- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Kārtot: Augošā secībā
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 23:42
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 23:39
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 23:35
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 23:27
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 23:21
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 22:44
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 21:47
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 20:09
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 18:04
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:49
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:38
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:31
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:26
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:13
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 16:07
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 15:54
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 15:48
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 15:38
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 14:48
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 14:31
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 14:19
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 14:11
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 13:50
WALA
Litri: 17432, Līmenis: 7
Reģ. datums: 19.06.2002
03.12.2009 13:38
anonimikis rakstīja:
Jā, tikai backupu tāpat neviens nešifrē un lenšu seifa kodu zina puse no IT departamenta
Mūsdienās jau sen šī nav problēma - vajag - šifrēsim datus, vajag, rakstīsim uz lentēm vai citam iekārtām kas ir rakstamas vienreiz un nav pārrakstāmas .... Tam ir vajadzīgi zinoši cilvēki, un tādu kas zinātu absolūti visu par visu nav daudz !!!
anonimikis rakstīja: PSRS bija gan atsevišķi vilcēji ar lielu slodzi uz asīm un ceļu - www.fas.org/...
Un tieši šo ierīču dēļ Latvijā dažās vietās bija diezgan savdabīgi ceļi - spēcīgi asfalta klājumi vai ļoti plati grants ceļi. Vēl raksturīga nianse šīm stratēgiskajām trasēm - sprieguma līnijas pirms šiem ceļiem bija paceltas ievērojami augstāk nekā parasti. Lai atbilstošie agregāti var izbraukt.
Jā un vēļ arī armijas KRAZ bija domati nopietnāku kravu vilkšanai, taču pēc būtības jamie tomēr nepārspēj mūsdienu vilcējus, jo šīe verķi nemaz i tik ļoti smagu kravu neveda un tas ka jamie bija konstruēti labai cuargājamībai bezceļu apstākļos, kas arī sevī ietver to ka slodze uz asi ir krietni mazāka kā 60 tonnu mūsdienu sedlvilcējam.
Un nu pieņemsim ka datu drošība nav problēma. Bija iespēja uzzināt par uzņēmumu kuru IT sistēmas bija pamatīgi atstātas novārtā un puikām kas par to visu rūpējās kopā ar lietotāju datoru pieksatīšanu ar ne sū nemaksāja. Tad nu lūk kāda jaukā dienā viss pasākums nobruka pilnīgi un galīgi, un nevarēja paºdot nevienu pašu preci. Zaudejumi no ši vienas dienas kādas 100 reizes pārsniedza jebkādus iepriekšējus ieguldījumus IT jomā. Nopietna startēģiska kļūda.
Ozz rakstīja:
tad varbūt ir jēga motivēt strādāt nevis raustīties ka kāds ieliek DB kopiju torentos?
Ūūū tu škiet neapzinies personas vai uzņēmuma datu vērtību, man pašam ir pienākuši klāt un pajautājuši ko tu vēlies par vienu pārsimts tūkstošu ierakstu datu bāzi. Un padomā ja šāda iespēja rodas kādam darbiniekam neilgi pirms pensionešanās, un piem. tas uzņēmums kurš "pērk" minētos datus ir gana gudrs lai šo biznesa info nelaistu apritē uzreiz, bet teiksim pa gabaliņiem utml.
Jā protams ir daži drošības līmeņi kuriem tur ir jābūt tīºi tādēļ ka jābūt, bet savu 90% tomēr ir tadi kas ir aksitsējošu draudu novērsšanai.
ValdisM rakstīja:
vienu konsultāciju par ceļiem varētu lūgt?
nesaprotu vienu lietu.
Kad rekonsturēja Jēkabpils-Varakļānu šoseju-tad skatoties norakto ceļa "pīrāgu" bija redzams, ka nekādu nesošo škembu slāņu daudzviet tam ceļam nebija vispār -uz dabiskās mālsmilts vai smiltsmāla grunts sabērta dabīga smilts-grants ar apaļiem oļiem kādu 20-30cm biezumā un uz kura virsū uzbliezts asfalts (kādas 3 kārtas). Līdzīgs ceļa pīrāgs arī Jēkabpils-līvānu šosejai kuru pašlai rekonstruē.
Nu pēc būtības-zinot ka pēdējo reizi tie ceļi kapitāli remontēti bija 70-to gadu beigās/80g. pirmajā pusē (ar granīta asfalta virskārtu) un zinot kāda smago intensitāte ir gājusi pa tiem ceļiem, tie tomēr jāsaka, kalpoja godam.
