Savulaik esot tikušas veiktas aptaujas, kurās noskaidrots, ka Subaru lietotājiem nepatīk pārmaiņas. Forester šai ziņā neliks vilties, jo ārēji tas izskatās tā, it kā nebūtu mainījies kādus gadus desmit
Mana līdzšinējā saskarsme ar Subaru zīmola automobiļiem ir visai knapa, tādēļ īsti nezināju, ko no Forestera gaidīt uz šosejas un konkursa žūrijas iecienītā meža ceļa starp Gauju un Lilasti. Uz šosejas Forester ir nosvērts auto, kas neizceļas ar īpašu dinamiku un nevedina uz pārdrošiem manevriem.
Tātad atbilst mentāli stabilas publikas braukšanas paradumiem. Minētajā bezceļā savukārt pārsteidza vieglums, ar kādu Forester spēj pārvietoties dziļās smiltīs un pāri uzkalniem. Īsāk sakot, dodu piecas acis par pārliecības sajūtu, ko šis modelis sniedz visdažādākajos apstākļos.
Modernais komforta aprīkojums, drošības sistēmas un braukšanas asistenti kaut kā pašķīda vecmodīgajā interjerā, tāpēc līdz tiem tā arī nemaz netiku un īsti novērtēt nevaru.
Kā automobilim, kas lieliski pilda savas pamatafunkcijas, es foresteram dodu stabilu 8.
Automobilis, kura izveidē galvenie akcenti likti uz stilu un laikam jau arī ilgtspēju. Precīzāk sakot - abu šo parametru kombināciju. No ārupuses ļoti uzrunā pikseļu LED lukturi, bet rotaļīgajā interjerā ir izmantota pārstrādāta plastmasa, bet priekšējā paneļa izgatavošanā - īstas bambusa šķiedras, kas ir ne tikai “zaļi”, bet kopā ar krāsainajiem akcentiem arī labi izskatās. Arī tehnikas ziņā Grande Panda ir videi draudzīgs, jo pēc izvēles pieejams ar hibrīddzinēju vai elektromotoru. Gada auto konkursā pieteiktā un uz testiem atvestā elektriskā Grande Panda tā īpaši nepārsteidz, bet braukšanas ziņā arī neapbēdina. Autombilis ir tāds kā mazās klases standarts ar aptuveni 300 kilometru sniedzamību. Boksīgā virsbūves forma un klīrenss ļauj samērā droši izbraukt pa meža ceļiem, neaizķerot koku saknes, bet īsās pārkares palielina piebraukšanas un nobraukšanas leņķus.
Cenu spektru droši var saukt par saprātīgu, jo Grande Panda ar hibrīddzinēju maksā nedaudz virs 20 tūkstošiem eiro, bet elktriskais modelis vienkāršākajā izpildījumā gandrīz palien zem 25 000 eiro atzīmes. Tas, starp citu, varbūt arī daļēji izskaidro, kāpēc tik jaunam auto jau bija izļurkājusies sēdekļa augstuma regulēšanas svira.
Lūk, Inster ir viens no tiem automobiļiem, par kuriem jāsaka – brauc labāk nekā izskatās. Izskatās šis auto nudien ērmīgi. Vai tas ir trūkums? Gaumes lieta, jo jebkurā gadījumā tas uzreiz ir pamanāms un liek atskatīties, turklāt no iekšpuses jau to neparasto formu nemaz neredz. Jūt vienīgi to, ka auto ir šaurs un priekšejais pasažieris šoferim būs ļoti tuvu. Toties augstais jums klaustrofobiju nedaudz mazina, tāpēc, kopumā ņemot nemaz nav tik traki.
Tas, kas priecē, savukārt ir mazā automobiļa gaita. Kaut ko līdzīgu jau novēroju simpātiskajā Honda e, kas arī ir mazs auto, bet brauc vienkārši debešķīgi. Hyundai Inster ir tieši tas pats – gaidi vienu, bet saņem kaut ko gluži pretēju, turklāt pārsteidzoši labu.
Vēl viena lieta ir dinamika. Tās te nudien nav par maz, jo auto skrien gandrīz kā elektrisks pocket rocket. Pedālis grīdā un apdzenamais ātri vien rēgojas atpakaļskata spogulī. Visbeidzot, patīkami pārsteidza arī baterija, vismaz pirmajā Gada auto vasaras testa braucienā. Ja mazo auto kopš 10 rītā moka dažādu kalibru testētāji un pēcpusdienā tas vēl rāda nedaudz zem 200 km nobraukuma rezervi, tas taču ir atzīstami, vai ne?
Es nez, man Neue Klasse M3 šķiet tīri simpātisks - tāds dusmīgs ar labām proporcijām. Bet nu tāpat diez vai būs tik laba ilgtermiņa investīcija kā E30 M3. Anglijā nupat viens maz braukts E30 M3 Sport Evolution zem izsoles āmura nonāca par vairāk nekā 400 000 mārciņām.
Es nez, man Neue Klasse M3 šķiet tīri simpātisks - tāds dusmīgs ar labām proporcijām. Bet nu tāpat diez vai būs tik laba ilgtermiņa investīcija kā E30 M3. Anglijā nupat viens maz braukts E30 M3 Sport Evolution zem izsoles āmura nonāca par vairāk nekā 400 000 mārciņām.