Lietotāja "Maris" atbildes

Pa Mellužu pr. paiet garām gājējs, un jaunizbūvētajā gājēju pārejā iedegas sarkanā gaisma (+ VIDEO) https://iauto.lv/pie-stures/celu-reportieris/54079-pa-melluzu-pr-paiet-garam-gajejs-un-jaunizbuvetaja-gajeju-pareja-iedegas-sarkana-gaisma-video 

iAuto testē "Subaru Uncharted” - mazāko elektrisko apvidus auto “Subaru” klāstā (+ VIDEO) https://iauto.lv/zinas/testi/54101-iauto-teste-subaru-uncharted-mazako-elektrisko-apvidus-auto-subaru-klasta-video 

pielaide??? Hmmm, šis ir interesanti

Kas tā runā?

Pa kādiem ceļiem Vācijā ir atļauts braukt līdz 100 km/h arī ziemā? Lūdzu

No Ceļu satiksmes noteikumi

99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Pazemināt ātrumu ziemas sezonā, kas izrādās Latvijā jau sākas 15. oktobrī, ir nelietderīgi. Pieauguši cilvēki paši spēj izvērtēt ceļa apstākļus, sava auto stāvokli, kravu un intensitāti. Ja 20. oktobrī vai 18. novembrī ir atbilstoši laikapstākļi, tāpat brauks ar 110 km/h+.

Elektronisko zīmju ieviešana Latvijā ir naudas izšķērdēšana. Šādi risinājumi ir pamatoti Vācijā, kur augsta satiksmes intensitāte reāli prasa laicīgi brīdināt par sastrēgumu vai vienkārši mierināt satiksmi, lai nemauc uz 180 km/h+. Latvijā, tostarp uz Rīgas–Jūrmalas šosejas, satiksmes blīvums nepieprasa šādu digitālu iejaukšanos, kur nu vēl uz Siguldas šosejas. Ja ir melnais ledus, smagi avarēsi gan uz 90, gan uz 110 km/h.

Jācer, ka uz Rīgas–Jūrmalas šosejas uzliks arī dzelteno taisnstūra brīdinājuma zīmi par satiksmes organizācijas izmaiņām!

Šis ir labs punkts. No man pieejamās informācijas Latvija nevar realizēt vieglāku AMLA regulas variantu, bet var kā jau ierasts būt pirmrindniece un pieņemt smagākus regulējumus par prasīto.

Te ir labs piemērs, ka pat tiesa neatcēla automātiski piemēroto sodu ✍️🏻🤒  Gribēju palaist garām ugunsdzēsējus, bet saņēmu sodu! (+ VIDEO) https://iauto.lv/zinas/latvija/54065-gribeju-palaist-garam-ugunsdzesejus-bet-sanemu-sodu-video 

Vēlreiz, Domnīca ir foruma tēma, kur var virzīt reālas izmaiņas, ja tas vispār ir iespējams.

Es tur cenšos iesaistīt arī nozares ekspertus. Vai tiešām vēl atlikušais viens indivīds nevar saprast, ka šajā tēmā var iztikt bez viņa ļoti “svarīgā” viedokļa? Nepataisam to par farsu, jo rezultāts, ka tad šis instruments tiks vienkārši atcelts. Vai jūs tiešam negribat vismaz pacensties izdarīt ko labu sabiedrības labā?

Nu, ja nav ko rakstīt, var nerakstīt. Ja nepatīk tēma, to var arī nelasīt.

Pirmais bans uz 2 nedēļām ir šī ieraksta autoram.

Bija tak info ka Domnīcā neākstamies. 

Domnīcā šādi ieraksti nav pieļaujami, šī ir kvalitatīva diskusija un tās dalībniekiem nav jātērē laiks šādam ierakstam.

Bija tak info ka Domnīcā neākstamies. 

