Izlasi tirsēj savu tekstu, un nesvaidies ar apgalvojumiem, kurus nevari pamatot.

Un māja plāna ka kartona kaste - vēju jūt caur paneļiem.

Laikam ir jānotiek kautkādam precedentam un jāsabrūk kādai lietuvietei lai cenas beidzot sāktu kristies. Un nesaprotu kā bankas izsniedz kredītu mājām kurām kalpošanas termiņš jau notecējis 30 gadus atpakaļ.

Es nevaienam neko negribu pierādīt es tikai brīdinu ka Lietuvietēm kalpošanas laiks ir 25 gadi. Katrs pats gudrs un katrs pats savu hatu izvēlas. 602 sērijai liekas bija 35 gadi.

Ja sarenes pārbrauktuve ir ciet korķu laikā tad līdz grāvim ir braukts 1 stunda 45 minūtes. Līdz Salaspilij korķu laikā tiek pa 45 minūtēm.

KURŠ GUDRINIEKS MŪSDIENĀS ATTĀLUMU LĪDZ DARBAM MĒRA KILOMETROS nevis patērētajā laikā???????

Krievu laikos visu varēja mērīt kilometros bet ne tagad - pat salu tilts mērās nevis garumā bet šķērsošanas laikā.

Vai tiešām tā būs patiesība - ka jo gadus jo dumjāki paliekam?????

Neadekvāti izvēlēts atskaites punkts un laiks vispār nav uzskaitīts.

Tik pat labi Grāvis - Jūrkalnes iela ?????

Salaspils - Jūrkalnes iela ?????

2 uupis...

normaals ziemelu rajona iedziivotaajs zin, kaa izbraukt

nav tik traki....nevajag jau braukt pa autobusa marsrutu

alternatiivas ir, un RD it kaa ir atveezeejusies taisiit paarvadu paar ezera ielas paarbrauktuvi....

parastais marsruts uz centru

Viestura, caur Mezaparku vai gar krematoriju

atpakalj-Duntes-Siimanja,izlienam pie paarbrauktuves un lieta dariita

Vai arii atkal gar kapiem/caur Mezaparku....

Nekad neesmu vakaraa braucis izgaak par 40 minuuteem uz centru..un otraadi....

Es saku, nevajag braukt pa sabtransa marsrutu...

Un uz salaspili no centra, nebraucot pa apvedceljiem nav nemaz tik daudz variantu...

vai nu Maskavas, vai Krustpils iela....

Ulbroku un Sauriešus piemirsi.

Neiet jau Runa par grāvi kā tādu. Runa iet par Ļetuvietēm. Pofig kur viņas atrodas kaut maskavijā (starpcitu Lužkovs ir iecerējis līdz 2010 gadam nojaukt visas lietuvietes Maskavā), viņas jau tagad daudz kur purvciemā siltina. Kas notiks kad būvvalde piespiedīs iedzīvotājus ņemt kredītu lai varētu veikt visādus kapitālos remontus, kuri rīt būs obligāti visām krievlaiku mājām.

Lietuvietēm nēēēēēēēēēēēēēē......

Es tacu teicu, ka ne pa apvedceljiem

kas attiecas uz pasaam maajaam-cits staasts...gaaja runa par gjeopolitisko staavokli....

darba dienās ne korķu laikā iznāca braukt no Rumbulas pie Stahanoviešu apļa pusstunda. kas tad norisinās korķu laikā?

bloku maajaam nee.... !

Aizkraukles banka dod 100% krediitu uz 30 gadiem LT projektam!!! ( ar nosacījumu ja tas ir 1.ais dzīvoklis) Ja nē tad - 90% no vērtējums. Tiesa gan vērtējums 65K LVL toc te nebūs būs stipri mazāk.

100-150 gadu,un nevajag runat ko nezin,jau 35 gadus dzivoju Imanta no sakuma 602,tagad jau 7 gadus lietuvietē,piedevam vel gala dzivoklī,nekada vaina

salaspils -daugavasstadions 30 kmpa apvedceļu caur Imantu

šodienas Delfos bija raksts par paneļmajam

es varu piedāvāt baložos katrā ziņā kvalitātes/cenas attiecība ir stipri labāka

ss.ss.lv/...

Man nah nevaig ne vienu ne otru dzīvokli

Nu vismaz viens normals keksis

Par V-grāvi. Vēl jau ir maršruts gar Aldari. Bet nu tur riski arī labie. Štrunts, ka pārbrauktuve tajā preču stacijā ir ciet, bet regulāri vēl kāds vilciens ir apstājies priekšā un kabina vagonus savā nodabā.

