Tests - ko sagaidīt no Dacia Spring ziemā? (+foto) iauto.lv/zinas/testi/49541-tests-ko-sagaidt-no-dacia-spring-ziem-foto

Neesmu testējis, bet šķiet ka varētu būt viens labs mopēds, jo citiem mopēdiem nav jumts, šim ir, un ar 4 riteņiem stabilāk.

Jaunais modernizētais Dacia Spring būs uz testu jaunnedēļ

Pateicoties iAuto, bija iespēja izmēģināt šo brīnumu veselu trīs dienu garumā. Tad nu padalīšos iespaidiem.

Par ārējo izskatu daudz nav ko teikt – viss ir normāli, mazauto kā jau mazauto. Interesantāk ir ar salonu. Lētā, cietā plastmasa dizainiski ir izveidota tā, ka izskatās ļoti glīti un pat eleganti. Sēdekļi ir visnotaļ ergonomiski, sēdēšana gan šoferim, gan blakussēdētājam ir patiešām ērta, stūres novietojums šķita mazliet par tālu, bet pie tā principā var pierast. Jāatzīmē tāds sīkums kā visnotaļ augstā sēdpozīcija, kas pats par sevi nebūtu nekas slikts, bet tās dēļ vējstikla augšējā mala aizsedz redzamību uz augšu, un, ja esi pirmais pie krustojuma, tad luksoforu bez pieliekšanās saskatīt nevar. Aizmugurējais sēdeklis netika izmēģināts, jo tur reāli vispār neviens nevar iekāpt. Ja nu tikai aiz blakussēdētāja ļoti lielas nepieciešamības gadījumā. Normāla auguma vadītājam sēdekļa atveltne praktiski piespiežas aizmugures sēdeklim. Toties bagāžnieks ir nosacīti liels, var ielikt krietni vairāk par vienu iepirkumu somu. Šis Spring ir aprīkots ar mūsdienīgu multimediju sistēmu, kurā pieejams Android Auto. Saslēgšanās notika neticami ērti un vienkārši, bez kabeļa palīdzības. Tālāk gan ar multimediju brīžiem bija šādas tādas problēmas. Vienu reizi man ekrāns nofrīzoja, vienu reizi vispār neieslēdzās. Visus gļukus var atrisināt tikai izslēdzot aizdedzi un atverot/ aizverot durvis, lai tas brīnums pārstartētos. Skaņas kvalitāte ir žēlīga – kā lētām datortumbiņām. Klimata kontroles nav, tikai siltuma intensitātes un ventilatora apgriezienu regulēšana. Pozitīvais fakts, ka to dara diviem kārtīgiem fiziski grozāmiem kloķiem!

Pilsētā šis auto brauc patiešām labi. Dinamika ir pilnīgi pietiekama un uzrāviens ir iespaidīgs - ja ir vēlēšanās vari būt pirmais no luksofora, ja vien, protams, kāds jaudīga auto īpašnieks nemēģina tīši ar tevi sacensties. Bet neviens to nemēģina, jo neņem par pilnu. Savukārt uz šosejas nekā laba vairs nav. Auto dinamiski ieskrienas līdz kādiem 70, pēc tam kļūst jūtami gurdenāks, bet tā nav lielākā bēda. Pie 90 km/h salonā ir jau mežonīgs troksnis, kas radīja asociācijas ar manu kādreizējo pirmās paaudzes Peugeot Partner vai pat darba T4, kuram nav vispār nekādas izolācijas. Palielinot ātrumu vēl vairāk, auto kļūst jūtami nestabils un grūti vadāms, sajūta, ka riteņi dzīvo savu - no stūres neatkarīgu dzīvi. Ražotāja solītos maksimālos 125km/h es uz īsu brīdi eksperimenta nolūkos sasniedzu, bet ilgstoši braukt tādā ātrumā ar šo mašīnu principā nav iespējams. Caurgājamība lieliska, pa sniega šļuru bez problēmām, izbraucu arī kādu gabalu pa vietu, kur vispār nebija tīrīts sniegs (savā ārpusrīgas īpašumā), braucās ideāli. 

Jāiedarbina mašīna ir ar atslēgu. Šajā faktā es neredzu nekādu problēmu, bet pati atslēga gan varētu būt ergonomiskāka. Tā ir liela, gara un nav salokāma, līdz ar to bikšu kabatā nav ieliekama, nebaidoties saplēst bikses vai salauzt pašu atslēgu. Vēl kā dīvainība jāpiemin fakts, ka nav P režīma un apstājoties vienmēr ir jānorauj rokas bremze. Tam, kas ir pieradis to ikdienā darīt, tas problēmas nesagādātu, tā kā es to parasti nedaru... Divas reizes speciāli gāju atpakaļ uz mašīnu, jo pēkšņi sāka likties, ka varbūt neesmu bremzi novilcis. Jāteic gan, ka abas reizes izrādījās, ka esmu gan novilcis un viss bija kārtībā. 

Obligātie mūsdienu kaitēkļi kā brīdinājumi un joslu asistenti baigi netraucēja. Joslu asistentu es vispār īsti nejutu. Brīžiem tā kā drusciņ bija, tā kā nebija... Savukārt ātruma brīdinājuma signāls nav ne pārāk skaļš, ne uzmācīgs, lai sāktu besīt, bez tam – pusē gadījumu viņš nemaz nedarbojas un nezina uz cik kur drīkst braukt. Smieklīgākais gadījums bija Ulbrokas ielā, kur man pēkšņi uz displeja tika parādīts, ka atļautais ātrums esot 130 km/h. Un tā visā ielas garumā.

