Esmu noraizējies. Nopirku jaunu auto, vēl nav pusgads pagājis. Cerēju, ka varēšu kādus 4-5 gadus braukt bez tehniskām problēmām. Tomēr pēc trim mēnešiem pie 5 tūkst.km nobraukuma sāka kaut kas grabēt apakšā - dzirdams otrajā un trešajā pārnesumā uz bedraina grants ceļa pie maziem motora apgriezieniem. Uz laba ceļa nekādu sūdzību nav. Pieteicos pie dīlera uz servisu, viņi auto apskatīja un neko neatrada. Grabēšana turpinājās, un es drošības labad atrādīju auto piemājas servisā (esmu no laukiem, dīleris man ir patālu). Arī šie neko neatrada, taču braukt esot droši.
Tagad nobraukums 7700 km. Grabēšana nerimstas. Esmu pieteicies vēlreiz pie dīlera. Prasīšu, lai meklē vainu vēlreiz. Bet, ja neatradīs vainu, ko tad? Vai man jābrauc ar reāli grabošu auto, lai gan tam tikai pieci mēneši? Lasīju vienā krievu forumā, ka šim auto modelim vājā vieta esot motora atbalsta spilveni. Lūdzu, kādi komentāri?
Izstāstiet man Luuudzu- lūk reku Nomiks, tas brauc ar '17 Jazz 6,6kkm gadā.Ok. Bat Nomika lauku kaimiņš brauc ar '87 a80 5,5kkm gadā.Abiem tas esot ir "ikdienas nepieciešamība".Cik EurO ir izmaksājis katrs šis izveiktais km Nomika un cik kaimiņa izpildījumā?
Es ne par naudu kasos, bet par ideju.To 5kkm gadā var nobraukt ar dajebko.Kādu vieglāku bundžu pat bez motora varētu fiziski nostumt tādu attālumu, viņai pat nekas cits nenolūzīs pa to gabalu.Tas a80 maksā naudas izteiksmē tikpat, cik Jazz-am 1gab gada apkope.Es personīgi (protams ka) labāk brauktu ar jazz,pa to bazāra nav, bet man kremt ka demagogi stāsta,ka tas "ikdienas nepieciešamību apmierinātājs" kļūs laimīgāks un skaistāks un pat izdevīgi bagātāks,kādam maksājot sava a80 vērtību katru mēnesi visu turpmāko dzīvi.Cilvēki tiek aizvirzīti no realitātes, vairs nevar saprast, kur lielāka laime- vai nopirt mājai jaunu skursteni, vai tomēr labāk jaunu fābiju.
Par citu auto varbūt, bet ne Adi 80. Cik novērots - ja uz šosejas ir bardaks, tad tam galvgalī ir kāds Audi 80. Hipotēze ir, ka šim modelim ir komplekss vainu kamols: alkohols, blīve un veiktspējas trūkums. Padziļināti pētījumi nav bijuši, bet ar šo pietiek, lai nekad uz to neskatītos
Jā, taisnība ir. Audi 80 šajā gadījumā tiešām var būt kā nepieciešamības prece (pieņemot, ka sabiedriskais transports nav reāls variants, lai visu izdarītu), bet turpretī jauns auto salīdzinot ar veco audi būs jau drīzāk luksus prece.
Tas jau tīri prioritātēs pēc tam paliek - lieko naudu iztērēt ceļojumā, jaunā auto, vai varbūt tomēr nomainīt mājai jaunu jumtu, ielikt jaunas grīdas, jaunu apkures katlu utt utt.
Nu tas ir pilnīgi no sērijas - dzīvo ķengaragā paneļu blokmājā, saspiesti 60 kvadrātos 4 cilvēki, bet toties pie mājas stāv luksus auto (ok, ne jau jauns, protams) un cilvēkiem pašiem virsū uzraksti D&G, Armani, Gucci un rokās jaunākais Iphone vai Samsung līdzinieks.
Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
Sanāks novirzīšanās no tēmas, bet, msh, runā labāk par automašīnām. Tur cepuri nost, kāju virsū - esi zinošs. Bet par šis tevis teiktais: "...un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko..." ir pilnīgi un galīgi garām. Skolām ir vadība un diezgan daudz no skolas vadības ir akarīgs, kas tiks ieaaudzināts bērnam. Tas viens. Otrs. "Pēc rajona" meitai pienācās skola ar mūzikas novirzienu (6.vsk). Nu nafig to?! Matemātikas virziens ir noderīgāks.
Šeit gan es piekrītu msh. Bērnus tiešām grūž itkā "labākajās", nevis tuvākajās skolās. Pat tik tālu, ka nelegāli deklarē bērnu konkrētās skolas rajonā. Kādreiz bija normāla sistēma, kur dzīvo, tur mācies. Tagad bardaks, ikrīta korķi skolnieku izvadāšanai, un ikvakara pārmetumi Rīgas vadībai, ka man, Rīgai nodokļus nemaksājošam (deklarētam ārpus Rīgas) ir grūti no rīta tikt uz Rīgu, nav kur nolikt mašīnu, sliktas ielas, un vakarā tikpat grūti tikt mājās.
