Ja manuālim karst sajūgs braucot, tad tas jau ir miris, pirms sāki braucienu. Sajūgam braukšanas laikā nav jāizslīd vispār - tikai pastiprināta slidināšana uzsākot. Sajūga saķere jebkuram auto būs paredzēta lielāka, nekā motora max griezes moments. Kravas smagumam ir sekundāra nozīme - tikai kalnainos ceļos un paātrinājumos. Tenta pretvējš ir ilgstoša pamatslodze, uz kā uzraujas klasiskais "es jau neko smagu, tik vati no Depo". USA Ford Ranger minēt kā salīdzinājumu ar DSG vai kaut vai jebkura "širpotreba" klasisko automātu? Ņirgājies? USA klasiskajiem autiņiem nav problēmas ar izturības rezervi, t.sk. šitiem primitīvajiem ar cirvi tēstajiem automātiem. Gan jau, ka tam Ranger tev vēl ir kloķis pie stūres :D Es arī braukāju ar amerikāņu automātu, tikai esmu lasījis arī manuāli - viņš pēc specifikācijas drīkst vilkt neierobežoti ilgi piekabi, kas pēc Eiropas normatīviem pārsniedz max atļauto. Tāpat uz āķa drīkst balstīt (!) svaru, kāds DSG pasātam ir manuālī ierakstīts kā maksimālā atļautā velkamās piekabes kopējā masa :D

Nē, tieši otrādi - manuālim ilgstoša liela slodze neko nenodara - tam cieš tikai sajūgs izslidināšanas brīdī. Automāti "slidinās" daudz vairāk, tieši tādēļ slikti sadzīvo ar ilglaicīgu lielu slodzi. Un "širpotreba" auto tiek komplektēti ar automātiem, kuru slodzes izturība ir izrēķināta tā, ka tas motora max griezi spēj izturēt tikai epizodiski. Jo īpaši DSG, kam ražotājs manuāļos pat norāda tādus piekabes vilkšanas ciparus, ka saproti, ka tik mazas piekabes neviens neražo. Vai arī - nelasi manuāli, paņem Depo nomā piekabi ar tentu un nojāj DSG vienā izbraucienā. Klasiskie automāti tādā ziņā ir labāki - tur primāri "cieš" transmisijas šķidrums un, ja auto viss kārtība ar sensoriem, pasaka, ka pārkarsis un neļauj jāt tālāk - t.i. ECU ieslēdz t.s. "limp home" režīmu, kurā var knapi pavilkties.

Un - ja gribi pirkt lietotu DSG, tad ceri, ka iepriekšējais īpašnieks ir darījis visu, lai brauktu ilgi, bet pēc tam pārdomājis un izlēmis pārdot... :D

Un cik man zināms, tie, kas šos modeļus ir nopirkuši kārtīgam darbam ar DSG, ir visnotaļ ieberzušies. Cik % no Amarokiem patiešām brauc tā, kā tie ir domāti? Un cik stila pēc, jo pikaps ir nopirkts braukāšanai uz darbu un sēnēs, 1x gadā atvedot kaut ko no Depo uz mazdārziņu. Ar transportieriem līdzīgi - lai izvadātu internetveikala paciņas pa pilsētu, slodze ir savādāka, nekā kādam, kam vajag regulāri pārvadāt max kravu vai pārkrautu pa zemesceļiem.

Cenzors ir ieradies. Āmen.

Jãdrwudzejas, jo visiem, kas nav vienisprātis ar tevi, ir jābūt draugiem savā starpā, pat ja viņu uzskatos vispār nav nekā kopīga? Ko nesaprati? To, ka neticu versijai pēc kuras atkārtota saslimšana ir smagāka, bet pēc vakcinācijas slimošana ir vieglāka? Tur tāda mērena pretruna sanāk ar pamatdomu, kā vispār darbojas imunitāte un kas ir vakcīna pēc definīcijas. Protams, vienmēr pieļauju domu, ka esmu tikpat tumsonīgs izpratnē par vakcinācijas teoriju, kā to, ka nevar vienlaikus pamatoti aizstāvēt transpersonu un sieviešu tiesības.

Info ir pieejams jau sen - faktiski pirms vēl Latvijā vispār kāds par Covid sāka runāt, bet tas līdz šai dienai tiek noklusēts "pareizajos" mēdijos.

Tad varbūt jāmeklē problēma diagnostikā, nepareizi konstatējot atkārtotu slimību. Varbūt viena epizode bija Covid, bet otrā gripa. Vai otrādi. Bet, ja tomēr tā nav taisnība un vīruss ir tik unikāls, ka atkārtota slimošana patiešām ir smagāka... Tad tas pats ir spēkā ar vakcīnu un labāk ir nevakcinēties. Kurš variants tavā naratīvā der labāk? P.S. pasaki man, kas ir tavi draugi un es pateikšu, ka esi tu. Manā paziņu lokā, kurš sanāk visai plašs, ja pieskaita soctīklu "draugus", nav neviena zināma smaga slimnieka, kur nu vēl atkārtota. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka šajā lokā nav arī neviena no gripas mirušā, bet ir pietiekami, kas ar gripu ir slimojuši smagi. Un pats esmu slimojis smagi ar kaut ko neidentificētu, pirms Covid "ēras", bet kas ar pārsteidzošu līdzību atbilst tagadējiem Covid "šausmu stāstiem" nevis gripai.

Jāpiekrīt. Šitādu mēslu, ka knapi varēju līdz podam aizvilkties, nebiju nekad iepriekš slimojis. Vairākas naktis gultā sēdēju neaizmidzis, jo pagulēt nebija iespējams. Ožu atguvu vasarā un visi deguna dobumi sagāja sviestā uz vairākiem gadiem. Ak jā - tas bija sen, pirms kādiem 5 gadiem, bet atvests no Itālijas, nolikos pāris dienas pēc atgriešanās. Tagad ar Covid, ja pieņem, ka tests nemeloja - vienas no vieglākajām sezonālajam iesnām pēdējā laikā.

Kredīta atmaksas ilgums ir saistīts ar mēneša maksājuma apjomu. Lai es varētu iegādāties dzīvokli, kas atbilst tam, kuru īreju, man kredīts būtu uz 40 gadiem - t.i. ar to likmi, ko sola publiskais kalkulators - dzīvē parasti izrādās, ka tomēr ir vēl sliktāka likme. "Kaut kādu naudu dabūšu", tas protams. Tikai vai tas nākotnes ieguvums būs pietiekami liels, lai iesaldētu parādu verdzībā savu tagadni?

Pielāgošanās ir abpusēja - vārgākie cilvēki nomirs kopā ar agrasīvākajām vīrusa mutācijām. Neviens vīruss nav nekaitīgs - koronavīrusi ir visplašāk izplatītā vīrusu grupa - tautā saukti par "iesnām" - tieši tādēļ, ka ir ļoti lipīgi un maz kaitīgi. Un puņķains bērnelis, ka nedēļām vazājas apkārt, appuņķojot visu savā apkārtnē ir daudz efektīvāks izplatītājs par slimnīcas vidē, kur tiek ievērota max dezinfekcija un piesardzība, mirstošu klepotāju. Kā vīruss (konkrēta mutācija) var kļūt nekaitīgs? Elementāri - tie, kas mirst, to dara tikai vienreiz. Tie, kas izveseļojas - pamatā katru nākamo reizi slimo vieglāk vai nesaslimst vispār.

1) Kas tev par vīrusu nav? Imunitāte respiratorajām slimībām ir pārejoša - pret gripu jāpotējas katru gadu. Pret zināmajiem koronavīrusiem neviens vispār nebija iesprindzis vakcinēties, jo slimošana viegla, bet imunitāte vēl īsāka kā gripai. Attiecīgi nav nekāds pārsteigums, ka šī konkrētā vīrusa imunitāte ir tikpat īsa, kā citām koronām. 2) Spilgtākie piemēri, ko esmu jau minējis - Florida pret Kaliforniju, Z Dakota pret D dakotu (viena klimata josla, vieni koronas cipari, viena uzskaites metodika, pie varas dažādas partijas - radikāli atšķirīga ierobežojumu politika). Teksasa - pēkšņa visu ierobežojumu atcelšana vienā dienā neuzrāda nekādu lēcienu citādi visnotaļ lineārā grafikā.

Pladies, ideāli, derēs. Rokas stumjamais īsti neinteresē pāris ha teritorijai, kurai aktuāli.

Kaut kāda taisnība tajā ir. Tikai tad ir jātic, ka tiem ierobežojumiem ir jēga. Kā jau minēju iepriekš satistika rāda, ka ierobežojumi vīrusu neietekmē. Attiecīgi būs tā, kā saki "atstiepsies, kas būs atstiepušies" - un tad jau redzēs, ko darīs ar tiem ierobežojumiem, kādus jaunus iemeslu izdomās atstāšanai. Un uz vakcīnām vari necerēt - jau šobrīd pirmajiem vakcinētajiem sāk zust imunitāte - izskatās, ka tā būs tik īstermiņa, ka nepietiks pat ar vakcinēšanos 2x gadā. Vakcīnu ziņā būs tāpat kā ar gripu - kaut kāds bariņš aktīvistu regulāri vakcinēsies un ar to arī viss beigsies.

Tādu var kaut kur iznomāt? Iegādes cipars neuzrunā.

Ja tu būsi nodzīvojis 40 gadus dzīvoklī, tur neko neieguldot, tad principā dzīvosi graustā. Un nekāda plusā nebūsi, ja par īri jāmaksā tikpat, cik par kredītu. Privātmāju nekad neesmu ieteicis īrēt ilgtermiņā, lai gan man ir paziņas, kas tā darīja, mainot rajonus un izmērus, līdz saprata, cik liela būs ģimene un kur labāk patīk. Bet sniega tīrīšanu pieminēju, lai nepiemirst ieskaitīt "izdevumos" un salīdzināt ar dzīvokļa īres cenu, kurā tas viss tiešām ir iekļauts - izīrētājs tīra ietves, pagalmu, kāpņu telpu. Atšķirība atbildībā un izmaksās par īpašuma uzturēšanu ir milzīga. Citādi gudrīšiem patīk salīdzināt, ka es par dzīvokļa īri maksāju tikpat, cik pietiktu mājas līzei. Un piemirst, ka nāktu klāt kaudze uzturēšanas izdevumu un pafists laiks sastrēgumos.

Ja paskatīsies, cik ir nobirušie DSG tiem, kas to mašīnu kārtīgi lieto, tad bilde būs cita. DSG nav problēmu vizināties. Bet problēmas sākas, ja patīk braukt dinamiski, paugstinātās slodzēs sliktos ceļos vai ar piekabi u.tml. Viņiem problēma ir izturības rezerve - viesstrādniekam parastajam, lai brauktu pa sastrēgumiem uz darbu būs labs gana.

Nu te nu tev nekādi nevaru piekrist. Ļoti liela daļa no izglītības sistēmas ir nevis tiešās zināšanas, bet tieši domāšanas veida, lietu izpratnes un komunikācijas apgūšana. PSRS izglītības sistēma bija ļoti orientēta uz detalizētu speciālo zinību apguvi, kombinācijā ar ticību ideoloģijai - ar domu, ka varēs iegūt labus, sistēmai lojālus speciālistus. Bet nekā - izrādījās, ka tie speciālisti iemācās domāt par spīti šai sistēmai. ASV, savukārt sociālisms izglītībā ir bijis sen pirms tavas dzimšanas un eskalējies mūsdienu realitātē - t.i. no iekšienes tieši izglītības sistēma ir radījusi pašreizējo politisko situāciju. Tavā "kapitālisma vainošanā" kārtējo reizi ir tikai viena problēma - tu slikto pieraksti tam, kas tur nemaz nav bijis. Un visas modernās "sociālās zinātnes" un "interešu izglītība" ir šīs uzlabotās sociālistiskās, elektorātu ražojošās, sistēmas pieeja. PSRS izglītība bija mazāk sociālistiska, nekā tev gribētos domāt - tieši otrādi - tajā bija vairāk kapitālisma elementu (olimpiādes, atsevišķi uzdevumi izcilniekiem, sasniegumu sacensības starp skolām, republikām u.c.), kas izcēla individualitāti pāri vienlīdzībai, nekā tagadējā izglītības sistēmā, kur neliek atzīmes, lai bērniem "neradītu emocionālo traumu", jo visiem ir jābūt vienādiem.

Tad jau sanāk, ka ASV izglītības sistēma "pedējos vismaz 40 gadus" ir kaut kā palikusi labāka, un tu uzskati, ka agrākie muļķi nespēja saprast, ka dzimums ir sociāls konstrukts, bet tavi sociālisti to beidzot ir pareizi iemācījuši?

Sava taisnība ir tavos novērojumos, tomēr izglītības ziņā gluži taisnība tev nav. Tu atkal skaties uz "momentuzņēmumiem", nevis ilgtermiņa virzību. ASV izglītība diemžēl nekad nav bijusi īsti kapitālistiska, savukārt PSRS izglītības sistēma vēl nebija aptvērusi vispārējas notrulināšanas pieeju, bet mēģināja audzēt "Raimjus" - šauri tehniski labi izglītotus ar pareizo ideoloģijas slāni pa virsu. Un tas modelis izrādījās, ka tomēr nestrādā - tie cilvēki iemācījās runāt vienu (bija aizliegts) un domāt citu (nav tik viegli aizliegt). Noteikti ir ko padiskutēt par niansēm, bet tas nav ne tuvu par "sociālismu, tur kur tas spēja stabili iekabināt kapitālismam".

Bet tev taču patīk sociālisms, kur tautai pašai nav jāzin pārgudri sīkumi, bet par visu parūpēsies visu varošie varneši. Tev taču patīk iekārta, kuras izglītības sistēma māca ticēt, nevis domāt. Tu taču atbalsti ideoloģiju, kurā emocijas ir svarīgākas pār risku analīzi. Ko brīnies?

Kādēļ neizbeigsies? Tadēļ, ka esi noticējis, ka šis ir kautkāds megavīruss, kas ir spējīgs iznīcināt cilvēku sugu? Laikam neesi sapratis, kas ir vīruss, skatoties no evolūcijas perspektīvas un tiem miljardiem gadu, kurus vīrusi ir sadzīvojuši ar saimniekorganismiem bez jebkādas vakcīnu eksistences. Izbeigsies. Var tikai diskutēt par to, kā tieši.

Izskatās, ka zini tikai to (neko), kas parādās propagandas mēdijos. Jā tajā virzienā nav nekādu baigo sensāciju, bet ir plānots progress, kas notiek. Akumulatoru progress ir daudz bēdīgāks, tomēr tas netraucē stumt elektroauto, kā pasaules glābēju. Tieši tāpat praktiski neviens plašākā publikā nezina, ka kviekšana par Černobiļu ir bezjēdzīga, jo tas viss notika ar vecu tehnoloģiju kopā ar padomju darba organizācijas metodēm - bet tas netraucē piesaukt to kā argumentu pret VISU atomenerģiju. Un ignorēt par to sīkumu, ka ar visu Černobiļu atomenerģijai ir mazāk upuru un mazāks vides piesārņojums pret saražoto enerģijas daudzumu, salīdzinājumā ar jebkuru citu enerģijas veidu.

Pirmo vispār murgs, bet izturības rezerve tiem ir noželojama joprojām - ar tiem auto labāk pat piekabi ar tentu nomā neriskēt ņemt. Ja, protams, vajag tikai, lai pa pilsētu braukātu uz darbu un vestu rokassomiņu, tad bez problēmām. Bet tad jau atkal jautājums, vai tiešām vispār vajag auto.

Bet kā tad īsti ir? To pasauli primāri ir jāglābj no CO2 vai tomēr no atomenerģijas? Vācieši ir labie vai sliktie?