iAuto.lv Forums - Lietotāja atbildes
Kārtot: Augošā secībā
WALA 09.12.2009 19:21

azors rakstīja:

Nu luuk, te arii ir ta probleema - braukt Latvijaa ar UK autinju, vai braukt UK ar Latvijas autinju. Ir diezgan nesaliidzinaamas lietas. Taapat ir jaazin UK kuraa joslaa tu driiksti iebraukt pirms aplja, jo krustojumi anglijaa gandriiz kaa taadi neeksistee.

Da labi nu nav tik traki, tikai protams ka ir vieglāķ ja ir katrā valstī atbilstošās puses ruļļi !!!

WALA 09.12.2009 19:19

msh rakstīja:

Interesanti. Tu neredzi lai arī esi braucis, es redzu, lai arī es esmu vienīgi braucis ar A80, kuram stūre pareizajā pusē, no muguras džipveidīgajam [nevis kaštelei] ar stūri nepareizajā pusē Vienreiz pirms kāda gada vai agrāk kā reiz kļuvu par aculiecinieku šādam skatam - šoseja, priekšā patrolis, lendkrūzeris vai kaut kas tāds [bet tāds īss] ar baranku nepareizajā pusē un vēl tam priekšā fūre. Izskatījās nedaudz komiski, kad tā vecene, kas tur bija pie ruļļiem, lai paskatītos garām fūrei, pa pusei ielīda pretējajā braukšanas joslā un pati pārliecās cik tālu vien viņas augums atļāva Un tā viņa vismaz pusduci reižu darīja [a kaut kas tik nāca pretī], vairs neatceros, vai es viņai pagāju garām pirms fūres vai pēc

Varu arī sīkāk "izvirst". Ar tādu auto ļoti labi var redzēt kas notiek priekšā gar auto labo malu nevis pa ceļa vidu !!! Tas ir viens. Otrs - es arī ar pareizo stūri reti kad lienu kādam "pakaļā" pirms apdzenu - līdz ar to man pārāk netraucē kravinieki utml.

Un treškārt tas auto ar ko es pa LV pabraukāju bija mazliet "traks" auto - ar jamo normāli braukt vispār bija grūti - saskrūvēta jauda., tā kā ja iesāk dzīt - tad nevar vien nobremzēt.

P.S. te gan arī jāņem vērā fakc ka neesmu psihs un ja neredzu - tad nedzenu !!! Tādēļ tikai sākums Rīgā bija dīvains kad vajadzēja apbraukt 1 joslā stāvušu auto. Pēctam jau apradu ar domu ka nefig līst līdz vusdlīnijai, ka nefig raustīt durvju rokturi pie atrumpārslēgšanas, ka logu tīrītāju slēdzis un pagriezienu ir samainīti pusēm (JDM) nu un tamlīdzīgas īpatnības.

WALA 09.12.2009 16:51

Kanibaals rakstīja: Vajadzīgs ir pārlikt stūri, lai var apdzīt neprasot blakussēdētājam vai ir nāķ? Drusku nāk!

Esmu LV braucis ar UK auto - neredzu problēmu kādu apdzīt - pat vēl vieglāk. Vienīgais pie kā ne uzreiz piešāvos - uz 2 joslām katrā virzienā - ka nu vairs nav tik tālu jālien braucot pa otro joslu. A to zin piebrauc pie ceļa viduslīnijas un secini, ka principā puse auto jau brauc pa pretējā virziena joslu.

WALA 08.12.2009 18:28

Seene rakstīja: ... mazāk par 30%. Vai šo jebkā ir iespējams uztvert savādāk, kā vienīgi valdības nostāju PAR nodokļu nemaksāšanu?

P.S. Gļuki sistēmai... Neņem pretī "mazāk" simbolu

Nu man ar nepamet šāda sajūta par to 30% no IKP, kaut gan nemot vērā ka IKP "ietekmē" dažādas "beznodokļu nozares", tad laikam nav sevišķi jābrīnas.

P.S. Mazāks droši vien nepatīk dēļ tā ka jamais CMS interpretē dažadus "xMLiskus" tegus.

WALA 08.12.2009 14:11

UI mļins nu džeki no FM laiž, tipa - mums nodokļus slogs nesot būtisks, tipa mazākais Eiropā vai kaut kā tā - tikai 30% no IKP. No IKP pieminēšanas vien jau pavemt gribas.