Domnīcā šādi ieraksti nav pieļaujami, šī ir kvalitatīva diskusija un tās dalībniekiem nav jātērē laiks šādam ierakstam, tev ir 2 nedēļu bans forumā un atkārtošanās gadījumā būs konta dzēšana.

Es tev iedošu no cita skata problēmsituāciju: uzņēmējs iesniedz bankai detalizētu biznesa plānu finansējuma saņemšanai. Kredītkomiteja to noraida. Taču pēc laika tieši šo pašu projektu realizē ar banku saistītas personas. Piemēram, šādas situācijas nevar ierobežot ar likumu, jo bankai ir tiesības prasīt biznesa plānu un ar likumu konfidencialitāti nenodrošināsi.

Taču pieprasīt līgumus (jā, sadarbības līgumus) par iekšzemes pārskaitījumiem starp Latvijā reģistrētiem komersantiem un mūsu pilsoņiem gan var ierobežot, kas tad arī ir mērķis.

Ir nepieļaujami, ka bankas, piesedzoties ar naudas atmazgāšanas novēršanas prasībām, paralizē vietējo ekonomiku.

Ja saskati problemātiku konkrētajā tēmā, tad iesniedz savu piedāvājumu. Ja nē, tad mēs kaut kā bez tava ieraksta iztiksim.

Domnīcas mērķi izlasi, katras tēmas pēdējās 2 rindkopas. 

Tas, lai tu un pārējie redz, kādas analīzes apjoms ir jāveic, lai izmainītu tikai vienu lietu, plus vēl tur ir divi saistīti likumi, kas jāpārbauda, vai nenonāk pretrunā.

Es aicinu foruma biedrus izmantot iespēju un censties kaut ko mainīt, uzlabot situāciju un aizstāvēt autovadītāju intereses. Tā kā tas ir plašs jēdziens, esmu izveidojis Domnīcas čatu, kurā ir vismsz iespēja kaut ko reāli izmainīt. Viss sākas no idejas. Nepazaudējiet šo iespēju dažu neadekvātu dēļ. Foruma mērķis ir uzzināt (iegūt info) un apmainīties ar viedokļiem, lai kopā rastu risinājumu.

Lielā mērā uzskatu, ka tā ir muļķība, kad saka: "Kāpēc tu raksti to un to forumā ej un meklē Google?" Tam jau forums ir domāts, lai iegūtu reālas atsauksmes, un galu galā mūsu atbildes arī būs vēlāk citiem kā Google vai MI meklējuma atbilde.

Domājam, piedalāmies un neadekvātiem aizrādam. Diemžēl mana vārda brīvības izpratne ir augstāka par dažu indivīdu negācijām, lai gan dažus vajadzētu jau sen nobloķēt.

Un vēlreiz Domnīca ir tikai tiem, kas vēlas palīdzēt. Domnīcās būs arī eksperti, tāpēc tur nu gan lūdzu bez destruktīviem skrecelējumiem.

Un svarīgākais ir šeit

V nodaļa

Atturēšanās no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšana

(Nodaļas nosaukums 13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.

(2) Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. Ja likuma subjekts saņem Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, tas rīkojas atbilstoši šā likuma 32.¹ panta trešajai daļai.

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2019.)

32.¹ pants. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma un proliferācijas finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumā par līdzekļu iesaldēšanu ietver informāciju, kas ir par pamatu Finanšu izlūkošanas dienesta izdotajam rīkojumam, ciktāl informācija neapdraud kriminālprocesa mērķu sasniegšanu vai citu personu tiesības vai sabiedrības intereses.

(2) Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:

1) pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;

2) pēc savas iniciatīvas;

3) pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.

(3) Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz šā dienesta rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.

(4) Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā norāda līdzekļu iesaldēšanas pamatojumu un tiesības 20 dienu laikā no rīkojuma paziņošanas dienas iesniegt skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību un izskaidro rīkojuma apstrīdēšanas kārtību.

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019. un 15.06.2021. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2021.)

