Pilnībā piekrītu šim viedoklim - šajā tēmā nevadzētu diskutēt par lietotiem auto netkarīgi, ir vai nav tie labāki. Iebildumi ir pret dažiem pāviem, kas citus sauc par bomžiem, piedomājot klāt savas pasaciņas un stereotipus par lietotiem auto.
Daži no klātesošajiem zīmuļiem nespēj aptvert, ka:
- jebkuram auto, neatkarīgi no vecuma, vismaz 2x gadā vajadzētu jāapmeklē servisu - minimālā apkope ir sezonāla eļļas maiņa, pat ja nobraukums nesasniedz paredzēto (aukstie starti mazbraucējiem priekš motora ir sliktāki, nekā garie nobraukumi).
- tieši bomža domāšana liek domāt, ka jāapmeklē nez kādi kaktu servisi uz šroti - arī vecu auto var nodot saprātīgā servisā (dīlera kafiju dzert man nav obligāti) un remontēt pēc diagnostikas un saskaņotas tāmes ar servisa piedāvātajiem materiāliem (atkarībā no detaļas pieejamības un specifikas serviss piedāvā lietotu/aftermarketa/OEM - varu pats izvēlēties).
- škidrumu noplūde ir novēršamas iepriekšminēto darbu sarakstā, jo tie ir bojājumi.
- ikgadējā TA tiek iekļauta attiecīgajā apkopē - saņemu atpakaļ auto ar jau izietu skati.
Visi servisa apmeklējumi, kas man ir bijuši ārpus diviem ikgadējiem plānotajiem, faktiksi ir tīšas auto laušanas rezultātā. Un mazāk, nekā tajā pašā laikā neplānotas garantijas problēmas, jaunam auto.
Tieši tev ir bomža domāšana, nespējot saprast, ka arī vecu auto var uzturēt kārtībā un darīt to servisā. Būtiskā atšķirība - 20tk no tevis minētajiem 30tk tiek ietaupīti, iztiekot bez "jauna auto smaciņas un prestiža", bet iztērēti lietderīgākām lietām.
Cik klišejiski. No pārgribēšanās visur petenes rēgojas un gribas ar pāva spalvām padižoties. Un besī, ja kāds ārišķības nenovērtē... 16-18 gadu vecumā, kad prāta maz un hormoni trako, normāla parādība. Bet, ja nemaldos, esi jau vecumā, kad tas ir nožēlojami.
Šādam jaunam auto, ar ko var braukt bez raizēm, nav jāskatās karburatoru, jo tas ir tik sarežģīts, ka labāk tomēr braukt uz servisu un nolocīt jaunam auto paredzēto bez raižu naudiņu. Manam divdesmitgadigajam, piemēram, vispār nav karburatora, tādēļ par to nepārtraukti raizējos.
Gribēji lepni pateikt, ka neesmu vispār jaunu auto redzējis. Esmu, un droši vien daudz vairāk, nekā tu - tieši tādēļ ļoti labi redzu, par jo cilvēki maksā - lai izskatītos krutāki tev līdzīgo acīs. Man to nevajag un tas tev tagad nedod mieru.
Ej ka nu tirst. Man sieva, kas brauc ar jaunu, atšķirībā no mana 20-gadigā, ir palikusi ielas malā, gaidot evakuatoru un servisu apmeklē biežāk. Jā - manam servisā apkopes ir ilgākas, ar garāku darbu sarakstu, bet retākas un ar mazāku gala ciparu katrā reizē.
Var jau atkal sākt šito no jauna... Ja grib garantēti nolocīt naudu, tad jābrauc ar jaunu. Kāds vēl nav sapratis, ko nozīmē garantija - to ka remonts jau ir iekļauts cenā, nevis, ka nebūs jāremontē. Piedevās - obligāts KASKO un vēl stress, vai kāds pie lielveikala nenoskrāpēs. Kā tas sanāk "bez raizēm", īsti nav skaidrs.
Ir pamatoti agresīvi (t.i mērķtiecīgi, kam agresija ir līdzeklis, nevis pašmērķis) - tiem pieder pasaule. Un ir nepamatoti agresīvi (kam agresija ir pašmērķis) - tie ir gopņiki, kam nekas nepieder. Un vēl ir idioti, pie kuriem acīmredzot pieder viencxperc, kas ies paši nesaprotamu iemeslu dēļ Uzprasīties dabūt pa muti no iepriekšminētajiem gopņikiem. Tas jau ir mazohisms, ne agresija.
Es ieteiktu šādu spridzeklīti pabaudīt, kamēr var. www.ss.com/msg/lv/transport/cars/alfa-romeo/brera/behhf.html
Fabia - auto ar odziņu? Tad jau karbonādi ar vārītiem kartupeļiem un štovētiem kāpostiem var saukt par šefpavāra ēdienu restorānā.
Bet nu katram savs - var jau izgāzt 15k par dziļi praktisku un garlaicīgu auto tikai tādēļ, ka jaunāks.