Msh ir taisnība. Zinu ģimeni, kas katru dienu no Pļaviniekiem vienu bērnu vadā uz dārziņu Ziepniekkalnā, otru uz skolu centrā. Laika nepaliek nekam un nobraukums 20k gadā.
Ir būtiska starpība "nedaudz tālāk" un 2 h no rīta pa pilsētu.
Izglītība LV ir vislielākā problēma - pamatā vecākiem ir problēmas ar matemātiku un kombinatoriku
Domu sapratu, jā, un, kas tad ir? Redzi, es dzīvoju laukos, [lasi - ārpus rīgas] vietā kur tikai indivīdi ar paaugstinātu spiedienu galvā var izdomāt bērnus sūtīt uz skolu, kas nav tuvākā - starpība ir ļoti uzkrītoša - to, kam ar galvu viss ir kārtībā, bērni uz skolu aiziet ar kājām, ja tā ir max kilometra attālumā, vai arī iziet līdz mājas piebraucamajam celiņam un tos aizved novada mikroautobuss uz skolu, ja attālums ir lielāks par to kilometru - tie kam ir paaugstināts spiediens galvā, var paši savus bērnus kaut kā transportēt uz iedomāto kruto skolu - mana ciema gadījumā bērns noteikti var dienā pavadīt 2x1 stundas autobusā. Nu labi, pie mūsu tizlās skolu sistēmas es vēl saprotu pusaudzi/jaunieti kurš dzīvojot pa vidu starp nīcu un liepāju izdomā iet videnē liepājā, jo pabeidzot videni tur, būšot labākas iespējas augstskolā iestāties...
Tā kā dižā pilsēta ir pilna ar tādiem investoriem kā tu, un piedevām viņu atvases nav spējīgas pašas ar tramvaju, trolejbusu vai autobusu aizbraukt, bet jāved ar mašīnu, tad ir tāda ļoti komiska un absurda situācija - dižajā pilsētā ar pirmo septembri piepeši sākas baigie korķi - tikmēr, piemēram, liepājā, dabas parādība ko var nosaukt par korķiem [nepieciešamība pavadīt kādas 10 minūtes lai tiktu pāri kanālam] ir novērojama tieši vasarā, tūristu dēļ, kamēr citās sezonās, kad tūristu nav, arī pīķa stundās var braukt tīri normāli.
Ar dzīves un darba vietu viss ir vienkārši - abiem jāatrodas pēc iespējas tuvāk vienam no otra. Kad man radās vajadzība pārvākties no vienas vietas uz otru, 23,5 km attālumā, es nomainīju darbavietu, jo vecā būtu 22 km attālumā. Ja nu akurāt man rastos vajadzība mainīt darbu un es dabūtu labi atalgotu darbavietu liepājā, jā, es būtu gatavs braukāt ikdienā 2x50 km, bet tikai tāpēc, ka tas man nozīmētu dienā max 45 minūtes vienā virzienā, normāli braucot - nevis tas murgs, kas notiek dižajā pilsētā - un braukāt tikai tāpēc, ka šeit ir privātmāja - ja tā nebūtu, tad noteikti pie viena tiktu nomainīta dzīvesvieta.
Nuuu arī tur msh tomēr ir gana taisnības. Pilna pierīga ar pļavas vidū saceltām 200-300m2 pilīm, kur iebrauktuvē stāv 2-3 mašīnas. Nu ja būdu uzceļ pilnīgā nekuries vidū, kur līdz autobusam jāiet 5km vismaz, tad tā arī sanāk. Un par tiem bērniem ir ļooooti patiesi, uznāk skolēnu brīvdienas un korķi uz iebraukšanu Rīgā uzreiz jūtami mazāki!
Nortel rakstīja: Šeit gan es piekrītu msh. Bērnus tiešām grūž itkā "labākajās", nevis tuvākajās skolās. Pat tik tālu, ka nelegāli deklarē bērnu konkrētās skolas rajonā. Kādreiz bija normāla sistēma, kur dzīvo, tur mācies. Tagad bardaks, ikrīta korķi skolnieku izvadāšanai, un ikvakara pārmetumi Rīgas vadībai, ka man, Rīgai nodokļus nemaksājošam (deklarētam ārpus Rīgas) ir grūti no rīta tikt uz Rīgu, nav kur nolikt mašīnu, sliktas ielas, un vakarā tikpat grūti tikt mājās.
Protams. Kādi nafig eksāmenu reitingi. Jebkura miesta skola ne ar ko neatšķiras no piem. 49., RCHV vai Zālīša pamatskolas, vai ne?