32.² pants. Kārtība, kādā Finanšu izlūkošanas dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Finanšu izlūkošanas dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, izvērtē, vai likuma subjekts ir pieņēmis šā likuma 32.pantā paredzēto lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem un vai konkrētajai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, un izdod rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas vai veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu, saskaņā ar kuru likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma veikšanas, ir nepieciešams pamatot.

(2) Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, tad šis dienests apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet — izņēmuma gadījumā — ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā (ne ilgākā par 40 dienām), kas nepieciešams būtiskas pieprasītās informācijas saņemšanai, tai skaitā no ārvalstīm, un veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo šā panta otrās daļas 1.punktā minētā rīkojuma izdošanai nav pamata;

3) ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim par šā panta otrajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

(3) Finanšu izlūkošanas dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām.

(4) Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rīkojuma izdošanas veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo rīkojuma izdošanai par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav pamata.

(5) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ar rīkojumu noteikt līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, iepriekš neizdodot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.

(5¹) (Izslēgta ar 05.02.2026. likumu)

(6) Finanšu izlūkošanas dienests atceļ izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Finanšu izlūkošanas dienestam.

(7) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu.

(8) Ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu nav atcelts, Finanšu izlūkošanas dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(9) (Izslēgta ar 15.06.2021. likumu)

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 13.06.2019., 15.06.2021. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

Un 18.pants 

18. pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

(1) Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro klienta patieso labuma guvēju šā panta trešajā daļā norādītajos veidos un, pamatojoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs. Likuma subjekts izmanto uzticamu un neatkarīgu informācijas avotu klienta patiesā labuma guvēja pārbaudei.

(2) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu informāciju:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids. Ja pastāv augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risks, likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ir tiesīgs pieprasīt informāciju par personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi;

3) ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās personas kontroli īsteno netieši, par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, — vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet par juridisko personu vai juridisko veidojumu — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja starpniecību īsteno ar juridiskā veidojuma starpniecību, noskaidro arī pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu).

(3) Likuma subjekts, izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, noskaidro klienta patieso labuma guvēju. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

….. likumā ir vēl turpinājums.

Turpat arī ir:

11.¹ pants. Klienta izpētes pasākumi un riska faktori

(1) Klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus;

2) noskaidro patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;

3) iegūst nepieciešamo informāciju, lai izprastu darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

5) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem un ņemot vērā pēdējās veiktās klienta izpētes laikā iegūtās informācijas kvalitāti, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, likuma subjekts ņem vērā arī šādus risku ietekmējošus rādītājus:

1) darījuma attiecību mērķi;

2) klienta plānoto un veikto darījumu regularitāti;

3) darījuma attiecību ilgumu un darījumu regularitāti;

4) klienta plānoto un veikto darījumu, tai skaitā noguldījumu, apjomu.

(3) Likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus:

1) darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos;

2) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju, proti:

a) augsta riska trešo valsti,

b) valsti vai teritoriju, kurā pastāv augsts korupcijas risks,

c) valsti vai teritoriju, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,

d) valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,

e) valsti vai teritoriju, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,

f) valsti vai teritoriju, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

3) klients ir juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;

4) klients ir juridiskā persona, kura emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kurai ir īpašnieki, kas ir patiesā labuma guvēja labā turēto kapitāla daļu reģistrētie īpašnieki;

5) klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus;

6) klienta — juridiskās personas — īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīga vai sarežģīta;

7) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus;

8) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas veicina anonimitāti;

9) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas ierobežo tā identifikācijas vai personiskās un saimnieciskās darbības pārzināšanas iespējas;

10) klients saņem maksājumus no nezināmas trešās personas;

11) klients izmanto jaunus pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus vai jaunas tehnoloģijas;

12) klients ir trešās valsts pilsonis, kas pieprasa vai ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotajām saistībām ar Latvijas Republikas kredītiestādi.