Un uz visādām Juglām (ja vajag) var izrullēt caur Jaunciemu.

Par Salaspili. Piekrītu, ka štrunts par km, svarīgs ir laiks. Ar šitādām attālām vietām labums ir maršrutu daudzums, pa kurām ar procentuāli nelielu līkumu var izbraukt -

mērens korķis pie stahanovieša - var braukt gar dzelzceļu (Lokomotīves iela)

liels korķis pie stahanovieša (tātad arī Lokomotīves būs ciet) - var braukt gan caur Ulbroku, Sauriešiem vai caur Ķekavu un pāri HESam.

Krustpils iela gan nerullz. Ir iegadījies pāris reizes tur tā kārtīgi pie pārbrauktuves pasēdēt. Un tāpat jābrauc cauri stahavieša aplim vai jālīkumo caur Pļavniekiem.

Man ar. Netaisos kredītus līdz mūža galam maksāt un vergot bankām.

Nazinu bez saites par kuru raxtu bazars, bet:

01.02.2007

Lielākā daļa jeb 93,8% Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas līdz 1990.gadam, šodien žurnālistiem sacīja "DnB Nord bankas" Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis.

Līdz 1990.gadam celtais dzīvojamais fonds veido 93,8% jeb 52,9 miljonus kvadrātmetru.

Vamzis informēja, ka līdz 1960.gadam celto dzīvojamo ēku īpatsvars veido 35,4%, bet no 1961. līdz 1990.gadam celto ēku īpatsvars - 58,4%. No 1991. līdz 2005.gadam celto ēku daļa veido 6,2%.

Dzīvojamais fonds, kas būvēts līdz 1990.gadam, var strauji nokļūt avārijas stāvoklī aptuveni 2020.gadā, ja šajā segmentā nākamo dažu gadu laikā netiks veiktas investīcijas. Dzīvojamā fonda kalpošanas ilguma krīzes kulminācija gaidāma 2040.-2050.gadā.

...

Daudzstāvu mājas vēl dzīvos

Atis Rozentāls, Žurnāls \"Nedēļa\"

13. februāris

www.tvnet.lv/...

...

Zvans skan priekšlaikus

Rīgas Tehniskās universitātes Civilo ēku būvniecības katedras vadītājs Jānis Grabis atzīst, ka ažiotāža sacelta priekšlaikus. Viens no iemesliem tādam satraukumam varētu būt attiecībā uz 103. sērijas mājām, kas būvētas, sākot no 70. gadiem. Būvnormatīvi pārējām šīs grupas mājām paredz 120 gadu ekspluatāciju, bet 103. sērijai savulaik ierakstīti 60 gadi. Neviens nevarot pateikt, kāpēc tā atgadījies. Grabis pagājušajā vasarā piedalījies šīs sērijas ēku apsekošanā un secinājis, ka nav pamata runāt par drīzu to sabrukumu.

\"Priekšlaikus tas zvans zvana. Katram interesentam ir pieejami būvnormatīvi, un tajos ir norādītas ēku klases un ekspluatācijas ilgums. Savulaik aktīvi runāja, ka paneļu māju mūžs ir 50 gadu. Nav tāda skaitļa normās! Par Āgenskalna mājām teica: jājauc visas nost. Kāpēc? Jāveic konkrēta izpēte, un tad var runāt,\" drīzo sabrukuma ainu \"izgaismo\" Grabis, piebilstot, ka nevar runāt par vienu vai otru māju sēriju vispār, bet jāapseko katra konkrētā ēka. Ļoti daudzus namus padomju laikā būvējuši karavīri, un to stāvoklis objektīvi varētu būt sliktāks.

Kam varētu būt izdevīgi celt trauksmi tieši šobrīd? Jānis Grabis pieļauj, ka kāds cer uz Eiropas Savienības naudu renovācijas darbiem, tāpēc vēlas saasināt jautājuma aktualitāti. Var gadīties, ka zemes īpašniekiem būtu izdevīgi nojaukt padomju laika ēkas un to vietā uzbūvēt citus objektus. \"Ja kādam ir daudz naudas, tad jau var jaukt nost daudz ko, bet vienmēr jāskatās, cik tas ir lietderīgi. Neviena māja nav pilnīgi bez defektiem, bet tos var labot. Daudzas padomju laika ēkas neatbilst jaunajiem siltumtehnikas normatīviem, tās ir jāsiltina, kas prasa papildu izdevumus, bet nav runa, ka šīs mājas varētu sabrukt,\" uzskata speciālists.