Es tagad piem. paskatos uz 2004.g vasarā kapitālo rekonstruēto Jēkapbils-Zīlānu posmu, tad jāsaka, ka tam jau sākas ceļa segas nestspejas zuduma pazīmes (risu vietās asfalts plaisā sīkos gabalos un drīz sāks sēsties).Bet tam ceļm lika jauno drenējošo kārtu, atdzina no LT šķembas ar LA25, uzlika asfaltu 3 vai cik tur kārtās.
Kur ir tā problēma?
Teikšu atklāti - tā "tehnoloģija" ko apraksti šķiet visai dīvaina. Taču par padomijas ceļu kvalitāti arī nav pamata būt sevišķi augstas domās ( izņemot tos ceļus kurus speciāli būvēja ar aprēķinu ka tie tiks izmantoti tanku vesšanai). Padomijā praktiski nebija neviena kravinieka kas pat tuvotos tai kravnesībai ko spēj moderni Eiropas kravinieki. Arī masa uz asi nav salīdzināma. Un protams vēl viena lieta ir asfalta sastāvs kādu visbiežāk tagad pie mums lieto - no granīta vai tamlīdzīga materiāla tur parasti nav ne smakas.
anonimikis rakstīja: Ko nozīmē - par IT nerūpējas? neveic upgreidus tikai tāpēc, ka sukas ražotāji ir izdomājuši, ka jāpāriet uz viņu puperkrutās datubāzes vai OSa jauno versiju? Jo iepriekšējai vairāk pačus netaisīs un tad nebūs droši un vispār būs pipec? A nekāds pipec nebūs! Zinu ražošanas uzņēmumus, kur iekārtas joprojām darbina ar vecām DOSa aplikācijām. Un neko, viss strādā.
Verkšķēšana par drošību vispār ir ITišņiku demagoģijas kalngals. Tiklīdz kā ražotājs vairs neatbalsta veco platformu, tā viņiem nav droši. Lai gan pilnu risku analīzi neviens no viņiem nespēj izveikt un sazīmēt abilstošu potenciālā apdraudētāja profilu. Vislielākais drošības caurums visā uzņēmuma IT saismniecībā ir paši IT cilvēki.
Uhh uzprasās jautājums par to ko tad pats dari !!!
Tas ka daudzas lietas ļoti labi strādā ar diezgan senām operētājsistēmām nav nekāds jaunums, taču ja tu vēlies strādāt ar lieliem failiem, dzenāt lielapjoma datus pa tīklu utml. - tev nav lielas izvēles ka izmantot jaunākas tehnoloģijas, varbūt ne tā saucamo "bleeding edge" bet ne vecākas par gadiem 5.
Runājot par drošību - vien no lietam ko tu jūtami nenovērtē ir cilvēķa datu aizsardzība sākot ar e-pastiem utml. Ļoti nopietnu atbildību nes cilvēki un uzņēmumi kas paºkāpj šos noteikumus, labi pie mums varbūt tur štrunc ( kaut arī es negribētu būt tas kurš stājas tiesas priekšā !!!), bet ASV tā ir vairāku miljonu soda nauda un nopietns "zāģis" uznēmuma reputācijai. Un tajā pašā ASV ir tad lietā kā visa auditoru sarakste (e-pasts t.sk) manedžmenta sarakste ir jāgalbā 6 gadus, tas ir nopietns uzdevums gan datu apjomu gan drošības (cilvēķu tiesības uz sarakstes privātumu) dēļ !!! + ASV arī eksistē likums kas nosaka cik ilgā laikā tev jāspēj iesniegt pierādījumi kaut vai teiksim tādā jaukā lietā kā patnetu apstrīdēšana.
modena rakstīja:
...
bet tu tā arī izvairījies no atbildes par uzkrājumiem...
tāpat arī nepateici, cik reāli ir kad tu pamazam sakrāj - vai kad tev sola kā nākamgad tev iedos uzreiz visu mega summu... kā piemēram iedeva Jūrmalas apvedceļam.. (protams ja valstij nebūs kaut kas svarīgāks par to ceļu - iz dzīves - Jūrmalas apvedceļā to brīnišķīgi var redzēt)
Pašam nelieli uzkrājumi ir OK, bet šajā situācija kāda ir ar ceļiem uzkrāšanai ceļu fondā nav īsta pamata. Uzkrāt, ja to varētu tā izdarīt - drīkstētu tikai situācijā kad ir plāns par to ka šogad kaut kam svarīgam ir pa īsu, bet to teiksim krājot un noliekot depozītā bankā mēs varēsim atlauties pēc gadi 5 - jā tad ir jēga, nevis tipa krāsim ar domu ja nu kādriez netīšām savajagas.