(4) Likuma subjekts, vērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, var ņemt vērā šādus risku pazeminošus faktorus:

1) valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas;

2) valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kas atbilst to organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts šīs prasības īsteno;

3) valstī ir zems korupcijas risks;

4) valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi;

5) klients — fiziskā persona — izmanto tikai pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5) Likuma subjektam jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst pastāvošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem.

(6) Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tai skaitā kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

(7) Likuma subjekts klienta izpētes pasākumus piemēro, ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījuma attiecību laikā (tostarp esošiem klientiem), ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, tai skaitā nekavējoties, ja:

1) mainās būtiski apstākļi saistībā ar klientu;

2) likuma subjektam ir juridisks pienākums noteiktajā termiņā sazināties ar klientu, lai pārskatītu jebkuru ar patieso labuma guvēju saistītu būtisku informāciju;

3) likuma subjektam šis pienākums ir noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām".

(8) Likuma subjekts, piemērojot klienta izpētes pasākumus, iegūst un apstrādā fizisko personu datus atbilstoši šā likuma mērķiem vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma un proliferācijas finansēšanu un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde citiem mērķiem, tostarp komerciāliem mērķiem, ir aizliegta.

(9) Likuma subjekts, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, izvērtē pastāvošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tai skaitā ar apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju saistīto risku, un papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, tiklīdz tas ir identificēts vai noteikts:

1) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir konkrēta fiziskā vai juridiskā persona, — noskaidro fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu;

2) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju nosaka pēc pazīmēm, — iegūst informāciju par atlīdzības saņēmēju tādā apjomā, lai spētu noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja identitāti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī;

3) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, — veic tā padziļinātu izpēti, lai noteiktu apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja patieso labuma guvēju apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums vai cits ar līdzekļu uzkrāšanu saistīts apdrošināšanas līgums tiek nodots citam apdrošināšanas komersantam, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs tiek identificēts pirms cesijas veikšanas.

(11) Ja juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs tiek noteikts juridiska veidojuma pārvaldības ietvaros pēc īpašām pazīmēm, likuma subjekts iegūst informāciju par patieso labuma guvēju tādā apjomā, lai spētu noteikt patiesā labuma guvēja identitāti līdzekļu (labuma) izmaksas laikā vai laikā, kad patiesais labuma guvējs izmantos tam paredzētās tiesības.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021. un 19.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 22.10.2024.)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums https://m.likumi.lv/ta/id/178987-noziedzigi-iegutu-lidzeklu-legalizacijas-un-terorisma-un-proliferacijas-finansesanas-noversanas-likums 

III nodaļa

Klienta izpēte

(Nodaļas nosaukums 26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

11. pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(1) Likuma subjekts veic klienta izpēti:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2) pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

a) klienta darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu,

b) tiek veikts līdzekļu pārvedums, tostarp arī kredīta pārvedums, tiešā debeta pārvedums, bezkonta naudas pārvedums vai pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu, digitālo vai citu informācijas tehnoloģijas ierīci ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu,

c) tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro vai mazāku summu, kuru, ja nepieciešams, noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, kas veikts atbilstoši šā likuma 6. panta 1.² daļā noteiktajam,

d) tiek veikts darījums ar kriptoaktīviem, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 1000 euro vai pārsniedz šo summu;

3) ja likuma subjekts nodarbojas ar preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību vai cita veida pakalpojumu sniegšanu gadījuma rakstura darījuma ietvaros un ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā vai skaidra nauda par šo darījumu tiek iemaksāta kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

4) ja likuma subjekts — izložu un azartspēļu organizētājs —, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai loterijas biļetes vai šajā nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

5) ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

6) ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav patiesi vai atbilstoši;

7) (zaudējis spēku ar 29.12.2024. Sk. pārejas noteikumu 68. punktu).