Atšķirība varbūt ir 5%, ne vairāk. Jo izglītības sistēma, programmas un to saturs ir vienāds visām skolām. Protams, izņemot kautkādus tur spec. virzienus. Lielākā problēma ir vecāku un skolēnu galvās. Kam slinkums pašam mācīt/mācīties, tas meklēs, kur to visu ar karoti iebāzīs mutē.
Atšķirība ir lielāka. Īpaši no ārpilsētas. Bet problēma ir pedogogos - viņi visu apgūst pašmācības un trial - error ceļā. Attiecīgi neviens nav pasargāts no tā, ka grupa ne pārāk uzcītīgi tr-err piekopēji nonāk Zālīša skolā un visa tav investīcija ir pa kāju
Tiesa vēl 80tajos, bet uz savas ādas izbaudīju lauku un pilsētas skolas atšķirību. Līdz 3 1/2 klasei gāju ciema skolā un biju teicamnieks, vienīgi dziedāšanā bija 4 (5 ballu sistēmā). Tad mainīju dzīves vietu un gāju mazpilsētas (tajā laikā ap 15k iedzīvotāju) skolā. Kādu pirmo 1/2 gadu vai gadu retu reizi dabūju 4 vai 5, pārsvarā pa 3niekiem dzīvojos, kamēr pievilku zināšanās.
Kad pabeidzu 12. klasi, tā jau bija Valsts ģimnāzija ar pavisam ne sliktu reputāciju un līmeni, arī pats klasē pēc atzīmēm biju vairāk augšgalā, bet augstskolā ļoti jutu atšķirību savās zināšanās ar tiem, kas beiguši Rīgas Valsts 1. ģimnāziju utml. prestižas skolas.
Šodien ir viena starpība pret astoņdesmitajiem - pilsētas skolā skolnieks ir viens no 25-30 klasē, kuram ir tikai jāiekaļ - lauku skolā viņš ir viens no 10-15, labākajā gadījumā, un tur skolotāja var strādāt arī individuāli, nevis tikai visu lielo baru no priekšas ganīt.
Attiecībā par tavu augstskolas pieredzi - problēma diez vai bija skolā, bet tajā, ka tie, kas bija beiguši dižās pilsētas krutās skolas, bija dižās pilsētas krējums; lielpilsētas krutākie skolnieki kuri vēl papildus bija viskautko mācījušies. Ja tavai videnes klasei būtu iedota piešprice ar 5-10 dižpilsētas krutās skolas zubrilkām, tad tu arī būtu sācis vakaros šķirstīt grāmatas lai nepaliktu apakšgalā...
Apburtais loks - kā lai skola attīstās, ja vietējie negrib tur savus bērnus sūtīt? Bet vietējie negrib savus bērnus vest uz skolu, jo skola ir vāja. Kā skolai piesaistīt vairāk finansējumu, realizēt kādu ES projektu, atrast labākus skolotājus, ja skolēnu skaits skolā konstanti samazinās, jo bērni tiek vesti uz Rīgu?
Nav jau nekāds apburtais - valstī kur iedzīvotāju skaits ir vienāds ar 1 Šanhajas kvartāla iedzīvotāju skaitu, ciema skola ir dārga ekstra. Attiecīgi izvēle paliek starp lēti / kvalitatīvi.
Un manuprāt labāk ir šausmīgs gals nekā šausmas bez gala. Pārējos rajonos (tipa Ķekava, Mārupe), kur dzīvo rīdzinieki, jau šobrīd (nezinu vai visur) tiek aktīvi veidota ārpusskolas dzīve un iespējas, kas normāli ļauj skolai piesaistīt bērnus un attiecīgi augt kvalitāte. Savukārt ja dzīvo Rīgas aglomerizācijā un šis nenotiek, ir nopietns pamats sūtīt pašvaldībai valsts kontroli - tur rīgā nopelnītie nodokļi tiek kautkur izšķērdēti.
eidis rakstīja: Msh ir taisnība. Zinu ģimeni, kas katru dienu no Pļaviniekiem vienu bērnu vadā uz dārziņu Ziepniekkalnā, otru uz skolu centrā. Laika nepaliek nekam un nobraukums 20k gadā.
Ir būtiska starpība "nedaudz tālāk" un 2 h no rīta pa pilsētu.
Izglītība LV ir vislielākā problēma - pamatā vecākiem ir problēmas ar matemātiku un kombinatoriku
Cik dzirdēts, ar vietām dārziņos vispār ir žopa. Ja par skolu - otrs Rīgas gals tiešām ir pārspīlēti. Es runāju par 10-15 min "līkumu".