Es tomēº uzskatu ka sīs nav labākais ceļu naudas "pārvaldīšanas" veic jo,
a) ar ceļiem mums ir nopietnas probzas !!! un vietām kvalitatīvi ielāpi ļoti palīdzētu un IMo aºī naudu ietaupītu.
b) tam tiek nodarbināti lieki cilvēkresursi
c) škiet tur visai dīvaina bija lēmumpieņemšas metodika.
P.S. Tas protams neattaisno faktu ka JL atkal vienkārši droši k-ko pa ausu galam bija padzirdējušī par neefektīvu darbību un prasti aizklapēja šo ciet, tas nav stils - ir tomēr jāiedziļinās, jo škiet ka šādu veidojumu savulaik ieteica nozares speci, tikai diezin vai tā realizācija bija tāda kādu iedomājās tie cilvēki kas to ieteica. Jo nav jau grūti k-ko nolikvidēt, bet jautājumam būtu jābūt kā neatkārtot tās pašas kļūdas.
anonimikis rakstīja:
interneta burbulis pārsprāga jau 2000. gadā
Un nekas tur nav sekli - finanšu iestāžu pieprasījums pēc IT ir uzpūtis tās algas. Un ITišņiki jau savukārt to visu mēģina atpelnīt pārējo acīs un tāpēc stumj pufaikas par vajadzību pēc arvien jaunām tehnoloģijām, kuras tik ļaus optimizēt un kujoptizēt to un šito. Lai gan ļauj tikai saņemt šiem lielākas prēmijas un turpināt kuiņoi stadaķ.
Nav jau tā ka tev nebūtu vismaz daļēja taisnība, taču algu pieaugums kareiz sākās ar interneta attīstību, jo arvien lielāka nepeiciešamība bija un ir pēc datu drošības un atbilkstošiem risinājumiem. Tālāk arī valdības ir parūpējušas par dažādu likumu izdošānu kas liek uzglabāt un tisībsargājošām iestādēm nodrošināt piekļuvi pēc datiem teiksim kas ir 5 līdz 6 gadus veci (te gan jāpateicas USA bankām un energētikas uzņēmumiem kas pa burbuli aizgāja !!!). Un ja tu domā ka IT cilvēki nepamatoti saņem tādas algas kā saņem - iesaku pastrādāt kādā uzņēmumā kurā par IT nerūpējas.
Ir tikai pāris vēl tādas sfēras kā IT kurā ir nepieciešams ļoti daudz zināt, daudz apgūt un spēt tajā visā orientēties. Līdzīgi "Ļeņinisks" uzdevums ir dažādas specializācijas inženieriem, arhitektiem ujn droši vēl kādam.
anonimikis rakstīja: IT nozares algas ir cieši saistītas ar finanšu pakalpojumu burbuli. Lielākie patērētāji ir bankas un telekomunikācijas. tagad jau drusku sāk tie līmeņi kristies. Un tas burbulis vienā jaukā dienā sprāgs, jo lielai daļai uzņēmumiem "sūri nepieciešamo" tehnoloģisko uzlabojumu pamatā nav reālas biznesa vajadzības. Ražošanas uzņēmumi ir precīzāks rādītājs, tur neviens katrus 3-4 gadus neapgreidojas.
Tik sekli nebūs gan, bet ar sava veida burbuli saistītas gan - ar interneta veikaliem, taču tūlīt pēc tam radās jaunas idejas un pieprasījums pēc IT resursiem ir tikai audzis. Digitalā "ekonomika" ir daudz zibenīgāka dažādu jaunu ideju iedzīvināšanā nekā tās pašas bankas. Bet tas ir normāli ka vien ideja nogrimst, tas vietā rodas cita ....
Seene rakstīja:
Augstākais, ko esmu sev zināmo "vietējo" vidū uzzinājis - minimālā alga LV + Delavēras AmEx Gold ar ~6000USD papildinājumu mēnesī. Tas pats vien sanāk sākotnēji, nevis 4x vairāk.
