Vislabāk ir braukt, cik gribi, bet beigās atrodi pircēju pats, kas samaksās vairāk nekā līgumā noteiktā atlikusī vērtība. Ja auto ir tāds, kuram ir bezproblēmu aftermarkets, tad vispār viss pa pirmo!
Ja tagad mainīsi līguma noteikumus, būs komisija papildus jamaksā, maksajums arī pieaugs. Tev to vajag?
Brauc cik gribi, pēc tam pārdod kādam vai pagarini līzingu, noformējot to kā finanšu līzings.
es abus auto, kas bija op. līzingā nopirku pats, jo atlikusī vērtība bija mazāka, kā reālā tirgus vērtība
Palasi sadaļu par nobraukuma notīšanu
Ja pēc tam taisies auto izpirkt, tad banku tas neinteresē, savukārt, ja nobrauksi vairāk un taisies atdot, tad pārbraukto km skaitu piereiķinās koeficentu (tas gan būs līguma beigās).
Burtiski pirms nedēļas Forum Auto pļāpāju ar vienu darboni, minēja man piemēru operlīzes sakarā (absolūto rekordu viņu praksē) - pie atļautajiem 100tkm nobraukuma klients atgrieza auto ar... 180tkm uz odo 
Tā kā soda nauda līgumā - 0,20 eur/km, aprēķins būtu bijis "nieka" 16k eur 
Jeb arī - finito la comedia.
Iznākums - lietotājs pats izpirka auto SEV (privāti) par līzinga atlikumu. Te arī atbilde uz uzdoto jautājumu.
Maksā, maksā un tad vai nu izpērc vai arī paliec bez mašīnas...
+ vēl nobraukuma ierobežojumi. Ja lielāks nobraukums plānotais, lielāka summa jāmaksā. Tie standarta 100 000 uz gadiem tā pamaz...jārēķina vai pietiks.
Manā gadījumā tad vispār hardcore uzņēmumam, maksāsim ilgtermiņa nomu 5 gadus (gan ar "all inclusive", pilnīgi neko papildus nemaksājot - izņemot degvielu), rezultātā ne auto, ne naudas (vērtības atlikuma)
Bet, ja reiz, piem., ALD AUTOMOTIVE autoparkā patlaban ir ~1600 auto, tātad milzīgs daudzums uzņēmumu (pārvarā) tomēr izlemj ko tādu, vai ne?
Kādreiz ar tādi pakalpojumi bija (zināju Transporent). Maksā vienu summu, kurš viss iekļauts, ieskaitot riepas, un uz konkrētu laiku ar konkrētiem nosacijumiem auto Tavs.
Pilna servisa līzingam divi plusi:
1. paredzams maksājums, līdz ar ko vieglāk plānot finansu plūsmu, kas lielam autoparkam var diezgan pamaīgi svārstīties pa mēnešiem
2. nav nekādu klapatu ar riepām, apdrošināšanām utt, kā arī pie laba līguma, remontu gadījumā nav jāpaliek kājām.
Kopējās izmaksas par nobrauktiem pieciem gadiem jau nemainās tikai tā psiholoģiskā trauma, ka ir maksāts un nekas nepaliek pāri.
Vienīgais jautājums kas notiek ar auto pēc operlīzes beigām-ja var izpirkt par atlikušo vērtību tad ok, ja nē tad ALD iebāž kabatā starpību starp atlikušo vertību un tirgus cenu, protams klients tiek iztāmēts pēc pilnas programmas par visiem bojājiem kas nav "dabiskais nolietojums".
Uzņēmumam tas ir mazliet savādāk dēļ nodokļiem, PVN priekšnodoklis tiek atskaitīts un izdevumu priekš UIN.
Savukārt privātpersonai, ja ienākumi legāli un vispārējais nodokļu maksāšanas režīms, no ienākumiem tiek samaksāti darbaspēka nodokļi, cik tur kopa sanāca, 30 - 35%. Papildus tam par pirkto auto/nomas pakalpojumu jasamaksā PVN. Tātad tīri uz nodokļiem apmēram 50% starpība.
kasinsh79 rakstīja: Burtiski pirms nedēļas Forum Auto pļāpāju ar vienu darboni, minēja man piemēru operlīzes sakarā (absolūto rekordu viņu praksē) - pie atļautajiem 100tkm nobraukuma klients atgrieza auto ar... 180tkm uz odo
Tā kā soda nauda līgumā - 0,20 eur/km, aprēķins būtu bijis "nieka" 16k eur Jeb arī - finito la comedia.
Iznākums - lietotājs pats izpirka auto SEV (privāti) par līzinga atlikumu. Te arī atbilde uz uzdoto jautājumu.
es, visticamāk, izpirkšu to auto sev .
Vai dīleris + banka nevar sagribēt sev "nieka" 16k eur ? :-)
Tas tak ienesīgāk kā jaunus auto tirgot....
Sākumā būtu jāsaprot kāpēc pircējs izvēlas operatīvo līzingu, ja doma ir ar konkrēto auto braukt vairāk par 5 gadiem, tad no operatīvā lizinga nav jega. Ja tā doma ir ik pēc 3/5 gadiem auto mainīt uz jaunu, tad var skatīties uz op līzingu. Op līzinga ideja jau ir, ka maksājot konkrētu summu tu vari braukt ar jaunu auto. Bet Latvijā novērojama prakse, ka izmantojot operatīvo līzingu pircējs nopērk dārgāku auto kā patiesībā varētu atļauties jo ikmēneša maksājums sanāk mazāks kā finanšu līzingā. Es teiktu ka op līzings ir labs tiem, kuri ir gatavi ik pēc 3-5 gadiem mainīt auto, negrib paši tirgot un ir gatavi par to samaksāt vairāk. Ja auto pēc op līzinga tiek izpirkts ārā, tad zuda jēga no tā op līzinga. Pircējs ieguva mazāku maksājumu, bet vairāk samaksāja procentos.
Šitā štelle labi strādā, ja brauc ar to auto gadus 2-3 (garantiju). Pēc tam atdod atpakaļ un ņem nākamo, pārslēdzot jaunu līgumu.
Un kā jau kāds minējis, ja ir firma, tad oplīzis ir ērti, jo auto skaitās nomā, nevis pamatlīdzeklis, mazāk čakars ar nodokļiem u.t.t.
Vai pie tik augstas inflācijas, auto ņemt līzingā nav izdevīgāk, nekā uzreiz nopirkt? Pēc 2 gadiem, jau tie 400eur mēnesī nebūs vairs tie 400eur. kas šodien.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
auto operatīvā līzinga pieredze
Ir noslēgts operatīvā līzinga līgums par jauna auto lietošanu līzingā , uz 5 gadiem, atlikusī vērtība 30 %, nobraukuma ierobežojums 5 gados 100 000 km vai 20 000km vienā gadā.
Radusies vajadzība nobraukt gadā vairāk, teiksim 30 000km.
Kādas iespējas šo vajadzību legāli sakārtot? t.i. mainīt nobraukuma ierobežojumu vai pāriet uz finansu līzingu, bez nobraukuma ierobežojuma?