Par dārziņiem - tur ir trakāk, jo ar vietām diezin kā nav. Par skolām - nu tak man pašam viens Mārupē dzīvojošs radinieks bija izdomājis, ka bērns ies skolā Teikā, jo tur kaut kāda labāka skola. Draugi gan iebilda, ka pastulbi esot, gabals liels, bet nu kā tu bērnam nevēlēsi visu to labāko?
Līdz beidzot rada vecāki ieteicās - labi, ja jums pašiem ir kāre celties nezin cikos un kratīties korķos, lieli cilvēk esat, varat droši izklaidēties, bet par bērna labsajūtu padomāt arī derētu.
Beigās bērns iet skolā tajā pašā Mārupē un vecāki ir bijuši spiesti atzīt, ka skolas līmenis ir labs un viss notiek.
Es tak saku, ka tiem vecākiem kombinatorikas nodrbības nav pielekušas vai nav mācītas. Šitā ir katkāda sovoka sērga - neskaitīt un nerēķināties ar resursiem un nemācēt veidot kombinācijas.
eidis rakstīja: Es toties zinu cilvi, kam ir 2 mazi bērni (2&3 g), kurš pamatā pārvietojas ar velo. Arī bērnus pārvieto (2 sēdeklīši uz velo. Nezinu gan kas būs vēlāk). Arī pie -5C.
Uz sporta zāli nebrauc, drīzāk ar velo. Uz copi ar velo. Uz veikalu arī. Uz tusiņu arī. Uz laukiem nebrauc un viņam arī objektīvi tos nevajag. Reizi pa reizei ar auto veic kādus tālākus gabalus, bet pamatā velo.
Tādus, kas uz veikalu nevar aiziet ar kājām, darbību ārā vietā izvēlas sporta zāli, sauc par slaistiem un mīkstpēdiņiem.
Es pamatā viņam piekrītu un tavu aprakstu drīzāk sauktu par neveiksmi - tur noteikti par daudz laika tiek pavadīts sēdus auto.
1) Cik Tev gadu "eidi" un ar, ko Tu nodarbojies?
2) Ar, ko nodarbojas Tavs ar velosipēdu braucošais draugs?
3) Uz veikalu ar kājām? 6km iet ar kājam uz veikalu, man nav ne laika ne vēlmes to darīt, tas ir pilnīgi muļķīgi.
4) Uz zāli eju tādēļ, ka daru to jau kopš bērnības, tā ir mana sirdslieta un mana ikdienas meditācija, ja Tev ar to ir problēmas, tā ir tava darīšana, ja ir pavisam liela vēlme vari atbraukt uz zāli patrenēsimies kopā un paskatīsimies kurš šeit ir "mīkstpēdiņš". Godīgi sakot Tavs "uzbrauciens" vien norāda uz tavu aprobežoto domāšanu. Turklāt zāles ir tuvāk pie mājām, es dodos uz konkrēto zāli tikai tādēļ, ka man patīk tā atmosfēra. Un tādēl esmu gatavs maksāt, vairāk ar savu laiku un naudu.
5) Man ir 29 gadi un esmu AVK daļas inženieris, teorētiski varu strādāt kaut, no ezera krasta, man nepieciešams dators un internets. Pašlaik gan esmu autoruzraugs un būvdarbu vadītājs vairākos objektos, tādēļ nevaru atļauties "nebūt uz vietas". Sievai vel palicis viens gads studījām arhitektūrā, turklāt pašlaik viņa strādā no mājām. Māju pierīgā iegādājos vairāk finansiālu apstākļu dēļ no pazīstama cilvēka, un nākotnē viennozīmīgi ir vēlme to pārdot. Bet mēs ļoti labi apzinamies, ka bērniem tik un tā būs jātiek uz skolu, tādēļ tas viss nav tik vienkārši, lai arī finansiāli varam atļauties iegādāties zmesgabalu lauku apvidū un uzbūvēt savu māju (kas arī tiks īzstenots), bet ne tuvāko 3 gadu laikā.
6) Kas attiecas uz visiem tiem, kuri iedomājas, ka var vienkārši dzīvot mazpilsētā un, lai bērni dodas uz skolu tur - Kāda ir jūsu izglītība? Un kad to esiet ieguvuši? Jūsuprāt visu iespējams iegūt mazpilsētā? Kur jūs paši esiet mācijušies un pilveidojuši sevi, un vai tiešām variet likt roku uz sirds un teikt - " Jā savā dzīvē esmu apmierinājis savas ambīcījas un realizējis savus sapņus" ?
