šim testa modelim bija savdabīga  krāsa, ne mans tonis. nav elektriskie beņķi, salonā īsti nav ko izcelt. Nevarēju sadraudzēties ar displeju, un bija jāaprod ar ātruma pārslēga slēdžiem. Likās asas bremzes, nevarēju sadzīvot arī ar roku atzveltni. katrā ziņā, nebija lietas kas īsti piesaistīja.

Populārais Volkswagen elektroauto tagad izskatās tā, kā tam būtu bijis jāstartē jau no pirmās dienas. Joprojām ir redzama vieta izaugsmei, tomēr tas neapšaubāmi ir kvalitatīvāks, izskatīgāks un labāk nostrādāts. Tāds, ko noteikti ir vērts izskatīt, ja vēlaties pārsēsties uz elektrisko spēkratu.

Sākotnējais ID.3 lielāko un pelnītāko kritiku izpelnījās tā apdares kvalitātes un multimediju sistēmas darbības dēļ. Rezultāts izskatījās pamatīgi sasteigts, neatbilstot Volkswagen standartiem. Tagad abas šīs sfēras tikušas pie ilgi gaidītiem uzlabojumiem. Apdare kļuvusi mīkstāka un pufīgāka. Durvīs izveidoti lielāki roku atbalsti, bet panelis apšūts ar mīkstāku virsmu.

Pārmaiņas apdares kvalitātē tikai vēlreiz pierāda, cik ļoti tas spēj mainīt atmosfēru salonā un uzlabot braukšanas prieku.

Vizuāli tas izskatās vairāk nobriedušāks, mazāk eksperimentāls.

Atliek vien filozofēt par to, kādi būtu panākumi sākotnējam ID.3, ja tas būtu nonācis ražošanā šādā kvalitātē, kādu redzam to tagad. Daļēji par neveiklo ID.3 startu var būt pateicīgs Cupra Born, kas ātri guva popularitāti.

Ar pilnu uzlādi elektriskais hečbeks Pro Performance versijā «pēc papīriem» var veikt 392 līdz 428 km. Mūsu testā sanāca par aptuveni 100 km mazāk, tomēr šeit ir jāņem vērā daudz apstākļu – gaisa temperatūra, vadītāja braukšanas stils, ceļa apstākļi, braukšanas vide utt.

Garā riteņu bāze un salona plašums joprojām ir ID.3 stiprā puse. Salīdzinot ar Megane, aizmugurē sēdošajiem vietas šeit ir vairāk, padarot to par ērtu ģimenes auto.

Ja es pareizi atceros, tad šim, atšķirībā no pirmās versijas, varot arī atvērt logus? Ja jā, tad tas būtu atzīmējams kā pats galvenais uzlabojums!

Runa droši vien ir par to, ka ID3 uz visiem četriem logiem ir 2 slēdži un, ja gribas atvērt/aizvērt aizmugurējos, jānospiež papildpoga Rear. Ja gribas nolaist priekšējos, atkal jānospiež Rear. Tā bija oriģinālajā ID3 un tā ir arī jaunajā

Braukt ar "Volkswagen ID.3" ir patīkami un komfortabli, arī dinamikas pietiek, tomēr ir pāris lietas, kas krīt uz nerviem. Piemēram, klimatkontroles un audiosistēmas vadības fizisku pogu trūkums. Nezinu, kuram ienācis prātā, ka šīs abas funkcijas - apsildi un mūzikas skaļumu - būs ļoti ērti vadīt, glāstot ar pirkstu skarienjutīgas svītriņas priekšējā panelī. Nē, tas nav ērti! Patiesībā tas ir nejēdzīgi, jo ik pa brīdim tu pavelc ar pirkstu vai nu par stipru, vai arī par vāju, un cerētais rezultāts izpaliek. 

Vēl arī pilnīgi lieka ir ekonomēšana uz logu pacēlājiem. Ja līdz šim normālā vidusmēra auto vadītājam bija pieejamas četras podziņas, ar kuru palīdzību varēja atvērt / aizvērt katru no četriem logiem, tad tagad palikušas tikai divas plus knibulis, ar kuru var pārslēgties vai nu uz priekšējiem, vai aizmugurējiem logiem. Diezgan neērts risinājums, jo ik pa brīdim gadās tā, ka vēlies atvērt sānu logu vadītāja pusē, taču atveras aizmugurējais logs, jo esi aizmirsis pārslēgt mazo knibuli. 

Taču citādi salonā viss ir labi. Sēdekļi ērti, priekšpusē ir arī daudz dažādu nodalījumu pudelēm un visādām citām mantām. Labs risinājums tālruņa bezvadu lādēšanai - telefonam ir atvēlēta tāda kā atsevišķa kabatiņa, kurā tas stabili turas un neslidinās šurpu turpu. Ātruma pārslēgs izvietots pie stūres, te drusku jāpiešaujās, jo man sākumā juka, uz kuru pusi jāpagriež, lai tiktu uz priekšu vai atpakaļ. 

Ja par ērtībām un ietilpību, tad aizmugurē ērti jutīsies divi cilvēki, trešajam, ja vien tas nav bērns, varētu būt pašauri.  Bagāžnieks nav milzīgs, taču arī pats auto jau nav nekāds milzis.

Kopumā diezgan patīkams auto, kas varbūt nebūs pats piemērotākais tāliem ceļojumiem, taču bērnu vadāšanai uz skolu, braukšanai uz darbu vai ciemos pie Madonas vecmāmiņas pašā laikā.