Ja sapņi nesniedzas tālāk par Fabia, tad var droši ņemt jebkuru. Līdz šī "sapņa" izlasīšanai gribēju ieteikt kādu nepraktisku spridzeklīti, ko izbaudīt, kamēr vēl nav jādomā par ģimeni un kā auto ietilpināt bērnu ratiņus... Mazliet skumji, ka tāds auto, kā Fabia, tiek nosaukts par sapni.
Palaidi garām detaļu - es rakstīju "bezjēdzīgi agresīviem". Uzprasīties uz nepatikšanām nepamatoti samazina izdzīvošanas iespējas salīdzinot ar to, kas spēj sevi aizstāvēt vajadzības gadījumā.
Lielākā daļa kvēpu ir dažāda izmēra amorfā oglekļa daļiņas. Protams, ir zināma daļa (maza) nejauši radušos grafīta plāksnīšu un pat nanocaurulītes. Dimanta putekļi dīzelī nespēj rasties. Tālāk ir jāapskata šo oglekļa daļiņu veidu ietekmi uz organismu katrai daļinai atsevišķi (amorfā oglekļa nanodaļiņas ir praktiski nekaitigas). Grafīts nedaudz kaitīgāks un nanocaurulītes jau pavisam diskutablas. Jebkura veida lielākas daļiņas veido mehāniskas nogulsnes plaušas un ietekmē uz veselibu ir līdzvērtīgas jebkura cita veida analoga izmēra inertiem putekļiem. Plaušām nav atšķirības starp oglekļa (dīzeļa kvēpi) un silīcija oksīda (smilšu aste aiz elektromobiļa) putekļiem.
Kādreiz esi mēģinājis padomāt plašāk, nevis melnbaltās kategorijās?
Palasi iepriekš - jau rakstīju, ka ne jau individuāls darbs no mājām ir jādara - vienu desmitstavu biroju var mierīgi aizstāt ar desmit vienstavigiem reģionos, nezaudējot iešanas uz darbu faktoru.
Bet ražošanu vispār nevietā pieminēji - gluži vienkārši paskaties, kur top jaunās ražotnes - iespējami tālu no sastrēgumiem, bet attālumu no centra ierobežo tieši politisko procesu rezultātā notikusī darbaspēka koncentrācija, nevis materiālu piegāde.
Urbanizācija ir totalitārisma ideoloģiju komponente. Šīs ideoloģijas iezīmes ir saskatāmas Platona un Aristoteļa darbos, moderno paveidu izcelsme ir meklējama Francijā, viens no redzamākajiem konkrēta atzara radītājiem - Kārlis Markss bija žīds. Arī Soross ir žīds - kas izskaidro virkni sazvērestības teoriju par "žīdmasonu mafiju". Vienlaikus - žīdi ir vieni no lielākajiem šīs ideoloģijas upuriem, kas apgāž uzskatu par etnisko piederību kā cēloni.
Urbanizācija nav nekāda absolūtā veiksmes formula - īslaicīgi tā bija veiksmes formula ņemot vērā industriālās attīstības tendences, kuras mūsdienās ir savu jēgu zaudējušas (robotizācija un automatizācija ir iespējama ne vien milzīgā centralizētā rūpnīcā, bet arī auto piekabei piekabināmā agregātā, ko vada par pāris desmietiem eiro nopērkams arduino). Līdz ar to jēgu ir zaudējis arguments par "agrāro murgu" un "pastalās, bet laukos" - fiziskā decentralizācija nenozīmē būtisku ražības kritumu vai pievēršanos agrārajam virzienam - virtuālu centralizāciju nodrošina mūsdienu komunikācijas iespējas.
Urbanizācijas redzamākās ēnas puses, ar ko tagad saskaramies ir piesārņojums un sastrēgumi pilsētās, kamēr lauki grimst nabadzībā un sabrūk. Tomēr tiek uzturēts mīts, kuru arī tu propagandē, ka urbanizācija ir laba un vajadzīga. Kādēļ?
Atkal melnbaltā pasaule? Antibiotikas un vakcīnas ir kļuvušas par ļaunumu mūsdienu medicīnas sistēmā, kurā "BigPharma" interesēs tās tiek pārdozētas. Vai, tavuprāt, māte, kas antibiotikas vienmēr tur krājumā "ja nu noder" gadījumiem un katras mazākās bērna iesnas ārstē ar antibiotikām, ir "ļaut saviem bērniem dzīvot vai dabīgi mirt" izvēles priekšā? Ar vakcīnām tas pats - valsts bērniem apmaksā tikai standartizētu "kokteili". Ja vēlies sastādīt individuālu vakcinācijas programmu, izvērtējot riskus un bērna gatavību katrai vajadzīgajai potei - tas ir dārgs pasākums, kuru jāapmaksā no savas kabatas. Bet jebkurš iebildums pret šiem "pārdozēšanas" procesiem tiek publiski uzreiz uztverts kā paziņojums, ka antibiotikas un vakcīnas ir sliktas pilnībā un argumentēts ar tiem gadījumiem, par kuru noderīgumu vispār nav jautājumu.