Tas 4x bija domāts vs diezgan laba alga LV uzņēmumā ar visai augstu amatu ( bet ne vadošu - "cilvēkmīlestības" dēļ) ap gadu apmēram 2002-2003 un nakamo gadu jau iekš UK.
Bija vēlviens čoms kas ur DE uz SAPu aiztina, bet tam vairs nav atmiņā tie cīpari.
Seene rakstīja:
...
Tie, kas jau sen saņem algu ārzemju bankās, par cipariem klusē... Nu vismaz kamēr ir skaidrā Bet pēc tam atklājas ļoti skaistas summas Sagraujot jebkādas cerības šādus darbiniekus pārvilināt pie sevis.
NU konkrētajiem darbiniekiem ko paziņu personīgi vienā gadījumā sāķotnēji bij 40 Kmārciņas iesākumā pēc gada (vai mazliet mazāk) jau 80K, un pēc tam es viņu vais LV neesmu saticis. 
Citam bija sākotnēji 20+ K, tad x2 un tad arī neesmu vairs saticis.
BTW Seene - tev gadījienā ta IT sfēra nav saistīta ar datu bāzēm ?!?!?!
Seene rakstīja:
Sociālais slogs NAV pie vienas vietas. Pat vācijas skaistā sistēma brūk kopā turku ieceļotāju un dakteru pūļu rezultātā. NEVAR viens strādājošais samaksāt nodokļus par 10 apgādājamajiem. Bet mēs tam tuvojamies - drīz vien reālie nodokļu maksātāji (t.i. atskaitot visus apgādājamos UN valsts struktūru darbiniekus) sasniegs šos 10% no sabiedrības.
Un par IT nozari vari man nestāstīt - tieši ar to nodarbojos Bet situācija nav nemaz tik spīdoša, lielākā daļa patiešām spējīgo jau ir ārzemēs - reāli vai virtuāli (t.i. strādājot uzņēmumos, kas neuzrāda ne "eksportu" pa vadiem, ne "aplokšņu" algas ārvalstu banku karšu veidā).
Protams klasiskā situācijā sociāļais slogs ir problēma visā pasaulē. Bet kā jau teicu ir jābeidz urbināt degunu, un jāpiespiež vismaz visi kuriem ir veselas smadzenes un rokas strādāt. Un protams ir jāpārveido sociāla sitēma tā lai tā ir taisnīga, bet tajā pašā laikā arī ļoti stimulē darīt vairāk.
Un problēma It sfērā ir tāda, ka mēsvienkārši vietējos profus nekad neesam nedz pietiekošī novērtējuši nedz apmaksājuši, un tādiem patiešām nav gºutību notīt uz ārzemēm, daži mani kolēgas no iepriekšējās darba vietas tā ir izdarījuši. Ir jau starpība vai saņemt 4 x lielāku samaksu (tas piedevām pārbaudes laikā) , un pēcāk aš 8 -10 reizes vairāk un dzīvot patiesībā lētāk ( tajā pašā UK, dzīvojot netālu no Londonas un strādājot Londonā), vai arī sipt sev prātu ar nereti neadekvāti ambicioziem priekšnieķeļiem. Ja tieas varētu jau jamie dibinat arī uzņemumus paši, bet nu diemžēl dzīves ironija ir tāda ka nereti tie krutākie džeki ne sevišķi labi komunicē ar cilvēkiem, kas diemžēl vai par laimi ir neatņemama uzņēmuma vadīšanas daļa.
Pirmais rakstīja: anglijai pēc kara bija devīze - eksportējam vai mirstam.... mums izskatās, ka ir mirstam vai mirstam
par eksportu no valsts puses tā īsti neviens neko
ko mēs reāli eksportējam? tobiš kô atbildēt ārzemēs dzīvojošam vidusmēra pasažierim - ar ko latvija pelna?
Atbilde uz pēdējo jautājumu ir vienkārša - ar prostitūciju (gan sieviešu, gan politisko) !!! Uz pārējo labas atbildes nav - tā aºi būtiskākā problēma.
Seene rakstīja:
Interesanti kādas gan? Apstākļos, kad sociālais slogs pieaug nu jau nekontrolējamā ātrumā, šobrīd vienīgā iespēja ir slēgt derības uz brīdi, kad iestāsies gals. Un par iespējām varēs domāt tad, kad beidzot būsim zemākajā punktā un varēsim sākt visu no jauna. Nu tie, kas izdzīvos.