Padomju betons bija stingrāks

Jāņa Grabja kolēģe Rīgas Tehniskajā universitātē, rūpnieciskās un civilās celtniecības inženiere Daina Brence radušos ažiotāžu uztver ar ironiju. \"Pateikt, ka Pļavnieki vai Purvciems kritīs, ir muļķības. Katra māja laikus ir jāapseko, bet tas ir dārgs un pamatīgs darbs, jāņem pārsegumu materiālu paraugi, un apsaimniekotāji to nedara. Kādreiz teica: Hruščova mājas sabruks. Tās stāvēs vismaz piecdesmit, ja ne simt gadu, cita lieta, ka kanalizācijas sistēma gan jāmaina. Krievu laikā betons bija stingrāks un to lietoja ar uzviju. Jā, paneļi kopš \"dzimšanas\" bija šķībi, bet tas nenozīmē, ka ēka sabruks. Kādēļ lai tā pēkšņi ņemtu un bruktu? Man vairāk bail būtu iet dzīvot dažās tajās mājās, ko mūsdienās ceļ, — paneli liek uz piecu milimetru maliņas, taupa dārgo betonu, grib lēti būvēt un labi pelnīt. \"Nebūvnieki\" taisās par būvniekiem, grib dzīvokļus ātri izpārdot un nedomā par tālāko,\" skarbi spriež Brence.

Ko te valsts var līdzēt?

Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena norāda, ka ministrija mājokļu politikas veidošanu un īstenošanu ir pārņēmusi tikai 2007. gada 1. janvārī, jo pirms tam ar to nodarbojās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Šobrīd tiek strādāts un domāts par šā gada Rīcības plānu mājokļu politikas ieviešanai, kā arī papildināta EM darbības stratēģija šajā jomā. Urpena atzīst, ka dzīvojamā fonda renovācija ir viena no būtiskākajām problēmām, kuras būs jārisina, bet to nevar izdarīt dažos gados — tas prasītu ļoti lielus budžeta līdzekļus. \"Lai konstatētu, vai māja ir avārijas stāvoklī, nepieciešams veikt ekspertīzi. Tādas nav veiktas visām dzīvojamām mājām, līdz ar to jebkādus skaitļus nevaram ne apgalvot, ne noliegt,\" saka ministrijas pārstāve.

Ministrijas Mājokļu politikas departaments ir izstrādājis valsts atbalsta programmu Daudzdzīvokļu māju renovācijas veicināšana, ar kuras palīdzību daudzdzīvokļu namu īpašnieki varēs saņemt finansiālu atbalstu ēku renovācijai. Programma ir saskaņota ar citām institūcijām un drīzumā tiks iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā. Ar šīs programmas palīdzību domāts paaugstināt daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, veikt to tehnisko apsekošanu, veicināt ēku renovāciju un uzlabot to tehnisko stāvokli. Atbalsta saņēmēji būs dzīvokļu īpašnieki. Programmas rezultātā tiks veikti 1120 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditi un 310 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas projekti. Līdz 2010. gadam īstenotās programmas kopējās izmaksas ir 6 920 000 latu.

Programmā tiks īstenots pasākums Energoaudits, kas paredz sniegt valsts līdzfinansējumu (2007. gadā — 70% apmērā, 2008. — 65%, 2009. — 60% un 2010. gadā — 50% apmērā, bet ne vairāk kā 200 latu uz vienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoaudita veikšanai. Toties pasākums Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācija paredz sniegt valsts līdzfinansējumu 20% apmērā no viena renovācijas projekta kopējām atbalstāmajām izmaksām, lai saskaņā ar enerogauditora ieteikumiem ekonomiski izmantotu energoresursus.

Vajag naudu, kuras nav

\"Nabadzības situācijā mēs esam spējīgi tikai kaut ko minimāli salabot,\" stāvokli raksturo SIA Kurzemes namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Oļegs Kukainis. Viņš uzsver, ka agrāk standarti paredzēja ēku kapitālo remontu ik pēc 30 gadiem. Cilvēkus izmitināja citur, un veica konstrukciju stiprināšanu. Kurzemes rajonā gan lielāks satraukums ir par pagājušā gadsimta mūra un īpaši koka ēkām, kas tiešām var sabrukt. \"Ja izdotos iedzīvināt atkal šo ideoloģiju, ka ēkas ir jāatjauno pamatīgi, ja būtu rezerves dzīvojamais fonds, kur cilvēkus izvietot, varētu runāt par situācijas uzlabošanu,\" saka apsaimniekotāju pārstāvis.

