Fukušima ir piliens jūrā vistiešākajā veidā. Tā avārija reāli nepiesārņota vairāk kā viens Biolar tepat LV. Toties pie iekšdedzes auto tīrības vari uzreiz pieskaitīt naftas tankeru un Deepwater Horizon avārijas.

Bet kāds te apgalvo ka iekšdedzes motors ir efektīvāks par tvaika turbīnu, kas rādās nav tiesa. KBJ.

Lietderības koeficientu neviens jauniem ne veciem auto nerēķina, kur tu domā to raut.

Sakars pavisam tiešs tas pierāda, ka iekšdedzes motora lietderība ir zem 50% un lai auto kustētos uz priekšu nav nepieciešams tērēt tik daudz degvielas. Kā tā elektrība nokļuva akumulatorā vai degviela benzīnbākā šo aprēķinu neietekmē.

>Ko būtisku esi izlaidis efektivitātes aprēķinos Neko. Ja domā rekuperāciju braucot pa šoseju tad tam nav nozīmes, jo arī iekšdedzes auto nelieto degvielu atlaižot gāzi un nelietojot bremzes.

Ko tu tur murgo. Jautājums ir kurš praktiski uzbūvēts motors spēj iekļauties tādā patēriņā, teorētiskie aprēķini neinteresē. Zinu tikai vienu auto kas to spēj Volkswagen XL1 (hybrid), sverot 800kg un izmantojot iekšdzedzes motoru tērē it kā vien 2,7l/100km.

>Kuram vēl piecvietīgam auto ir jāsver 2,5 tonnas? Nu re te arī jautājums par iekšdedzes motora efektivitāti. Tā kā nav iekšdedzes auto efektīvāks par tvaika turbīnu.

Tātad vēlreiz precizēts jautājums. Kā tas nākas, ka Tesla S lai nobrauktu 100km pa bāni uz 120km/h reāli patērē 25kWh, jeb pārrēķinot uz benzīna siltumspēju 9.5kWh/l tie būtu 2,6l/100km. Pie tam tas neņemot vērā auto svaru un zudumus. Kurš vēl auto ar 2.5t pašmasu sasniedz 50% efektivitāti un tērē vien 5.2l/100km braucot vienmērīgā ātrumā 120km/h? Kaut kā apšaubu to iekšdedzes motoru lielāku efektivitāti par 50%.

Par kādu akumulatoru ir runa? Svina-skābes? Nav nekādas atšķirības, vari pats pārbaudīt. Pilna teorētiski ir nedaudz smagāka, bet to tu nevarēsi nomērīt.

Runa ir par 25kW/100km braucot ar ātrumu 120km/h pa bāni.

Pričom tu rekuperācija, ja šie dati par 25kWh/100km ir braucot ar 120km/h pa bāni. Vienīgais ko varētu izslēgt ir uzlaboto aerodinamiku.

Kā tas nākas, ka Tesla S lai nobrauktu 100km reāli patērē 25wh, jeb pārrēķinot uz benzīna siltumspēju 9.5wh/l tie būtu 2,6l/100km. Pie tam tas neņemot vērā auto svaru un zudumus. Kurš vēl auto ar 2.5t pašmasu sasniedz 50% efektivitāti un tērē vien 5.2l/100km? Kaut kā apšaubu to iekšdedzes motoru lielāku efektivitāti par 50%. Tā efektivitāte aukstāka ir tikai ziemā izmantojot lieko siltumu.

Otrs pīķis arī nebūs. Pilsētas variantā brauc kaut nedēļu nelādējis.

Tak nav nekas jārēķina. Tā summa ir cik tiks rezervēts nevis cik jāmaksā. Kā noliec pistoli tā atlikumu atskaita atpakaļ. Nē nu ja pēdējie 50eur tad ir risks a ja nu paliek rezervēts.

Solīja turēt vienmēr zemāku, bet laikam tie bija tikai solījumi. Atlaide ar nekāda.

Redz kur vienam ir. Un ar dibena jaudas stendu jūt tikai tā, tiesa tad jāzin ka 98 ieliets. Mans zāles pļāvējs iet tikai uz 98E, bet vai detonē ar 95E nav īsti mēģināts.

Viss ar viņu ir kārtībā, viņš vienkārši ir ierēdnis.

It kā loģiski, jo 98E ir "sliktāks" benzīns ko grūtāk aizdedzināt. Varbūt nepietiek kompresijas.

Nav viss, pieslēgt ta pieslēdz vakarā, bet ir uzstādīts taimeris, lai lādē pa nakti par lēto tarifu. Protams ir iespējams ka nākotnē nekāda lētā tarifa tad vairs nebūs ja būs daudz tādu. Par saules baterijām ir veidi kā enerģiju uzkrāt un par baterijām efektīvāk ir saules elektrostacijas kas koncentrē saules starus. Latvijas apstākļos baterijas īsti neatmaksājas.

Tieši tāpēc daļu autotransporta vajag ar elektroenerģiju, ne velti naktīs elektrība lētāka, jo nav pieprasījuma, tā kā pieprasījums ir diezgan prognozējams, lādēs pa nakti.

>Otrkārt, tas brīvgaitā ražo elektrību. Treškārt, daļu brauciena, tas brīvgaitā ražo siltumu kas pašam vajadzīgs lai darbotos efektīvāk, lasīt, uzsilst Nu re, ļoti izšķērdīgi plus vēl zudumi ātrumkarbā. Bet Tesla nav parasti elektromotori tā kā elektroniskā vadība nodrošina efektivitāti arī kruīzā tiesa efektivitāte ir mazāka, bet izmantot divus motorus to var kompensēt.

>jaunai mašīnai pārāk zems uzlādes spriegums nevarētu būt problēma. Tīri elementāri var būt, ja lādēšana ir atkarīga no elektriskās slodzes un kādu iemeslu dēļ sensors nedarbojas. Ja pieslēdz tādam auto vēl papildus kaut ko pa taisno pie aķa, tad nekāds brīnums.

Ja vaina būtu aķī, tad taču tas arī ātrāk izpaustos.

Nav tur nekāda dižā siiltuma ko jādzesē, problēma vairāk ir neļaut lokāli uzkarst komponentēm. Gluži kā LED siltums salīdzinoši niecīgs, bet tas ir efektīvi jānovada, lai diodes nepārkarst. Jādzesē ir lādēšanas laikā, bet tas arī vairāk ir siltuma apmaiņai ka dzesēšana. Toties tam ka neražo siltumu toties ražo elektrību bremzējot, kas iekšdedzes (ne hibrīdu) gadījumā arī aiziet siltumā.

Bad Request Your browser sent a request that this server could not understand. Size of a request header field exceeds server limit.