Da tas tavs siciālais slogs pie vienas vietas ja puslīdz visi cilvēki nevis urbina degunu bte kaut ko mēgina ražot un pārdot uz ārzemēm.
Un tas par ko biju domājis ir - programmnodrošinājuma ražošana. Ir gana daudz lietas pēc kā pasaule ir pieprasījums, bet nav sevišķi lielas izvēles. IT Konsultāciju bizness arī ir ļoti vajadzīga lieta. Šī ir relatīvi jauna nozare, un šajā mēs neesam pasaulei pakaļā n-padsmit gadu !!!
Pirmais rakstīja:
pastaliņās, bet brīvi
Arī tā var uz to skatīties, taču zinot ka esi jēmies par telekomunikaciju jomu vajadžetu jau nu saprast, ka ja gribam tagad ir vairak iespēju nekā jebklad agrāk izlīst no tās pakaļas kurā puslīdz katrs esam roku pielikuši. 
modena rakstīja:
par to "līdz pēdējam latam" ieguldīšanu - uzreiz var redzēt pa valsts ceļiem tu praktiski maz pārvietojies... jo ar tādu principu var tikai bedrītes lāpīt... spilgts piemērs ir vecais Kalnciema ceļš... bedres lāpīja katru pavasari - vizuāli 85% no visa seguma... 3 gadus pēc kārtas.... atjaunoja fondu - 2 gadu laikā tur beidzot normāli saremontēja, jo no ikdienas uzturēšanas tur tas bedrītes tikai vairotos....
pieņemsim ka pārvietojos maz, bet nu 20 kkm pēdējā gada laikā būs.
Bedrītes var lāpīt pa CCCP stilam - iesviežam bituma maisījumu bedºītē un labākajā gadījumā to pieblietējam, bet var arī darīt tā kā to normāli cilvēki dara - izzāģē "bedres" vietu + to asfaltu bedres apkārtnē kas tehniski ir uz sabrukšanas robežas, un tad ieklāj pa jaunu, nereti arī atjaunojot izlīdzinošo kārtu utml.
Viss ir atkarīgs no tā cik nolietojies ir konkrētais segums konkrētā vietā, tāpat arī cik nolietojies ir šķembu, grants utml. apakšējās kārtas.
Lāpīt asfaltu sen nenozīmē to ko tu iedomājies, lai arī ir vietas kur to joprojām piekopj !!!
modena, nejauc fondu ar Latvijas valsts ceļiem !!!
Kaksis rakstīja: A kas, pa mūsu ceļiem nevar pabaraukt
Varēt var, bet vai vajag
Seene nebūs glužī taisnība - būvējam Oscarus nopietniem večiem un būvējam Lotes (a ļa Lotus 7) - tā prikolam.
Un ceļus arī atbilstoši - dažus labus - tā prikolam, un pārējos tipa lai tikai skaitītos.
Centis_Nuudele rakstīja:
Kaksis rakstīja: Nav slikta laika, ir nepiemērots apģērbs.
Tāpat ar ceļiem - nav sliktu ceļu, ir nepiemēroti auto.
Eiropā būvē ceļus, Krievijā būvē mašīnas bezceļiem.
Nu ja un mēs tur kaut kur pa vidu
Pirmais rakstīja:
nu un??? ja viņi spēs sashēmot tā lai valstij būtu varka, es tikai noņemšu cepuri...
un ņekuj visus baidīt ar "krievi nāk"
Nē baidīt nevajag, bet arī šitos kas skrien uz Maskavu "atrādīties" šķiet es arī tomēr negribu redzet vadām mūsu valsti. Tas atgādina situāciju ar "mafiju" - tipa iepriekšējo bosu "parcēla" uz citiem "medību" laukiem, tagad visiem būs zināt es te tagad esmu svarīgs un jums būs zemu klanīties un nebūs mani apiet !!!
modena rakstīja:
pirmkārt - ja tev tiešam būtu gali - tad tu zinātu kā vajadzīga apjoma ir stiepjams jēdziens un neviens tolkom nezin cik liels tas apjoms ir... kopš neatkarības- viss ir pa maz... jo vairāk dod - jo lielākā apetīte...
par to demagoģiju ka visa nenonāk.... pašam nav smieklīgi? tu lielas lietas arī tikai no gada algas plāno? vai tomēr arī kādu laiciņu kaut ko krāj?
vai tu gribi varbūt izstāstīt ka tev nav bankas konta ar naudu katram gadījumam? Pastāsti vel ka tu visu ko saņem uzreiz arī notērē... citādi sieva vai mamma atņems savam vajadzībām...
par to kā cilvēki dzīvo - tā ir viņu darīšana... katrs kruķī kā māk... vieniem sanāk - otriem sanāk tikai beigas galvu cilpā...