Arī viņš atceras, ka daudzas mājas cēluši armijnieki un \"halturščiki\", kas zaguši cementu un tā vietā dāsni bēruši javai klāt smiltis. Šīs ēkas varētu būt avārijas stāvoklī. \"Mums ir skaidrs, kas būtu jādara, kā būtu jāveic ekspertīze, bet naudas šim mērķim nav. Man skapī krājas mapīšu kaudze, vismaz divdesmit, tās ir mājas, kuras jau sen uzskatītas par avārijas stāvoklī esošām, bet tajās joprojām dzīvo cilvēki,\" norāda Kukainis.

Laiki un prasības mainās

Inženieru biroja Būves un būvsistēmas valdes priekšsēdētājs, Latvijas būvinženieru savienības valdes loceklis, sertificēts būvinženieris un būvuzraugs Guntars Šterns uzskata, ka arī šobrīd būvētās mājas ir atšķirīgas kvalitātes — no pareizi izprojektētām un pēc visiem normatīviem uzbūvētām līdz tādām, kam nevar dot pat piecu gadu garantiju. \"Cēla pirmos privātmāju ciematus bez grunts izpētes, pēc principa — ka tik ātrāk pārdot. Cilvēki laimīgi iegādājās šīs mājas, un daudzviet atklājās, ka tās uzbūvētas pilnīgi analfabētiski. Lai nams būtu ekspluatējams pēc iespējas ilgāk, jāveic pareizi siltumtehniskie aprēķini, no siltumtehnikas viedokļa pareizi jāuzbūvē sienas, pareizi jāuzliek jumts un tā tālāk — par to visu var rīkot nedēļu garu semināru.

Mājas projektēšanā jāpiedalās profesionālam inženierim, jo arhitekts iedod vīziju. Pašam cilvēkam jāzina, kādu ēku viņš grib, jo prasības visu laiku mainās. Namam bieži vien paliek tikai karkass, iekšējais plānojums mainās radikāli. Pirms 30 gadiem neviens nevarēja iedomāties, ka virtuvi var savienot ar viesistabu. Nedomāja par kvadrātmetriem, galvenais bija istabu skaits,\" norāda Šterns.

Viņš arī norāda, ka nopietna remonta gadījumā ir jāvēršas pie profesionāļiem, paši saviem spēkiem iedzīvotāji prieka pēc var izlīmēt tapetes vai nokrāsot griestus. Lai ēka priekšlaikus nenonāktu avārijas stāvoklī, nepieciešams pareizi ievērot instrukciju. Daudzas reizes tieši cilvēku nevērība, ekspluatējot dzīvokļus, noved pie ēkas stāvokļa pasliktināšanās. \"Tas ir tāpat kā ar satiksmes noteikumiem — visi zina, ka tādi ir, bet ne vienmēr ievēro,\" salīdzina Šterns.

Kaut arī nebruks, jāuztur vien būs

Laimīgi varam secināt, ka lielais satraukums par drīzo māju brukšanu varētu būt nedaudz pārsteidzīgs un varbūt tiešām saistīts ar kādu banku interesēm vispārējā kredītu buma ietvaros. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri ēku apsaimniekošanu uzticējuši kādām sabiedrībām, nebūs jāmaksā par nopietnu rekonstrukcijas darbu veikšanu. Kad Ekonomikas ministrija sapurināsies un varēs sniegt konkrētu palīdzību, varbūt to vajadzētu arī izmantot un negaidīt plaisas māju sienās. Tāpat noskaidrot savas pajumtes tehnisko stāvokli \"daudzstāveņu\" iemītnieki var mēģināt jau tagad, cerot, ka apsaimniekotāji atbildēs godprātīgi — neslēpjot posta apjomus, bet arī neizpūšot no mušas ziloni.

----

So what?

Šis principā ir atslēgas teikums. Man ar kaut kā liekas ka normāla 103.sērijas ķieģelene nostāvēs ilgāk nekā lielākā daļa šodienas jauno projektu...

nu tas nozīmē, ka tilai 6.2 %tiem ļautiņu ir pamats uztraukties, ka viņu māja sabruks tu`vākajos 5 gados