Kā būtu ar puslīdz reāļu skatu uz dzīvi, kad darba ņemējs iekš LV nodokļos nomaksā ka minimums 21 % PVN + 9% sociālais + 23 IIN.

Tad vēl varam pieskaitīt akcīzes nodokli, ceļu nodokli. vēl visādus apfisienus a ļa maksas stāvvietas utml. un tad seciņāt ka nakuj mums LV ceļus vispār - jo cilvis bez 500+ Ls algas nav spējīgs to visu nemaz nomaksāt. Un jaukākais tajā visā ir tas ka tūlīt būs ļoooooti daudz cilvēku ar algu zem 300 Ls !!!

Ar to es domāju ka cilvim pie 500 Ls algas paliek apmeram 250 Ls ar ko dzīvot, ja ir jāpaēd, jaieliej degviela un jāuztur auto - unreal - tikai ar "neturālo" saimniecību - tad vēl daudzmaz reāli.

WALA 07.12.2009 22:23

Tiesa man jau nu šķiet ka vienkāršāk tu uz vietas nopirkt lietotu auto, lielā daļā jamie ir labā stāvoklī un maksā salīdzinoši maz, ja vien nelien pēc ekskluzīva !!!

WALA 07.12.2009 22:21

Ja esi 30 + gadu vecs - pēc 6 mēneši pierģistrējies UK ar savu auto un miers, jamiem principā netraucē tava otras puses stūre.

Kapēc 30 gadu vecs - pie tās robežas viņu vietējā "OCTA" paliek paciešama pat uz sporta auto. LHD arī tiek ieskaitīts lielāka riska grupā !!!

Ak jā vadītāja apliceība ar pēc noteikta laika bija jāsamaina !!!

WALA 07.12.2009 16:26

uupis rakstīja:

Koks ar 2 galiem. Darba devējs ir ieinteresēts dabūt to kas labāk strādā bet lētāk izmaksā (alga). Rezultātā (vairumā gadījumu) tiek iegūts darbinieks kurš arī strādā. Un sākās nākamais cēliens. Papildus darba pienākumu krāmešana virsū, komandas no sērijas kautkur jābūta tam sū – sataisi. Un tad vienā brīdī darma ņēmējam iestājas pilnīgais pajāt un tad aiziet atpakaļspirāle – kā maksā tā strādā…

Tas ir tupi !!! Then its time to move on !!!!

WALA 07.12.2009 9:53

Kaksis rakstīja: Es atceros repsēnu kā LB prezidentu, jau tad aizrāvās ar lieluma māniju. Apsardze bija krutāka nekā Latvijas prezidentam, ar automātiem, pat granātmetēju. Vienkārša pasēdēšana kafijuškā beija neiedomājama bez ēkas blokādes un snaipera sūtīšanas uz jumta. Tā pat visa tā aizraušanās ar pašaiszardzību, lidošanu u.t.t.

Vecīt žēl ka LB apsardze tika nolikvidēta - paši krutākie veči LV, kur līdzīgi labākajā gadījumā bija tikai tā sauktajai specvienībai. Pat armijā izdomāja kaut kādu idiotismu un pataisīja visus "vienlīdzīgus", līdz ar ko cilvēki kuriem bija iekšā un kuri bija piestrādājuši pie tā lai būtu elitārās armijas vienībās vairs īsti nebija prikola censties - aizgāja katrs uz savu pusi, kāds privātā biznesā kāds vēl kur.

WALA 04.12.2009 17:14

anonimikis rakstīja:

baigi daudz "ja".

saistībā ar Aivara stipendiātiem tiek piesaukti JL cilvēki. ko nu?

Tipa gribi teikt ka savukārt tas par ko mēs neko nezinām - par tiem galva nesāp ja ???

WALA 04.12.2009 10:02

Centis_Nuudele rakstīja:

WALA rakstīja: slodze uz asi ir krietni mazāka kā 60 tonnu mūsdienu sedlvilcējam.

Oho... 60 tonnas uz asi....

Ja kāds gribēja tad saprata domu, ja gribeja piesipties tad protams bija kaut kas šītāds jāraksta !!!

