Saeima ceturtdien otrajā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteiktām degvielas uzpildes stacijām (DUS) pienākumu nodrošināt pasākumus darbības nepārtrauktībai, tostarp alternatīvu elektroapgādi, telekomunikācijas un degvielas pieejamību.
Grozījumi paredz, ka komersants, kas veic degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijā, kura atbilst noteiktiem darbības nepārtrauktības kritērijiem, nodrošina darbības nepārtrauktībai nepieciešamos pasākumus, tostarp alternatīvus elektroapgādes un elektronisko sakaru risinājumus, kas vajadzīgi degvielas izsniegšanai elektroapgādes vai elektronisko sakaru pakalpojumu traucējumu gadījumā.
Ministru kabinets (MK) noteiks DUS, uz kurām attieksies šīs prasības, kā arī konkrētos darbības nepārtrauktības pasākumus, to ieviešanas kārtību un termiņus.
Paredzēts, ka valdībai attiecīgie noteikumi būs jāizdod līdz 2027. gada 28. februārim. Savukārt likumā noteikto pienākumu kopumā paredzēts izpildīt līdz 2028. gada 30. jūnijam, vienlaikus dodot MK iespēju atsevišķām iesaistītajām grupām noteikt agrākus prasību izpildes termiņus.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) pārstāvis Gatis Titovs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē norādīja, ka aptuvenās izmaksas viena ģeneratora nodrošināšanai DUS varētu sasniegt 30 000 līdz 50 000 eiro, tādējādi 100 stacijām izmaksas varētu būt trīs līdz pieci miljoni eiro.
Papildu izmaksas radītu arī rezerves sakaru risinājumu nodrošināšana. Titovs norādīja, ka "Starlink" risinājuma uzstādīšana vienā stacijā varētu izmaksāt aptuveni 1700 eiro, papildus nepieciešamas citas ar sistēmas ieviešanu saistītas izmaksas un abonēšanas maksa.
LDTA konceptuāli atbalstīja DUS darbības nepārtrauktības stiprināšanu, tomēr aicināja nesteigties ar konkrētu prasību un termiņu noteikšanu, pirms nav zināms, uz kurām stacijām pienākums attieksies.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauda atbalstu mērķim nodrošināt DUS darbības nepārtrauktību, vienlaikus norādot, ka pirms obligātu prasību ieviešanas būtu jāizvērtē to izmaksas un iespējamais valsts atbalsts, kā arī prasības jāsaskaņo ar kritiskās infrastruktūras regulējumu.
LETA jau ziņoja, ka jautājums par DUS darbības nodrošināšanu elektroapgādes un sakaru traucējumu laikā aktualizējās pēc augusta vētras, kad vairākās Latvijas teritorijās elektroapgādes un elektronisko sakaru traucējumu dēļ nebija iespējams iegādāties degvielu.
Savukārt degvielas tirgotāji - AS "Virši-A", AS "Viada Baltija", "Cirkle K Latvia" un SIA "Neste Latvia" - norādīja, ka ģeneratoru un satelītinterneta risinājumu ieviešana visā DUS tīklā prasītu ievērojamas investīcijas, tādēļ prasība visas DUS aprīkot ar šādu infrastruktūru bez valsts līdzfinansējuma būtu nesamērīga.
Dīzeļus lādēt, bet električkām ieliet dīzalu