(2) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klienta izpēte veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ar klientu ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(3) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par norādīto patieso labuma guvēju var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējā kontakta ar klientu, taču pirms darījuma veikšanas.

(4) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veicama, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms persona, kura gūst labumu no apdrošināšanas, saņem atlīdzības izmaksas, vai pirms tā izmanto apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības.

(5) Ja likuma subjekts piemēro šā panta trešās vai ceturtās daļas noteikumus, tas veic šādus pasākumus:

1) dokumentē risku novērtējumu;

2) politikās un procedūrās nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā darījumu apmēra, skaita vai veida ierobežojumus.

(6) Ja likuma subjektam rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāk klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas, likuma subjektam ir tiesības neturpināt klienta izpēti, bet ziņot par aizdomīgu darījumu Finanšu izlūkošanas dienestam. Likuma subjekts ziņojumā Finanšu izlūkošanas dienestam norāda arī apsvērumus, kas bija par pamatu secinājumam, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas.

(7) Ja likuma subjekts nespēj veikt šajā likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, tad likuma subjekts neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.

(8) Šā panta septītajā daļā noteiktais neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(9) Šā likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktā minētais likuma subjekts klienta izpētes pasākumus veic attiecībā uz personu, ar kuru klients slēdz darījumu par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, un dara to pirms šāda darījuma noslēgšanas.

(26.10.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2019., 15.06.2021., 23.11.2023., 19.09.2024. un 05.02.2026. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2026.)

Uzsvars ir uz darbdienām – 10 darbdienas šobrīd ir spēkā, kas ir 14 kalendārās dienas! 

Bet jautājums diskusijai ir, cik būtu optimālais dienu skaits pārsūdzībai – Eiropā vidēji un lielākajās valstīs pārsvarā ir ap 30 kalendārās dienas. Es piedāvāju, lai tas neradītu lieku spriedzi, noteikt 30 darbdienas.

Ja tu piekrīti un saproti par ko ir sods, tev jau nav jāgaida, tas neizslēdz iespēju samaksāt uzreiz. Šīs iniciatīvas mērķis ir noņemt spriedzi no cilvēka. Jurista atrašana un dabūšana uz konsultāciju nav vienas nedēļas jautājums. Diemžēl ir arī sliktāki piemēri, kā Jūrmalā, kur protokolā par luksofora sarkano gaismu nesūtīja video saiti, bet tikai foto, un, lai redzētu video, tev jāraksta atsevišķs iesniegums, kas arī ir vairāku dienu jautājums.

Maksāšanas kārtība ir tomēr cits jautājums. Tik atgādinu, ka bija arī laiki, kad apmaksāji sodus 1x gadā, kad CSDD veic tehnisko apskati. Tad stresa vispār nebija. Nebija bailes, ka kaut kur neesi pamanījis atsūtīto sodu un kāds jau par tevi ir iesniedzis parādu piedziņā. No valsts puses tas atkal ir ļoti garš termiņš – gads.

Kulbergs: "airBaltic" paziņojums par darbinieku atlaišanu ir smaga ziņa https://iauto.lv/zinas/latvija/54040-kulbergs-airbaltic-pazinojums-par-darbinieku-atlaisanu-ir-smaga-zina 

Man, piemēram, ļoti noderētu rīks, kas ar meklētāja palīdzību parādītu, cik cilvēku sūdzas par vienu un to pašu problēmu. Ņemsim trafarēto policijas Volkswagen busiņa skaņas signālu: ja sūdzas viens cilvēks, tas var būt subjektīvi, bet ja sūdzas 30 vai 50, tas jau ir pietiekams iemesls veikt mērījumus.

Vai ar bankām. Mēs nezinām, cik bieži bankas bloķē kartes mūsu piksoņiem, kad tie atrodas ārzemēs tikai tāpēc, ka cilvēks šajā valstī iepriekš nav veicis maksājumus. Pazīstu cilvēkus, kas pirms katra brauciena informē banku, uz kurieni dodas. Tā nav normāla situācija. Vai arī ir? 