Par nobraucamo attālumu un lādēšanu. Nekā laba te nav, it īpaši ziemā. Maršruts Skanstes iela – Zasulauks – Medemciems – Zasulauks man prasīja precīzi pusi baterijas. Un šo pusi salādēt atpakaļ prasīja gandrīz 3 stundas, jo darbā esošais AC Wallbox, kurš bez problēmām lādē citus elektroauto, šo lādēja tikai ar vienu fāzi jeb 20A. Nav ne jausmas, kāpēc tā. Arī pie publiskā DC lādētāja uzlāde bija mokoši lēna – precīzi viens procents minūtē. Drusku par daudz laika kafijas pauzei, ja tev atlicis zem 50% un ir vēlme vēl kaut kur nokļūt.

Lai arī es baigi daudz kritizēju, savā ziņā man šī mašīna iepatikās. Ar to pa tiešām ir ļoti ērti braukāt pa pilsētu, tā ir dinamiska nelielos ātrumos, ļoti manevrētspējīga, ar mīkstu, patīkamu gaitu, un tīri ērtu salonu, ciktāl tas attiecas uz priekšējām vietām. Es ņemu atpakaļ savus iepriekš teiktos vārdus par četrriteņu mopēdiem, nē – šī tomēr ir mašīna. Un tomēr – ļoti ierobežota pielietojuma mašīna. Ziemā bez stresa ar to varēs nobraukt tikai kādus 100 km, tālāk jau jāsāk nervozēt. Ņemot vērā ilgo uzlādi, visjēdzīgāk to būs lādēt mājās, tātad Jūs varat braukt 50 km no mājām. Un tad atpakaļ. Tātad šis sanāk tāds Rīgā vai Pierīgā dzīvojoša privātmājas īpašnieka auto, ar ko aizbraukt uz darbu vai veikalu. Otrais auto. Vai arī pirmais, bet ar nosacījumu, ka ir arī otrais. Es tiešām nezinu, vai ir jēdzīgi par ko šādu izdot 20 tūkstošus eiro, ja lietots BMW i3 maksā mazāk, brauc tālāk un ātrāk, lādējas ātrāk un ir kaut nedaudz, bet tomēr ietilpīgāks? Dēļ garantijas? Varbūt.

Labais apskats. Pieredzes nav, bet viedoklis ir. Par klimatu. Man tādi visos braucamajos, bet es viņus parasti manuāli izmantoju. EV tikai 1 iestatījumā intensitātei un 21C. Kaut kā tā un tā iemesla pēc šo pat novienkāršot varēja ekonomijas ietvaros. Par uzlādi neko neteikšu, tur nu katram savs braukšanas maršruts un grafiks. Izlādi, jā ļoti ietekmē salona t režīma izvēle. Te nu smejies vai raudi, var Temu palīdzēt ar papildus krāsniņu. Īsajos attālumos, tak neizģērbsies šortos kā kebu driveri vai roņiem vispār nepatiks siltums utt. Testā jau jā, uzgriež 22/24 un bača čuss...Par caurgājamību, tas labi. Kādā kalnainākā valstībiņā, kur mazi kalnu mājiņu ceļi, citizēni tur labi tika ar šādām augšā lejā. Gribēju izmēģināt, bet nepietika laiks. 

 Ko gribētu piebilst. Auto cenai vajadzētu būt ap 12K. Tad nerastos tādi salīdzinoši kuriozi ar lietotiem EV. Un ar atbalstu būtu jau ekonomiski pamats skatīties kā ikdienas braucienu auto, praktiskais. Kam der. Un skaņas klusināšanu varētu izveikt kā opciju, kas vēlas. Te būtu kādam kantorim darbs, kur dīlers akceptē.

Tā man gājā

UN

Sajūtas pēc īsā testa. Ka auto ir lēts tikai pārdevēja skatījumā. Vairāk kā iepriekš sauktos 12K nedotu. Ir citi varianti. Tas nu tā lielākais mīnuss. Un iĀ cik tad tāds maksā vācijiešiem, kāpēc tā? 

 Par auto. Pilsētai labi. Mazi izmēri viegli manevrēt. Par stabilitāti ātrākā ceļā īsti viennozīmīgi nevaru atbildēt. Bet šim testa auto, iespējams bija jāpārbalansē riteņi vai diski jau bija kaut kur atsisti un salocīti pret apmali. Jā, mehāniskā rokas/stāvbremze dod iespēju samest auto aizmuguri kā to patika agrāk piekopt veiklākiem braucējiem.

Klimata kontrole…ok sauksim viņu tā. ĶTR kā jau parasti, butaforija. Es viņu sauktu par kontrolētu ar manuāli grozāmiem slēdžiem, t iestata pēc sajūtām. Bet tas labi nav tur daudz lieku elektronisku padarīšanu.

 Logu tīrītājam viena lielāka birste, kā agrāko laiku prēmiumam. Īstenībā patika jo nav salaiduma un notecējuma svītru.

 Izpalika neceļu tests. Kaut kā likās, ka auto tas samērīgos lauku neceļos būtu izbraucams, vieglāk izvelkams. Ja kas, Jāņa Vintera Dakāras mocis arī 300kg sver un tas pašam no smiltīm jāvelk un uz riteņiem jāpaceļ!

 Par nosaukto cenu, skatos Duster virzienā, bez aizdomāšanās. Te tas pats kas citu ražotāju mārketingā, paši savā zābakā iekāpa…

Viena birste ir auto, kuriem stikla laukums ir 1pret2. Kādreiz bija Citroens ar š'du konstrukciju. Laistāmais bija tieši uz birstes. Ļoti efektīvi