WALA 04.12.2009 1:01

Seene rakstīja:

Mjā... Smieklīgi, bet tu esi ĻOTI tālu no patiesības. Nav gandrīz neviena uzņēmuma, kas to nedarītu. Saskaņā ar likumu un DVI skaidrojumu - personas datu apstrādes sistēma automātiski ir arī darbinieku reģistrs. Attiecīgi ja tev ir kaut viens darbinieks, formāli tev ir pienākums reģistrēties DVI. Citas jautājums - vai šo kāds ievēro... Un vēl skumjāks šajā jautājumā ir DVI viedoklis par to, ka uz šadiem pārkapumiem var "pievērt acis", bet nebūt ne uzskatīt, ka šāda prasība ir pārspīlēta un būtu vajadzīgi grozījumi likumā.

Formāli laikam gan tev taisnība, nebiju par to iedomājies, jo godīgi sakot šķiet ka par šo datu aizsardzību neviens vai gandrīz neviens neklapē ar ausi.

WALA 03.12.2009 23:56

anonimikis rakstīja: Personas datu aizsardzība ir atbilstības risks. Tā iestāšanās sliktākajā gadījumā uzņēmumam dos pāris tūkstošus zaudējumu soda naudā. Un viss. Tie nebūt nav tie aizsargājamākie dati

Pie mums - visticamāk jā, kaut gan tūlīt uzzināsim ar ko šāds joks beigsies Tiesībsarga birojā (te pie tam būš intersanti uzzināt vai izdosies pierādīt e-pasta nepamatotas caurskatīšanas faktu, un kas draudz par to ja birojs nespēj izmeklēšanai sniegt vajadzīgo infromāciju par šô lietu).

ASV par šô nāksies samaksāt pāºis miljonus valstij, un tad jebkuram no cietušajiem vēļ ir ispēja noslaukt pāris miljonus, it īpaši ja izrādas ka šīe dati tiek arī kaut kur izmantoti pret to fakstisko "īpāšnieku" - privātpersonu.

WALA 03.12.2009 23:53

anonimikis rakstīja: ir arī tā. bet ir arī tā, kur DBA papildus drošībai taisa backupu uz sava datora c diska. un bāzei logiem ir ierubīts debug režīms, lai neviens neko tur nekad nesaprastu.

Tehniski viss ir atkarīgs no tā cik vērtīgi ir dati, ja datu vērtība ir mērāma miljonos - izcila muļķība, ja šie dati ir pārdesmit tūkstôsu vērta - pofig, lai glabā kaut savā zibatmiņā.

WALA 03.12.2009 23:49

brmbrmm rakstīja:

Nez, nez, kaut kur tā varbūt arī ir. Citur ir nopietnāk. Ir konkrēti cilvēki, kas ar backupu nodarbojas un dara to tikai attālināti, bet fiziska piekļuve lenšu bibliotekām notiek ar papildu uzraudzību (tāpat kā fiziska piekļuve serveru dzelžiem).

Te nu tu drusku pārspīlē - ir visai ierobežôts skaits uzņēmumu kuri operē ar personas datiem - tiem šī lieta ir būtiska, pārējiem atkarībā no biznesa , jo faktiski šī lieta visai nopietni sadārdzina datu rezervēšanu. Taču pēc tā ko esmu redzējis dzīve es vērtētu ka tikai kādi 30 % no tiem kam šāda reāla vajadzība būtu - izmanto šo datu šifrēšanu šajā posmā !!!

WALA 03.12.2009 23:42

anonimikis rakstīja:

Jā, tikai backupu tāpat neviens nešifrē un lenšu seifa kodu zina puse no IT departamenta

Mūsdienās jau sen šī nav problēma - vajag - šifrēsim datus, vajag, rakstīsim uz lentēm vai citam iekārtām kas ir rakstamas vienreiz un nav pārrakstāmas .... Tam ir vajadzīgi zinoši cilvēki, un tādu kas zinātu absolūti visu par visu nav daudz !!!

WALA 03.12.2009 23:39

anonimikis rakstīja: PSRS bija gan atsevišķi vilcēji ar lielu slodzi uz asīm un ceļu - www.fas.org/...

