Vai braukšana reibumā bija vienreizējs gadījums, vai vienkārši pirmā reize, kad tevi pieķēra? 3

Diemžēl, kā liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati, Latvijā braukšana reibumā ir satiksmes realitāte – 2025. gadā uz Latvijas ceļiem katru dienu notika vidēji divi ceļu satiksmes negadījumi, kuros vadītājs bijis alkohola reibumā.

Braukšana reibumā bieži tiek skaidrota kā bezatbildīga vai apzināti riskanta rīcība. Tomēr no kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas skatījuma situācija ir kompleksāka. Lielākā daļa cilvēku, kuri pieņem lēmumu sēsties pie stūres reibumā, tajā brīdī neuzskata sevi par bīstamiem. Tieši pretēji – viņi bieži ir pārliecināti, ka spēj situāciju kontrolēt, lai gan objektīvi viņu spriestspēja, reakcijas ātrums un spēja novērtēt riskus jau ir būtiski pasliktinājusies.

Pētījumi liecina, ka alkohols ne tikai ietekmē koordināciju un reakcijas laiku, bet arī cilvēka spēju kritiski izvērtēt pašam sevi. Viena no interesantākajām parādībām šajā jomā ir tā sauktais Melanbija efekts. Tas nozīmē, ka cilvēks alkohola koncentrācijas samazināšanās fāzē bieži jūtas daudz skaidrākā prātā, nekā patiesībā ir. Citiem vārdiem sakot – viņš subjektīvi jūtas gandrīz “skaidrs”, lai gan objektīvi joprojām ir reibumā, un viņa spējas vadīt transportlīdzekli ir būtiski ierobežotas. Tieši šī neatbilstība starp pašsajūtu un reālajām spējām ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki pēc vairāku stundu ilgas alkohola lietošanas kļūdaini secina, ka ir gatavi sēsties pie stūres.

Būtiski saprast arī to, ka lēmums braukt dzērumā tiek pieņemts reibumā. Tas nozīmē, ka cilvēks pieņem lēmumu, izmantojot tās pašas kognitīvās spējas, kuras alkohols jau ir ietekmējis. Šādā situācijā spriestspēja kļūst impulsīvāka, cilvēks vairāk koncentrējas uz tūlītēju ērtību vai ieguvumu un mazāk domā par iespējamām sekām. Kriminoloģijas pētījumi rāda, ka dzērājšoferiem bieži raksturīga paaugstināta impulsivitāte, mazāka tendence plānot uz priekšu un lielāka pārliecība par savām spējām nekā objektīvi pamatoti.

Interesanti, ka pētījumi neapstiprina populāro pieņēmumu, ka dzērājšoferi vienkārši nezina likumu vai nesaprot riskus. Lielākā daļa ir informēti gan par soda apmēriem, gan iespējamajām sekām. Problēma nav zināšanu trūkumā, bet gan tajā, ka konkrētajā brīdī cilvēks uzskata, ka tieši ar viņu nekas slikts nenotiks. Viņš pārvērtē savas spējas un nenovērtē risku. Spēju pārvērtēšanu bieži veicina nepietiekamas zināšanas par alkohola ietekmi uz organismu. 

Īpaša uzmanība jāpievērš arī alkohola tolerancei. Cilvēki nereti saka: “es varu izdzert vairāk nekā citi” vai “es nejūtos piedzēries”. Taču tolerance nenozīmē, ka alkohols mazāk ietekmē spēju vadīt transportlīdzekli. Tā nozīmē tikai to, ka cilvēks mazāk izjūt reibumu. Faktiski tas var būt pat bīstamāk, jo cilvēks jūtas pārliecinātāks par sevi, lai gan viņa reakcijas ātrums, koordinācija un spriestspēja ir būtiski traucēta.

Runājot par prevenciju, bieži tiek uzsvērta sodu nozīme. Pētījumi rāda, ka sodu efektivitāti būtiski ietekmē ne tikai to neizbēgamība, bet arī apmērs. Īpaši efektīvi ir progresīvie sodi, kas rada reālu zaudējuma sajūtu neatkarīgi no personas ienākumu līmeņa. To skaidro racionālās izvēles teorija, saskaņā ar kuru cilvēks pirms rīcības izvērtē iespējamos ieguvumus un zaudējumus. Ja sods šķiet nebūtisks, tas maz ietekmē uzvedību, savukārt pietiekami nozīmīgas sekas var atturēt no riskantas vai prettiesiskas rīcības. Tāpēc satiksmes drošības jomā īpaši svarīgi ir sodi, kurus pārkāpēji uztver kā jūtamus un nozīmīgus.

Pētījumi liecina, ka līdztekus sodu sistēmai būtiska nozīme ir arī sabiedrības attieksmei. Cilvēki bieži vien nebaidās no soda vai tiesas procesa. Viņi baidās no tā, ko par viņu domās ģimene, draugi, kolēģi un apkārtējie. Tāpēc ļoti svarīgi ir veidot vidi, kurā braukšana reibumā netiek uztverta kā neveikla kļūda vai "gadījās", bet gan kā nepieņemama rīcība, kas apdraud citus cilvēkus. Vienlaikus ir svarīgi nenosodīt cilvēku kā personību, bet gan skaidri nosodīt konkrēto rīcību. Starptautiskie pētījumi rāda, ka visefektīvākā pieeja ir tāda, kur sabiedrība stingri nosoda braukšanu reibumā, bet vienlaikus ļauj cilvēkam uzņemties atbildību un atgriezties sabiedrībā pēc soda izciešanas. Mērķis nav izstumt cilvēku, bet panākt, lai viņš nekad vairs neatkārtotu šo rīcību.

Tomēr vislielākā nozīme ir līdzcilvēku iesaistei. Mēs bieži runājam par dzērājšoferi, bet daudz retāk runājam par apkārtējiem cilvēkiem, kuri redz, ka kāds gatavojas sēsties pie stūres reibumā. Psiholoģiski ir saprotama nevēlēšanās iejaukties, konfliktēt vai "sūdzēties". Taču tieši šādos brīžos sabiedrības līdzatbildība kļūst izšķiroša. Mums ar dzērājšoferiem ir viens ceļš jādala. Tāpēc ziņošana vai mēģinājums atturēt cilvēku no braukšanas reibumā nav vēršanās pret viņu. Tā ir rūpe par savu, savu tuvinieku un citu satiksmes dalībnieku drošību.

Jāuzsver, ka braukšanas reibumā patiesā cena nav tikai naudas sods, zaudētas vadītāja tiesības vai kriminālatbildība. Patiesā cena ir bojāgājušie cilvēki, smagas traumas, invaliditāte, zaudētas ģimenes, psiholoģiskas sekas un vainas sajūta, kas daudzos gadījumos saglabājas visu atlikušo dzīvi. Tāpēc svarīgākais vēstījums ir vienkāršs – nepastāv drošs alkohola daudzums braukšanai. Jo vairāk cilvēks lieto alkoholu, jo sliktāk viņš spēj novērtēt savas spējas un jo lielāku risku rada sev un apkārtējiem.

Satiksmes drošības kampaņas pret braukšanu reibumā “Ballējam – izguļam” mērķis ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus izprast bīstamību vadīt transportlīdzekli reibumā un rīkoties atbildīgi. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un stratēģiskajiem partneriem - apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums Balcia, kopbraukšanas platformu “Bolt” un energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīklu AS “VIRŠI-A”. Kampaņu atbalsta sociāli interaktīvs hibrīddizaina projekts “iidziiba”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.