Un, vai Jums tiešām liekas, ka pei mūsdienu situācijās, tāda, kā tā ir ir pašlaik Latvijā jauniem cilvēkiem ir tik vienkāŗsi ņemt un dzīvot mazpilsēta, vai laukos izglitoties pašiem, izglītot bērnus pelnīt tā, lai ar ģimeni regulāri varētu doties apskatīt citas zemes, nedomāt par kaut, kādiem auto remontiem un tamlīdzīgām lietām. Un to visu izdarīt neizmantojot auto? Vai kāds maz ir aizdomājies pat, to kā cilvēki kļust par ārstiem, inženieriem un citiem speciālistiem? Varbūt sāksim ar to, ka katrs uzraksta ar, ko pats nodarbojas, pirms sauc kādu par "mīkstpēdiņu" un saka, ka viņa dzīve ir neveiksme?
Es arī labprāt dzīvotu mazpilsētā, kur vis ir rokas stiepiena attālumā(nosacīti), starpcitu man ir lauku māja Madonas novadā(mantojums), un man tur patīk. Bet būsim reāli, augstskola un darbs Rīgā, sievu satiku Rīgā un viņai situācija tāda pati, kā man. Veidojām ģimeni, mācījāmies un nejau tikai, lai bērniem nodrošinātu labāku nākotni, bet arī tādēļ, ka mums kā indivīdiem ir savas ambīcījas un sapņi, kurus vēlamies realizēt un teikšu atklāti - viss norīt pēc plāna.
2. Viņš man paziņa, ne draugs. Kautkāds datordievs. Es īsti nesaprotu to lauku. Ražo kautko datoros priekš organizācijām - šaura specializācija. Dzīvo Rīgā.
3 un 4 Nu redz tie 6km uz veikalu tā pati sporta zāle iesildīšanās vien sanāk. Veselīgi, kombinācija, laiks un piesauktie km saruks uzreiz, kā arī bērniem vairāk laika paliks.
Ar uzbraucienu jau tu sāki. Paziņojums, ka zem 20kkm gadā ir senīliem večiem un nepelnošiem grūtgalvjiem.
Es paskaidroju,ka tā nav - cilvēki prot kombinēt un bez milzu pārvietošanās var iztikt. Vajag tikai padomāt.
Es šo personīgi neuztveru - es pelnu labi, dzīvoju Rīgā (un ļoti izbaudu to) un uzskatu, ka palīdzu sev un citiem ar to, ka izvairos transportēties ar auto, lai arī kustos daudz un intereses daudz (tajā skaitā ir hobiji ar transportēšanās nepieciešamību). Attiecīgi paziņojums, ka zem 20k ir ausaiņi ļoti neatbilst manai ticībai. Auto nobraukums droši vien ir zem 20k, bet nav ne jausmas cik tieši.
Pat, ja dzīvo 20km no darba (tas ir piemēram Salaspils-Rīgas centrs) un to attālumu brauc ar auto, tad tie 20k gadā nav nemaz tik maz. Tīri darba dienas 40km dienā * 22 darba dienas mēnesī * 11 mēneši (mīnus atvaļinājums, ziemassvētki u.c. brīvdienas). Tie tik aptuveni 10k gadā sanāk, līdz ar to tad jau tiešām daudz jābraukā vēl visur citur, lai tie 20kkm savāktos.
2. Viņš man paziņa, ne draugs. Kautkāds datordievs. Es īsti nesaprotu to lauku. Ražo kautko datoros priekš organizācijām - šaura specializācija. Dzīvo Rīgā.
3 un 4 Nu redz tie 6km uz veikalu tā pati sporta zāle iesildīšanās vien sanāk. Veselīgi, kombinācija, laiks un piesauktie km saruks uzreiz, kā arī bērniem vairāk laika paliks.
Ar uzbraucienu jau tu sāki. Paziņojums, ka zem 20kkm gadā ir senīliem večiem un nepelnošiem grūtgalvjiem.
Es paskaidroju,ka tā nav - cilvēki prot kombinēt un bez milzu pārvietošanās var iztikt. Vajag tikai padomāt.
Es šo personīgi neuztveru - es pelnu labi, dzīvoju Rīgā (un ļoti izbaudu to) un uzskatu, ka palīdzu sev un citiem ar to, ka izvairos transportēties ar auto, lai arī kustos daudz un intereses daudz (tajā skaitā ir hobiji ar transportēšanās nepieciešamību). Attiecīgi paziņojums, ka zem 20k ir ausaiņi ļoti neatbilst manai ticībai. Auto nobraukums droši vien ir zem 20k, bet nav ne jausmas cik tieši.
Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt.
Kāda iesildīšanas iešanu uz veikalu, tu vel nesaprati, ka ne es to veselības dēļ daru, bet tādēl, ka man patīk un nejau iet no veikala ar iepirkuma maisiem, vel jovairāk ņemot vērā to, ka parasti cenšos iepirkties uz nedēlu, vai 1/2 nedēļas.