Un tieši šo ierīču dēļ Latvijā dažās vietās bija diezgan savdabīgi ceļi - spēcīgi asfalta klājumi vai ļoti plati grants ceļi. Vēl raksturīga nianse šīm stratēgiskajām trasēm - sprieguma līnijas pirms šiem ceļiem bija paceltas ievērojami augstāk nekā parasti. Lai atbilstošie agregāti var izbraukt.

Jā un vēļ arī armijas KRAZ bija domati nopietnāku kravu vilkšanai, taču pēc būtības jamie tomēr nepārspēj mūsdienu vilcējus, jo šīe verķi nemaz i tik ļoti smagu kravu neveda un tas ka jamie bija konstruēti labai cuargājamībai bezceļu apstākļos, kas arī sevī ietver to ka slodze uz asi ir krietni mazāka kā 60 tonnu mūsdienu sedlvilcējam.

WALA 03.12.2009 23:35

Un nu pieņemsim ka datu drošība nav problēma. Bija iespēja uzzināt par uzņēmumu kuru IT sistēmas bija pamatīgi atstātas novārtā un puikām kas par to visu rūpējās kopā ar lietotāju datoru pieksatīšanu ar ne sū nemaksāja. Tad nu lūk kāda jaukā dienā viss pasākums nobruka pilnīgi un galīgi, un nevarēja paºdot nevienu pašu preci. Zaudejumi no ši vienas dienas kādas 100 reizes pārsniedza jebkādus iepriekšējus ieguldījumus IT jomā. Nopietna startēģiska kļūda.

WALA 03.12.2009 23:27

Ozz rakstīja:

tad varbūt ir jēga motivēt strādāt nevis raustīties ka kāds ieliek DB kopiju torentos?

Ūūū tu škiet neapzinies personas vai uzņēmuma datu vērtību, man pašam ir pienākuši klāt un pajautājuši ko tu vēlies par vienu pārsimts tūkstošu ierakstu datu bāzi. Un padomā ja šāda iespēja rodas kādam darbiniekam neilgi pirms pensionešanās, un piem. tas uzņēmums kurš "pērk" minētos datus ir gana gudrs lai šo biznesa info nelaistu apritē uzreiz, bet teiksim pa gabaliņiem utml.

Jā protams ir daži drošības līmeņi kuriem tur ir jābūt tīºi tādēļ ka jābūt, bet savu 90% tomēr ir tadi kas ir aksitsējošu draudu novērsšanai.

WALA 03.12.2009 23:21

ValdisM rakstīja:

vienu konsultāciju par ceļiem varētu lūgt?

nesaprotu vienu lietu.

Kad rekonsturēja Jēkabpils-Varakļānu šoseju-tad skatoties norakto ceļa "pīrāgu" bija redzams, ka nekādu nesošo škembu slāņu daudzviet tam ceļam nebija vispār -uz dabiskās mālsmilts vai smiltsmāla grunts sabērta dabīga smilts-grants ar apaļiem oļiem kādu 20-30cm biezumā un uz kura virsū uzbliezts asfalts (kādas 3 kārtas). Līdzīgs ceļa pīrāgs arī Jēkabpils-līvānu šosejai kuru pašlai rekonstruē.

Nu pēc būtības-zinot ka pēdējo reizi tie ceļi kapitāli remontēti bija 70-to gadu beigās/80g. pirmajā pusē (ar granīta asfalta virskārtu) un zinot kāda smago intensitāte ir gājusi pa tiem ceļiem, tie tomēr jāsaka, kalpoja godam.

Es tagad piem. paskatos uz 2004.g vasarā kapitālo rekonstruēto Jēkapbils-Zīlānu posmu, tad jāsaka, ka tam jau sākas ceļa segas nestspejas zuduma pazīmes (risu vietās asfalts plaisā sīkos gabalos un drīz sāks sēsties).Bet tam ceļm lika jauno drenējošo kārtu, atdzina no LT šķembas ar LA25, uzlika asfaltu 3 vai cik tur kārtās.

Kur ir tā problēma?