Sākumā tas var šķist vispārīgs punkts, bet realitātē tas ir viens no piedāvātajiem risinājumiem, kā panākt, lai iedzīvotāju priekšlikumi un sūdzības tiktu sadzirdētas, un lai aktuālākos gadījumos pastāvētu kaut vai teorētiska iespēja rast risinājumu no trešās puses ar MI signalizēšanas sistēmu.

Šobrīd, ja iedzīvotājs uzraksta iesniegumu par konkrētu problēmu — piemēram, bīstamu krustojumu, pārāk klusu policijas skaņas signālu, bankas konta bloķēšanu vai birokrātisku šķērsli, sarakste notiek slēgti starp indivīdu un konkrēto iestādi. Rezultāts bieži ir formāla atbilde, ko neviens cits neredz, un dati par problēmu paliek sadrumstaloti dažādu iestāžu lietvedībās.

Mans piedāvājums ir ieviest Latvija.lv publisku iedzīvotāju iniciatīvu un problēmu reģistru:

1. Vienotais ievades punkts: Iedzīvotājam nav jālauza galva, kura konkrētā valsts vai pašvaldības institūcija ir atbildīga. Iesniegums tiek reģistrēts vienotā formā, un sistēma to automātiski adresē kompetentajai iestādei.
2. Datu prioritizēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību: Kas vienam traucē, otram šķiet pieņemami. Lai atsijātu subjektīvus uzskatus no sistēmiskām kļūdām, MI rīks automātiski grupē līdzīga rakstura signālus pēc tēmām un lokācijām. Brīdī, kad par vienu un to pašu mezglu vai tiesību normu sakrājas neatkarīgi signāli, atbildīgajai institūcijai parādās objektīvs, datorsistēmā fiksēts rādītājs, ka jautājums prasa pievērst lielāku uzmanību.
3. Publiskums un procesa caurspīdīgums: Iesniegumi, to statuss un iestāžu sniegtās atbildes ir publiski izsekojamas. Citi iedzīvotāji var pievienot savu faktu materiālu, savukārt iestādes rīcība kļūst pārbaudāma sabiedrībai un uzraugošajām institūcijām. Arī termiņi.

Tas rada objektīvu datu bāzi lēmumu pieņemšanai un novērš situāciju, kurā viena un tā pati problēma gadiem tiek traktēta kā atsevišķs, izolēts gadījums.

PS: privātie dati, protams, netiek atklāti.

No vienas puses tas ir tas, ko es daru šeit forumā ar šo un citām tēmām. Iegūstu papildu signālus no lasītājiem, tādejādi ir iespēja izmantot plašākus datus risinājumam.

Rūpes par drošību vai arī naudas pelnīšana: sarkano gaismu kameras neveicina satiksmes drošību (+ video) https://iauto.lv/pie-stures/satiksmes-drosiba/24605-rupes-par-drosibu-vai-ari-naudas-pelnisana-sarkano-gaismu-kameras-neveicina-satiksmes-drosibu-video 

Jau 2017. gadā par šo bija raksts iAuto, redzot kā šis projekts tiek bīdīts Latvijā. Te labs video piemērs:

Atgādinu, ka luksofora sarkanā gaismas kamera veicina strauju bremzēšanu un attiecīgi notiek satiksmes negadījumi - ieliek aizmugurē!

Administratīvās atbildības likums https://m.likumi.lv/ta/id/303007-administrativas-atbildibas-likums 

168. pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība  

(1) Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.  

(2) Sūdzību iesniedz amatpersonai, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Amatpersona sūdzību ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem triju darbdienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

(3) Augstāka amatpersona sūdzību neizskata, ja:  

1) personai nav subjektīvo tiesību iesniegt sūdzību;  

2) nokavēts šā panta pirmajā daļā norādītais pārsūdzēšanas termiņš.