Nekādus uzbraucienus es pirmais neizteicu un par "senīliem" vecīšiem Tu pats tagad sāki runāt. Nesaprotu, kas tur slikts, kad pasaku "cilvēki gados", nu mēs visi novecojam, Tev kauns no tā? Un ja pavisam godīgi, tad tā taču arī ir, vaitad ne? Cik bieži Tu brauc uz kādu citu pilsētu un/vai pasākumiem? Es braucu katru nedēļas nogali.Piemēram uz laukiem un atpakaļ ~300km + vel kādi ~80km, jo tad vecmamma jaaizved uz veikalu, kāds paziņa jaapciemo utt. Tātad braucot TIKAI uz laukiem gadā es nobraucu NE mazāk kā 8k km. Bieži braucam pie draugiem, kas dzīvo citās pilsētās un rīko kādu sanākšanu, principā vairs neatceros nedēļas nogali, kad mēs nebūtu kaut, kur braukuši, kā ziemā tā vasarā. (Nu labi ir protams, arī reizes kad nebraucam, nekur kopā, bet tik un tā mājas nesēžam). Tavai zināšanai arī bērniem skola ir gandrīz pa ceļam uz manām ikdienas gaitām. No rītiem bērnus vedu es, vakarā pakaļ bērniem pa ceļam no saviem treniņiem brauc sieva. Es tikmēr dodos uz zāli.
Vidēji darba dienā es nobraucu ap 40km, tas tā ĻOTI aptuveni, jo ir dienas kad nobraucu vairāk un kad nobraucu mazāk. Ir reizes, kad braucu uz citu Latvijas galu, bet tas ir ļoti reti un ne obligāti. Turklāt to laiku, kuru pavadu automašinā uztveru pozitīvi. Automašina ir liela un ērta, vienmēr klausos mūziku, domāju par savām lietām utt. Skaidrs, ka parvietošanās kādā mazā nekomfortablā auto varētu būt nogurdinoša, jo esmu to visu izbaudijis, esmu strādājis par sagādnieku studiju gados utt., bet tas ir cits stāsts.
Katrā ziņā darba vajadzībām gadā nobraucu ~ 10k, braucot uz laukiem ~8k, Dažādos izbraucienos pa Latviju ~8-10k protams nekad neesmu precīzi veicis uzskaitis, kur un cik daudz nobraucu, vienkārši pēc CSDD datiem ir vidēji tie 30k+ km. Sievai ~ 12k-18k nu tā pavisam aptuveni.
Tā, kā nomierinies un iztiksim bez personīgiem apvainojumiem, kuri iespējams balstīti uz novecojušiem stereotipiem. Vel jo vairāk tādēļ, ka nespēj apgalvot pretējo. Turklāt NEKAD neesmu apgalvojis, ka nav tādu cilvēku, kuri nobrauc mazāk par 30, 20, vai 10k, vienkārši manā paziņu lokā un tas ir vecuma kategorijā ~ 27- 37 gadi nobrauc virs 20, 30k.
Tas viss pārējais vairāk bija domāts lietotājam "msh", kurš uzskata, ka visu var vienkārši nokārtot mazpilsētā.
Mazpilsētā pa lielam nevar divas lietas - 1) nav augstskolas, lasīt - 3 vai 4 gadi jāpavada kādā citā vietā 2) ja esi izvēlējies profesiju, kuras darbavietas pamatā atrodas dižajā pilsētā. Nu labi, ir vēl 3) - atsevišķu iestāžu apmeklējumi, kuras mistiskā kārtā atrodas tieši dižajā pilsētā.
Jābraukā ir daudz arī uz/no vilciena vai autobusa, kuri paliek aizvien retāki. Bibliotēka, ārsti un med. pārbaudes, pakomāti. Pēdējais jaunums aizvēra pasta nodaļu, pārcēla uz 10km tuvāko, bet to arī šogad aizvēra. Aliexpress paciņas 20 km vienā virzienā, jo pat nepieved ja nav pastkastītes izmērā. Futbola stadions vai mākslas skola nav sasniedzama ar autobusu konkrētajos laikos, paliek taxis vai atkal jābrauc. Nu man rezultātā ir 30k gadā ar visām 25min līdz darbam ar auto.
"Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt."
Kā lūdzu? Es tak tev prātīgi atbildēju.
Es tak tev teicu par paziņu, kas principā pārvietojas ar velo. Viņam ir kādi 27 varbūt.
Es nebraucu uz laukiem un uzskatu, ka tas ir idiotisms - 300 km ir ilgs laiks lai to bezmērķīgi nosēdētu auto.
Uz koncertiem aizbrauce, bet ļoti selektīvi.
Pamatā brīvdienas ir: hobijs (tad gan jābrauc) / kautkur aizlidot (paldies lētajām aviosabiedrībām un connection robotiem) / pastrādāt pie mājas (nu bez tā nekā) / kkur ar velo / kādreiz arī darbs.
Kopumā mana pārliecība, ka sēdēt pie stūres nav labākais veids kā pavadīt dzīvi. Ir daudz interesantākas lietas + katrs nenobrauktais kilometrs = kāds lieka kilometra iespēja maniem bērniem.
Par laukiem un to idiotismu. Tev tā liekas, jo, iespējams, nav tādas vietas, uz kuru būtu liela vēlme braukt. Man, Tavā skatījumā, sanāk pat idiotiskāka situācija - ir nevis 300, bet tuvu 500 km. Jā, bišķiņ virs 3h ceļā uz vienu pusi, bet ko padarīsi, ja tie lauki tur iegadījušies, nevis stipri tuvāk?
Taču es tur pavadu laiku ļoti labi, stipri labāk kā pilsētā un tāpēc tas ir tā vērts. Ja nebūtu - vai tad es brauktu? Ar varu mani neviens tur nerauj. Jā, ir reizes, kad vecāki palūdz, bet tas nav tik bieži. Lielākoties ierodos sava entuziasma dēļ.
Pie tam es zinu tādus cilvēkus ne vienu vien.
Vai ar lidmašīnu lidot uz kaut kurieni ir labāk? Laiks lidošanai, gaidīšana lidostā, visas kontroles, jebatorijs ar bagāžām, viesnīcām un visu pārējo - cik laika vien neizķēzās? Man to nevajag, bet zinu, ka daudziem patīk, bet tāpēc par idiotismu to es neuzskatu.
Man jau liekas, ka ja sirds velk, kāpēc nemēģināt to apvienot? IMO 6h no weekenda 48h, kur 16h ir miegam, tomēr ir ļoti daudz.
Protams lidošanai ir izķēzīts laiks lidostā, bet tas ir vienīgais ātrais paņēmiens kā nokļūt Pirinejos. Brazīlijā vispār vienīgais. Attiecīgi tas nav risināms. Es fokusējos uz galamērķi, kas vienmēr ir cits
msh rakstīja: Mazpilsētā pa lielam nevar divas lietas - 1) nav augstskolas, lasīt - 3 vai 4 gadi jāpavada kādā citā vietā 2) ja esi izvēlējies profesiju, kuras darbavietas pamatā atrodas dižajā pilsētā. Nu labi, ir vēl 3) - atsevišķu iestāžu apmeklējumi, kuras mistiskā kārtā atrodas tieši dižajā pilsētā.
Un šīs divas lietas aizņem lielu daļu no mūsu dzīves. Turklāt lielākoties tie nav tikai 3-4 gadi. Man piemēram tie bija teju 8 gadi. Turklāt mazpilsētā es darbu šajā jomā neatrastu, it īpaši ņemot vērā to, ka jomā kurā darbojos nepieciešama pieredze. Ar to, ka pabeidz augstskolu pēc 6 gadiem nepietiek.
Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve. Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju. Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās.
Kas tā par tādu jocīgu tendenci - neiedziļināties lietas būtibā, ka tik kaut, ko "izspļaut" uz ātro.
P.s.
Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt.
"Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve.
Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt.
Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās."
Šī ir tā viet, kur jāmēģina vienoties ar sevi. To arī msh teica - ja patīk mazpilsēta / nomales, tad tur arī jāstrādā. Ja pātīk Rīga, tad jāpatīk arī dzīvesvietai tur. Ņemot vērā, ka tev ir izdevies mani apčakarēt - es uzturu infrastruktūru, kuru tu lieto Rīgā, bet nodokļus (droši vien mazākus) tu maksā vietā, kur infrastruktūru neizmanto (cik fantastiska izeja), liels nobraukto kilometru daudzums ir likumsakarīgs iznākums.
Un tas ko es teicu, ka liels brīvajā laikā nobraukto km daudzums man nešķiet lielisks rādītājs: kā jau rakstīju - ir alternatīvas.
"Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju" tas ir bizness. To jaukt ar brīvo laiku nevajag.
Par to māsu ir reti neveiksmīgs piemērs. Ja viņai tāds darbs - lai brauc. Taksisti brauc lielus gabalus, preču piegādātāji, autobusu šoferi u.c. - viņiem tāds darbs.
eidis rakstīja: "Tā jau domāju, ka neko prātīgu nespēsi atbildēt."
Kā lūdzu? Es tak tev prātīgi atbildēju.
Es tak tev teicu par paziņu, kas principā pārvietojas ar velo. Viņam ir kādi 27 varbūt.
Es nebraucu uz laukiem un uzskatu, ka tas ir idiotisms - 300 km ir ilgs laiks lai to bezmērķīgi nosēdētu auto.
Uz koncertiem aizbrauce, bet ļoti selektīvi.
Pamatā brīvdienas ir: hobijs (tad gan jābrauc) / kautkur aizlidot (paldies lētajām aviosabiedrībām un connection robotiem) / pastrādāt pie mājas (nu bez tā nekā) / kkur ar velo / kādreiz arī darbs.