Paklau - tu vispar LV pārvietojies ar auto !!! Kurā vietā ir tie ceļi kur tev šķiet ka neviens lats vairs nav jāiegulda un ka var "ietaupīt" un atstāt k-kādā fondā ???
Un vispār, vai tiešām "fondu" ir grūti nomenedžēt ar tiem grāmatvežiem kas sēž Sat. Min., un "liekā" naudiņa tiek vienkārši iebaxtīta depozītā ?!?!?
Un ja kādam nav slinkums parok - apstās cik ierēdņu tupēja uz tā fonda pirms JL "izsita benķi".
Finansiāli ap 2003 gadu tas izskatījās šādi:
VACF un valsts autoceļu tīkla pārvalde - ~ 2,7 mio Ls no visa budžeta ( protams nav gluži sīkāk izklāstīts pa veicamajām funkcijām, no kurām iespējams ir savi 50 % lietderīgu) bet nu tomēr gana paliels "budžets" pārvaldes iestādei !!! Parējais fiannsējums utml. dažādas dotācijas pasvaldību utml ceļu uzturēšanai ....
Centis_Nuudele rakstīja: Nākošos labākajā gadījumā četrus gadus Saeimas plenārsēdes notiks labākajā gadījumā lauzītā latviešu valodā.
ir tāds risks - piekrītu !!!
Jaunākais forumā
- Šofera dienasgrāmata. (5230)
- Eksotiskie auto Latvijā 2026 – varenauto Rīgā, reti auto un iAuto carspotting (23)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (378)
- Zog Cupra Terramar spoguļus (8)
- Sony, Canon, Nikon, Fujifilm, Leica u.c (6)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (596)
- iAuto aculiecinieks: Sadursme, aktuālie negadījumi un policijas darbs, sūti video (LIVE) (14)
- Atsauksmes par robotu zāles plāvēju ORBEX (38)
- Toyota RAV4 jaunais 2026-2027 tests Latvijā - hibrīds, cena, patēriņš un reālas atsauksmes (8)
- iAuto sociālajos tīklos (51)
- Taksistu protests Rīgā 13 aprīlis “24 stundas bez Bolt” (10)
- Jaunākie skūteri un mopēdi 2025, 2026 – TOP modeļi, izvēles ceļvedis un cenas (5)
- Pamestu auto evakuācija no pilsētas ielām (18)
- Kas ir izdevīgāk? Jauns auto vai tomēr lietots? (56)
- 15. aprīlī 2026, atsevišķos valsts ceļu posmos atjaunos 110 km/h (17)
- iAuto šogad 25 - ceturtdaļgadsimtu kopā ar Latvijas autobraucējiem (22)
- Transports un īsta ekoloģija. (7923)
- Moto sezona 2026 - kā gatavojies, kādi plāni, braucieni ar močiem (7)
- Orbāns zaudē Ungārijā, nepalīdz ne Trampa, ne Putina atbalsts (20)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (82)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
Aptauja krīzes laikos ...
brmbrmm rakstīja:
Nez, nez, kaut kur tā varbūt arī ir. Citur ir nopietnāk. Ir konkrēti cilvēki, kas ar backupu nodarbojas un dara to tikai attālināti, bet fiziska piekļuve lenšu bibliotekām notiek ar papildu uzraudzību (tāpat kā fiziska piekļuve serveru dzelžiem).
Te nu tu drusku pārspīlē - ir visai ierobežôts skaits uzņēmumu kuri operē ar personas datiem - tiem šī lieta ir būtiska, pārējiem atkarībā no biznesa , jo faktiski šī lieta visai nopietni sadārdzina datu rezervēšanu. Taču pēc tā ko esmu redzējis dzīve es vērtētu ka tikai kādi 30 % no tiem kam šāda reāla vajadzība būtu - izmanto šo datu šifrēšanu šajā posmā !!!