Teikšu atklāti - tā "tehnoloģija" ko apraksti šķiet visai dīvaina. Taču par padomijas ceļu kvalitāti arī nav pamata būt sevišķi augstas domās ( izņemot tos ceļus kurus speciāli būvēja ar aprēķinu ka tie tiks izmantoti tanku vesšanai). Padomijā praktiski nebija neviena kravinieka kas pat tuvotos tai kravnesībai ko spēj moderni Eiropas kravinieki. Arī masa uz asi nav salīdzināma. Un protams vēl viena lieta ir asfalta sastāvs kādu visbiežāk tagad pie mums lieto - no granīta vai tamlīdzīga materiāla tur parasti nav ne smakas.

WALA 03.12.2009 22:44

anonimikis rakstīja: Ko nozīmē - par IT nerūpējas? neveic upgreidus tikai tāpēc, ka sukas ražotāji ir izdomājuši, ka jāpāriet uz viņu puperkrutās datubāzes vai OSa jauno versiju? Jo iepriekšējai vairāk pačus netaisīs un tad nebūs droši un vispār būs pipec? A nekāds pipec nebūs! Zinu ražošanas uzņēmumus, kur iekārtas joprojām darbina ar vecām DOSa aplikācijām. Un neko, viss strādā.

Verkšķēšana par drošību vispār ir ITišņiku demagoģijas kalngals. Tiklīdz kā ražotājs vairs neatbalsta veco platformu, tā viņiem nav droši. Lai gan pilnu risku analīzi neviens no viņiem nespēj izveikt un sazīmēt abilstošu potenciālā apdraudētāja profilu. Vislielākais drošības caurums visā uzņēmuma IT saismniecībā ir paši IT cilvēki.

Uhh uzprasās jautājums par to ko tad pats dari !!!

Tas ka daudzas lietas ļoti labi strādā ar diezgan senām operētājsistēmām nav nekāds jaunums, taču ja tu vēlies strādāt ar lieliem failiem, dzenāt lielapjoma datus pa tīklu utml. - tev nav lielas izvēles ka izmantot jaunākas tehnoloģijas, varbūt ne tā saucamo "bleeding edge" bet ne vecākas par gadiem 5.

Runājot par drošību - vien no lietam ko tu jūtami nenovērtē ir cilvēķa datu aizsardzība sākot ar e-pastiem utml. Ļoti nopietnu atbildību nes cilvēki un uzņēmumi kas paºkāpj šos noteikumus, labi pie mums varbūt tur štrunc ( kaut arī es negribētu būt tas kurš stājas tiesas priekšā !!!), bet ASV tā ir vairāku miljonu soda nauda un nopietns "zāģis" uznēmuma reputācijai. Un tajā pašā ASV ir tad lietā kā visa auditoru sarakste (e-pasts t.sk) manedžmenta sarakste ir jāgalbā 6 gadus, tas ir nopietns uzdevums gan datu apjomu gan drošības (cilvēķu tiesības uz sarakstes privātumu) dēļ !!! + ASV arī eksistē likums kas nosaka cik ilgā laikā tev jāspēj iesniegt pierādījumi kaut vai teiksim tādā jaukā lietā kā patnetu apstrīdēšana.

WALA 03.12.2009 21:47

modena rakstīja:

...

bet tu tā arī izvairījies no atbildes par uzkrājumiem...

tāpat arī nepateici, cik reāli ir kad tu pamazam sakrāj - vai kad tev sola kā nākamgad tev iedos uzreiz visu mega summu... kā piemēram iedeva Jūrmalas apvedceļam.. (protams ja valstij nebūs kaut kas svarīgāks par to ceļu - iz dzīves - Jūrmalas apvedceļā to brīnišķīgi var redzēt)

Pašam nelieli uzkrājumi ir OK, bet šajā situācija kāda ir ar ceļiem uzkrāšanai ceļu fondā nav īsta pamata. Uzkrāt, ja to varētu tā izdarīt - drīkstētu tikai situācijā kad ir plāns par to ka šogad kaut kam svarīgam ir pa īsu, bet to teiksim krājot un noliekot depozītā bankā mēs varēsim atlauties pēc gadi 5 - jā tad ir jēga, nevis tipa krāsim ar domu ja nu kādriez netīšām savajagas.

Es tomēº uzskatu ka sīs nav labākais ceļu naudas "pārvaldīšanas" veic jo,

a) ar ceļiem mums ir nopietnas probzas !!! un vietām kvalitatīvi ielāpi ļoti palīdzētu un IMo aºī naudu ietaupītu.

b) tam tiek nodarbināti lieki cilvēkresursi

c) škiet tur visai dīvaina bija lēmumpieņemšas metodika.

P.S. Tas protams neattaisno faktu ka JL atkal vienkārši droši k-ko pa ausu galam bija padzirdējušī par neefektīvu darbību un prasti aizklapēja šo ciet, tas nav stils - ir tomēr jāiedziļinās, jo škiet ka šādu veidojumu savulaik ieteica nozares speci, tikai diezin vai tā realizācija bija tāda kādu iedomājās tie cilvēki kas to ieteica. Jo nav jau grūti k-ko nolikvidēt, bet jautājumam būtu jābūt kā neatkārtot tās pašas kļūdas.

WALA 03.12.2009 20:09

anonimikis rakstīja:

interneta burbulis pārsprāga jau 2000. gadā

Un nekas tur nav sekli - finanšu iestāžu pieprasījums pēc IT ir uzpūtis tās algas. Un ITišņiki jau savukārt to visu mēģina atpelnīt pārējo acīs un tāpēc stumj pufaikas par vajadzību pēc arvien jaunām tehnoloģijām, kuras tik ļaus optimizēt un kujoptizēt to un šito. Lai gan ļauj tikai saņemt šiem lielākas prēmijas un turpināt kuiņoi stadaķ.

Nav jau tā ka tev nebūtu vismaz daļēja taisnība, taču algu pieaugums kareiz sākās ar interneta attīstību, jo arvien lielāka nepeiciešamība bija un ir pēc datu drošības un atbilkstošiem risinājumiem. Tālāk arī valdības ir parūpējušas par dažādu likumu izdošānu kas liek uzglabāt un tisībsargājošām iestādēm nodrošināt piekļuvi pēc datiem teiksim kas ir 5 līdz 6 gadus veci (te gan jāpateicas USA bankām un energētikas uzņēmumiem kas pa burbuli aizgāja !!!). Un ja tu domā ka IT cilvēki nepamatoti saņem tādas algas kā saņem - iesaku pastrādāt kādā uzņēmumā kurā par IT nerūpējas.

Ir tikai pāris vēl tādas sfēras kā IT kurā ir nepieciešams ļoti daudz zināt, daudz apgūt un spēt tajā visā orientēties. Līdzīgi "Ļeņinisks" uzdevums ir dažādas specializācijas inženieriem, arhitektiem ujn droši vēl kādam.

WALA 03.12.2009 18:04

anonimikis rakstīja: IT nozares algas ir cieši saistītas ar finanšu pakalpojumu burbuli. Lielākie patērētāji ir bankas un telekomunikācijas. tagad jau drusku sāk tie līmeņi kristies. Un tas burbulis vienā jaukā dienā sprāgs, jo lielai daļai uzņēmumiem "sūri nepieciešamo" tehnoloģisko uzlabojumu pamatā nav reālas biznesa vajadzības. Ražošanas uzņēmumi ir precīzāks rādītājs, tur neviens katrus 3-4 gadus neapgreidojas.

Tik sekli nebūs gan, bet ar sava veida burbuli saistītas gan - ar interneta veikaliem, taču tūlīt pēc tam radās jaunas idejas un pieprasījums pēc IT resursiem ir tikai audzis. Digitalā "ekonomika" ir daudz zibenīgāka dažādu jaunu ideju iedzīvināšanā nekā tās pašas bankas. Bet tas ir normāli ka vien ideja nogrimst, tas vietā rodas cita ....

WALA 03.12.2009 16:49

Seene rakstīja:

Augstākais, ko esmu sev zināmo "vietējo" vidū uzzinājis - minimālā alga LV + Delavēras AmEx Gold ar ~6000USD papildinājumu mēnesī. Tas pats vien sanāk sākotnēji, nevis 4x vairāk.

Tas 4x bija domāts vs diezgan laba alga LV uzņēmumā ar visai augstu amatu ( bet ne vadošu - "cilvēkmīlestības" dēļ) ap gadu apmēram 2002-2003 un nakamo gadu jau iekš UK.

Bija vēlviens čoms kas ur DE uz SAPu aiztina, bet tam vairs nav atmiņā tie cīpari.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti