iAuto redaktors Māris Ozoliņš vērsās CSDD ar jautājumiem par automobiļa stūrēšanu gan CSDD eksāmenā, gan dzīvē. Kā tad ir pareizi? Kā stūrēt?
Atbildes sniedz Ingus Falalejevs, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcijas" Kvalifikācijas departamenta galvenais eksaminācijas speciālists.
1. Roku krustošana. Vai CSDD vadīšanas eksāmena laikā roku krustošana, veicot asu manevru vai pagriezienu, tiek klasificēta kā kļūda? Ja jā – kāda līmeņa kļūda tā ir saskaņā ar vērtēšanas protokolu?
Atbildot uz iAuto jautājumiem, sākotnēji jānorāda, ka CSDD eksāmenā netiek vērtēts viens "formāli pareizs" roku novietojums uz stūres vai viena stūrēšanas tehnika.
No eksaminācijas viedokļa svarīgākais ir tas, lai transportlīdzeklis tiktu vadīts droši, plūdeni un kontrolēti. Tas nozīmē savlaicīgu satiksmes vērošanu, situācijas paredzēšanu, atbilstoša ātruma izvēli un spēju saglabāt pilnvērtīgu kontroli pār transportlīdzekli.
Roku krustošana pati par sevi nav nepareiza, ja tā tiek veikta korekti. Tomēr par nekorektu var uzskatīt stūrēšanu tādā veidā, ka, griežot stūres ratu, rokas sakrustojas tik tālu, ka turpmāka pilnvērtīga stūrēšana vairs nav iespējama.
Šādā brīdī rokas ir jāpārkārto (jāpārliek), lai saglabātu kontroli pār transportlīdzekli un varētu turpināt manevru precīzi un pietiekami raiti. (šis princips diezgan labi ir izskaidrots arī Jūsu pievienotajā video.
VIDEO: "iAuto" redaktors devās izmēģinājuma braucienā ar autoskolas "Mustangs" instruktoru Kasparu un audzēkni Iļju.
Praktiski svarīgs ir nevis pats roku stāvokļa maiņas fakts, bet tas, vai vadītājam saglabājas rezerve turpmākai stūrēšanai.
Piemēram, ja, turot rokas aptuveni pozīcijā "9 un 3", kreisā roka pagrieziena laikā nonāk līdz aptuveni "2", tas pats par sevi vēl nav uzskatāms par nepareizu stūrēšanu, jo saglabājas rezerve turpmākai stūrēšanai. Savukārt turpinot griezt stūri pa labi, rokas ir jāpārliek.
Tātad, ja "roku krustošanas" dēļ vai nekorektas roku pārlikšanas rezultātā stūrēšana kļūst haotiska un neprecīza, un tas pēc būtības ietekmē manevra izpildi, piemēram, transportlīdzeklis izbrauc no joslas robežām, uzbrauc apmalei vai tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli, šāds iemaņu līmenis tiktu vērtēts kā nepietiekams.
Tāpat nav pieļaujama stūres pilnīga atlaišana transportlīdzeklim braucot.
Savukārt pie neliela ātruma, piemēram, manevrējot vai novietojot transportlīdzekli stāvvietā, stūrēšana ar vienu roku ir pieļaujama, ja kontrole pār transportlīdzekli tiek saglabāta.
Praksē problēmas nereti rada nepareiza sēdpozīcija – pārāk tuvu vai tālu no stūres.
Piemēram, ja vadītājs ir apsēdies pārāk tuvu stūrei, pilnvērtīga un vienmērīga stūrēšana praktiski nav iespējama un kļūst saraustīta, nepārliecinoša un nepietiekami raita, kas traucē kvalitatīvi izpildīt manevru vai rada traucējumus citiem satiksmes dalībniekiem.
2. Vērtēšanas kritēriji. MK noteikumos Nr. 103 nav kritēriji attiecībā uz stūrēšanas tehniku. Vai eksistē iekšējās CSDD vadlīnijas vai inspektoru instruktāžas, kas tieši aizliedz roku krustošanu? Vai ir kritēriji, kas aizliedz stūres ratu griezt ar vienu roku?
No eksaminācijas viedokļa stūrēšana nav izdalīta atsevišķi, bet tā tiek vērtēta kopsakarā ar vadītāja spēju pareizi lietot vadības ierīces un saglabāt kontroli pār transportlīdzekli. Tas pēc būtības saistās un tiek vērtēts kompetencēs "Darbības ar vadības ierīcēm un papildierīcēm" un "Braukšanas virziena ieturēšana, transportlīdzekļa kontrole".
Tātad netiek vērtēta "stūrēšanas tehnika", bet gan tas, vai stūrēšana konkrētajā situācijā ir droša, plūdena, savlaicīga un precīza.
3. Kļūdu statistika. Cik bieži pēdējo 12 mēnešu laikā braukšanas eksāmenu protokolos ir fiksēta nepareiza stūres rata lietošana (vai tamlīdzīgi) piemērojums? Kādas ir nenokārtota CSDD braukšanas eksāmena biežākās kļūdas?
Tā kā stūrēšana netiek izdalīta kā atsevišķa kompetence, nav iespējams precīzi noteikt, cik bieži tieši nepareiza stūrēšana ir bijusi par pamatu nepietiekamam eksāmena vērtējumam.
Tomēr 2025. gadā B kategorijas eksāmenos, kuros kopējais vērtējums bija negatīvs, kompetence "Darbības ar vadības ierīcēm un papildierīcēm" kā nepietiekama tika novērtēta aptuveni 12% gadījumu, savukārt kompetence "Braukšanas virziena ieturēšana, transportlīdzekļa kontrole" — aptuveni 10% gadījumu.
Salīdzinājumam, biežākais negatīva eksāmena rezultāta iemesls ir kompetence "Priekšrocību ievērošana un izmantošana" — aptuveni 28% no visiem negatīvajiem vērtējumiem.
Vienlaikus jāuzsver, ka stūrēšanu tieši ietekmē savlaicīga satiksmes vērošana, situācijas novērtēšana, atbilstoša ātruma izvēle un spēja paredzēt satiksmes situācijas attīstību. Bez tā nav iespējama droša, plūdena un kontrolēta transportlīdzekļa vadīšana.
Tādēļ no eksaminācijas viedokļa izšķiroša nav pati stūrēšanas tehnika, bet gan tas, vai vadītājs konkrētajā situācijā spēj droši un pārliecinoši kontrolēt transportlīdzekli.
Nu tak skaidrāks par skaidru, ka Autospecu Jurkas roku krustošanas paņēmiens ir pārspīlēts un nevajadzīgs - ikdienā tāda situācija maz iespējama, tādēļ taisnība instruktoram.