Man Fabijai ar gāzi nekas nesmird. Ar gāzi nobraukti 87 tūkst.km. Mēdzu pasažieriem pajautāt, vai nesmird, un neviens nav teicis, ka smirdētu.
- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Man Fabijai ar gāzi nekas nesmird. Ar gāzi nobraukti 87 tūkst.km. Mēdzu pasažieriem pajautāt, vai nesmird, un neviens nav teicis, ka smirdētu.
Man šis šķiet labs variants... Nevis nojāts Audi-A6 dīzelis...
Man Hondai-Jazz mazā apkope pie dīlera 220 eiro.
Piekrītu, ka zem 2 K Fabija paātrinās vāji. Taču uzgriežot 3 K vai 4 K viss notiek!
Es nelienu tai fūrei tuvu. Ieturu normālu 80-100 metru distanci, un tad nekas pārmērīgi nesmērējas. Apdzīšu tādā gadījumā, ja pēc tam atliks vismaz kādi 10 kilometri pa to pašu šoseju uz priekšu braucama ceļa. Ja mazāk, tad neuzskatu, ka vērts iespringt un apdzīt.
Un vēl viens video par to pašu - īpaši tiem, kas netic Fabijas jaudai!
Uzdūros video, kur viens ukrainis stāsta par savai Fabijai uzstādīto gāzes iekārtu. Situācija viņam ir precīzi tāda kā man. Varu piekrist katram viņa vārdam, un tāpēc lieku šeit šo video.
Es reti apdzenu fūres. Ja braucu ar kādiem 90-93 km/h, tad reti tās panāku. Un, ja arī panāku, tad vēl jāpadomā, vai 3-5 km/h ātruma starpības dēļ to fūri vērts dzīt.
Jā, un manai Fabijai nav 60, bet ir 70 zirgspēki.
Tieši tā - neskatoties uz mēreno cenu un nelielo jaudu, Škoda-Fabia ir uzbūvēta tik prasmīgi, ka sniedz lielu braukšanas prieku.
Ā, atcerējos, atzīšos par Škodu. Pēdējo pāris mēnešu laikā dažas reizes Fabijai ir bijis tāds gļuks, ka iedegas panelī lampiņa, kas signalizē, ka tuvās gaismas spuldzīte beigta, bet, pārbaudot izrādījās, ka spuldzīte nav beigta. Pēc tam lampiņa panelī vairs nedega.
Mans secinājums: tā sieviete, lai uzturētu savu Audi-A6 labā stāvoklī, ar to noņemas neproporcionāli daudz attiecībā pret nobraukto attālumu, kuru viņa izbauda. Jo tēmā izskan informācija, ka gadā nobrauc 12-15 tūkst.km, kas ir maz. Man ar Škodu pilnīgi pretēji - auto raizes nerada tikpat kā nemaz, bet nobraucu (parasti izbaudot to) daudz - ap 25-30 tūkst.km gadā.
Paldies Msh par ielikto linku! Audi-A6 C6 uzturēšanas izmaksas šokē!
Šis arī potenciāli labs, uzticams auto, kam vērts likt gāzes iekārtu:
Lūk, auto, ko nevajag pirkt:
Spriežot pēc tehnisko apskašu datiem, mana bijusī 2006.gada Meriva aizvien brauc, taču ar pamatīgiem remontiem. Vājā vieta - kaprīzais 1,3 CDTI dīzeļmotors. Nobraukums ir ap 270 tūkst.km.
Es vieglo auto ar piekabi manevrēju nu jau virtuozi, jo daru to regulāri ceturto gadu.
Domāju, ka uzticams lietots auto varētu būt šis. Nopirkt tādu, pabraukt 5-10 tūkst.km, un, ja viss labi, tad uzlikt gāzes iekārtu...
1. Finansiāli neizdevīgi. Jazzam sanāks milzīgs vērtības kritums pa 25 lietošanas mēnešiem.
2. Vitara tagad vairs nenāk ar veco, pārbaudīto, uzticamo 1,6 litra benzīnu, bet tā vietā ar 1,0 litra trīscilindru benzīna turbomotoru.
Opel-Merivu pirku par 14,3 K, pārdevu pēc 9 gadiem par 1,7 K. Tātad vērtības kritums 1400 EUR gadā.
Bet lietotajiem auto tāpat vērtība krītas. Ņemsim to pašu Volvo-XC90. 2009.gada mašīnas maksā 9-10 K, 2004.gada mašīnas 5-6 K. 4000 EUR vērtības kritums 5 gados. Vidēji gadā 800 EUR.
Tātad jaunai mazajai vai kompaktklasei vērtības kritums tikai par 600 eiro gadā jeb 50 eiro mēnesī lielāks nekā pavecam, lielam premium auto.
Ar auto tik traki nav. Mūsdienu vieglie auto pārsvarā labi kalpo līdz 200 tūkst.km nobraukumam, kas pie vidējā nobraukuma 15-20 tūkst.km gadā ir 10-13 gadi. Kāpēc līdz 200 tūkst.km ? Tāpēc, ka vidusmēra vieglā auto lietotājam apmēram tik ir vajadzīgs, un uz tādu resursu arī autobūve orientējas. Tāpēc 200 tūkst.km nobraucis vieglais auto vairs nebūs nekāds augstvērtīgais, jo drīzumā gaidāmi dārgi remonti, īpaši dārgi prestižo zīmolu lielizmēra automobiļiem. Protams, var jau organizēt remontus, braukt un atkal organizēt remontus, tomēr baudāmāk ir nopirkt jaunu auto, kuru bez lielām raizēm lietot līdz 200 tūkst.km nobraukumam. Piemēram, tagad Nordes Renault ziemas sezonas piedāvājumā par izdevīgu cenu 17190 eiro nopērkams balts Renault-Kadjar ar 1,3 litru 140 zirgspēku turbomotoru.
Pirku jaunu par 13700 EUR. Pirmā iemaksa laikam 12% bija, ja nemaldos. Termiņš 6 gadi, finanšu līzings. 26 maksājumi nomaksāti, 46 vēl paliek. Iespējams, ka izpirkšu auto nedaudz ātrāk.
Nav jau tik milzīga starpība: tagad par Jazz maksāju līzingu 181 eiro mēnesī, bet, ja būtu pircis izcilo Suzuki-Vitara, tad būtu kādi 220-240 eiro mēnesī.
Dažbrīd drusku nožēloju, ka 2017.gada janvārī nopirku Honda-Jazz. Varēju tēmēt drusku augstāk, pērkot baudāmo Suzuki-Vitara ar uzticamo 1,6 litru benzīna motoru elegantā sarkanā krāsā ar melnu jumtu. Tomēr labāk būt finansiāli piesardzīgākam nekā pārvērtēt savas finansiālās iespējas.
Tieši tā! Tāpēc izbrīna aizvien masveidīgā vecu Volvo XC-90 iegāde: pirkt auto ne lēti un pēc tam vēl visu laiku ņemties ar dārgiem remontiem!
Protams, ka vīriešiem manevrēšana padodas labāk: