijas, pārtikas, tabakas un alkohola cenas, reaģētu lēnāk - eirozonā tā pieaugtu aptuveni par 0,1 procentpunktu, bet Baltijas valstīs par aptuveni 0,2 procentpunktiem. Šajā rādītājā Latvija a pieaugumu par 0,19 procentpunktiem un Igaunija ar 0,18 procentpunktiem nedaudz apsteigtu Lietuvu, kur kāpums būtu par 0,16 procentpunktiem, jo šo valstu ekonomikas kopumā ir energoietilpīgākas, un zemāki vidējie ienākumi nozīmē, ka enerģijas izmaksas veido lielāku daļu no mājsaimniecību budžeta.
"Jo ilgāk saglabājas augstas naftas cenas, jo lielāks ir risks, ka cenu pieaugums pārnesīsies no degvielas uz plašāku preču un pakalpojumu loku, kā arī veicinās prasības pēc lielāka atalgojuma, lai kompensētu pirktspējas kritumu. Ja uzņēmumi piekristu šādam algu pieaugumam, daļa izmaksu atkal tiktu iekļauta cenās," pauž Purgailis, skaidrojot, ka tieši šī otrās kārtas ietekme centrālajām bankām rada lielākās bažas, jo to ir grūtāk ierobežot nekā sākotnējo enerģijas cenu šoku. Tāpēc iepriekš minētie pamatinflācijas pieauguma rādītāji veidojas pakāpeniski viena līdz divu gadu laikā, nevis uzreiz.
Purgailis uzsver, ka pašreizējais naftas cenu pieaugums pats par sevi vēl neliecina par ilgstošu inflācijas problēmu - tiešā ietekme ir izmērāma, taču ierobežota. Galvenais risks ir cenu pieauguma ilgums. Ja augstās naftas cenas saglabātos vairākus mēnešus, Baltijas valstis šo spiedienu izjustu nedaudz spēcīgāk nekā eirozona kopumā.
Pēc aktīvu apmēra banka "Citadele" ir trešā lielākā banka Latvijā. Tās obligācijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. 2025. gada beigās 73,4% bankas "Citadele" akciju piederēja starptautiskai investoru grupai un citiem mazākuma akcionāriem, ko pārstāv investīciju kompānija "Ripplewood Advisors LLC". Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) īpašumā bija 24,6% akciju.