Principā jau kārtējais propagandas upuris, kas neaptver slēptos zaudējumus, pliki dzenoties pēc "darba ražīguma". Ne velti teicu, ka urbanizācija ir politisks process, kurš, kā jau politikā pienākas, ir iebarots pūlim kā kaut kas tāds, kas viņiem nāk par labu.
Noi taviem piemēriem ir secināms, ka pats neko nesaproti.
Nespēja atbildēt uz jautājumu "uzmini, ko es iedomājos?" nekādi neliecina par zināšanu trūkumu, bet gan par gaišreģa spēju trūkumu.
Novirzīšanos no dabas procesiem sauc par progresu. Tava komentāru klabināšana arī nav dabīgs process. Gan dabīgas gan mākslīgas lietas var būt gan labas un derīgas, gan sliktas un nederīgas. Un jebkuru labo un derīgo var "pārdozēt" - var nomirt arī no ūdens dzeršanas pietiekamā daudzumā.
Pliks arguments "dabiskums" pats par sevi IR sviests. Arī velnarutks ir dabīgs. Bet vienlaikus tam ir jēga, skatoties plašākā nozīmē, uz ko tu un tev līdzīgi neesat spējīgi.
Īpaši tupiem paskaidroju. Cilvēka ķermenis ir oglekļa pasaules radījums: "Organiskā ķīmija ir ķīmijas nozare, kas pēta organiskās vielas un to reakcijas. (Oglekli saturošas vielas)." Oglekļa nanodaļiņas eksistēja pirms vēl cilvēks radās. Cilvēks NEKAD nav dzīvojis bez oglekļa nanodaļiņām. Tas nekādi nav apgalvojums, ka "nekādu tādu reakciju nevajadzētu būt", kuru tu izfantazēji. Bet gan tikai norāde, ka cilvēka organisms ir vismaz kaut kādā mērā pielāgots, lai sadzīvotu ar dīzeļa kvēpiem, bet ne ar NOx vai plastmasa nanodaļiņām.
Par blaknēm pareizi, tāda iespēja ir. Žēl tikai, ka pats esi tik zemā plauktā, ka tā sasaisti ar augstākiem nespēj aptvert un mēģini pierādīt, ka oponenents neko nesaprot, jo nav izteicis tavu formulu precīzi tādā pat formā, kā tu esi iekalis - jo nespēj atpazīt citādi formulētu domu.
Jā, kaudze pseidozaļas propagandas, ka paļaujas uz to, ka mērķauditorija pamatus vispār nav apguvusi vai arī ir iekalusi formulas, nesprotot to jēgu, kā arī iespēja domāt. Es izvēlējos domāt.
Un kā izrādās, tad otrā veida propagandas upuri ir izcili šīs propagandas "pastiprinātāji" - jo ne vien notic, bet pat vēl izdomā savus "pierādījumus".
Ilgi domāji, kamēr izdomāji šos melus?
"ja reiz organismā ir daudz oglekļa atomu (visdažādākajās saliktās vielās), tad, lūk, pret kaut kādām oglekļa daļiņām tam organismam nekādu tādu reakciju nevajadzētu būt"
Tavs apgalvojums patiešām ir muļķibas - nelaime ir tavā disleksijā un nespējā saprast to, ko es rakstīju.
Malacis. Vismaz Google māki lietot labāk par Raimondu. Tālāk - kāda ir atšķirība cilvēka organismā amorfajam ogleklim no grafīta un dimanta nanodaļiņām?
Kā jādomā? Ļoti vienkārši - ogleklis ir viens no pamata "ķieģeliem" organiskajā ķīmijā un bioloģijā. Atšķirībā no plastmasas nanodaļiņām, tas nav organismam svešs un procesā, kura nosaukumu tu nezini (evolūcija), ir vienmēr bijis iesaistīts - tai skaitā nanodaļiņu (tautā sauktu par kvēpiem) veidā. Vai tev ir kāds priekšstats par oglekļa nanodaļiņu koncentrāciju gaisā, cepot mamutu alā uz ugunskura? Vai cenšoties izdzīvot meža ugunsgrēkā? Uz jautājumu par oglekļa alotropiskajiem veidiem arī nespēj atbildēt, bet tam ir ļoti liela nozīme, domājot par oglekļa nanodaļiņu piesārņojuma ietekmi uz organismu. Ja tomēr uzskati, ka "pērle", tad pastāsti kādi ir dabīgie cilvēku sugas saskarsmes ceļi ar NOx un plastmasas nanodaļiņām vismaz gadu tūkstošu griezumā - vēlams gan visā cilvēces vēsturē.
Parunāsimies par JAUNIEM auto. Jūsu pieredze - kuri auto ir visuzticamākie, kuriem labākā cena