Kopumā mana pārliecība, ka sēdēt pie stūres nav labākais veids kā pavadīt dzīvi. Ir daudz interesantākas lietas + katrs nenobrauktais kilometrs = kāds lieka kilometra iespēja maniem bērniem.
Nu un msh mazpilsētas šarmam nepiekrītu.
Tu neatbildēji godīgi.
Par mūsdienu jauniešiem, macībām un ģimenes dzīvi. Tomēr vari droši neatbildēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Tu esi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka tikai viņu dzīves veids ir tas pareizais, un protams Tev patīk arī piepušķot šo to, kā piemēram - "senīlie veči".
Cik noprotu, tad vecvecāki un vecāki Tev vairs nav jāapciemo?
Un tas, ka Tu nebrauc uz laukiem, jo Tev nepatīk ir Tavs viedoklis, un tas nekādīgi nenorāda uz neveiksmīgu, vai nesaplānotu dzīvi. Man piemēram ir svarīgi palīdzēt un apciemot vecākus, vecvecākus. Un man NAV žēl šī laika, lai arī cik tas būtu dārgs.
Piedevām arī bērniem patīk un ja ir labs laiks aizbraucam pie ezera, vai ziemā uz Gaiziņu.
Arī mēs braucam ar velo, taču es uzskatu, ka interesantāk ir pabraukāt, pa kādu vietu kur nav būts, nevis visu laiku grozīties pa mājas rajonu, un tad gribi vai negribi ir kaut, kur jābrauc. Man jau liekas, ja visu pareizi saplāno tad ir interesanti arī pavadīt laiku ceļā, jo var spēlēt kādu vārdu spēli, vai parunāt ar sievu par dažādām lietām, kamēr bērni guļ. Protams braucot tiek patērēts daudz laika, bet pagaidām citu variantu, kā efektīvi pārvietoties pa Latviju NAV. Uz to pašu copi, braucu uz dažādām ūdens tilpnēm ar savu laivu, jo man tā patīk. Braucu un jā gatavojos copei, agrs rīts kafija mūzika labas sajūtas
Ja nevēlies nekur braukt, vai Tev nepatīk to darīt, tad sēdi mājās, un pārstāj runāt muļķības, par to cik veiksmīga, vai neveiksmīga dzīve kādam ir, jo cilvēku intereses atšķiras.
eidis rakstīja: "Tieši šī iemsla dēļ nesaprotu, kā šeit dažiem nav kauna teikt, ka nobraukums virs 20 vai cik nu tur km gadā ir neveiksmīga, nesaplānota dzīve.
Arī man ļoti patīk mazpilsētas, ja godīgi esam pat apsvēruši tādu variantu pārcelties uz dzīvi mazpilsētā, bet tuvāko 3 gadu laikā to viss drīzāk neizdosies realizēt.
Ko tad jūs ieteiktu darīt, strādāt par kasieri blakus veikalā? Veljovairāk, ja patīk pašreizējā nodarbošanās."
Šī ir tā viet, kur jāmēģina vienoties ar sevi. To arī msh teica - ja patīk mazpilsēta / nomales, tad tur arī jāstrādā. Ja pātīk Rīga, tad jāpatīk arī dzīvesvietai tur. Ņemot vērā, ka tev ir izdevies mani apčakarēt - es uzturu infrastruktūru, kuru tu lieto Rīgā, bet nodokļus (droši vien mazākus) tu maksā vietā, kur infrastruktūru neizmanto (cik fantastiska izeja), liels nobraukto kilometru daudzums ir likumsakarīgs iznākums.
Un tas ko es teicu, ka liels brīvajā laikā nobraukto km daudzums man nešķiet lielisks rādītājs: kā jau rakstīju - ir alternatīvas.
"Man māsa ir nekustamā īpašuma vērtētāja un brokeris. Protams viņai jābrauc uz šiem īpašumiem, dažādas tikšanās utt., un arī viņa daudz braukā pa Latviju" tas ir bizness. To jaukt ar brīvo laiku nevajag.
Atvaino, bet Tu lasi, ko es rakstu?
Kā jau minēju ir PILNĪGI skaidrs, ka nākotnē ir plāns pārcelties kaut, kur tālāk no Rīgas, vai uz mazpilsētu, drīzāk pie mazpilsētas. Man gan gribētos kaut, kur pie ezera, ik pa laikam papētu sludinājumus un arī māsai noteikts uzdevums, ziņot man par katru pārdošanā esošo zemesgabalu pie ezera, sliktākajā gadījumā jau ar visu apbūvi.
Kā jau teicu tuvākos trīs gadus to viss ticamāks neizdosies realizēt!
Kāda apčakarēšana? Ja godīgi es NEKAD pat nebiju par to aizdomājies, paldies par info, tagad tiešām jūtos, kā nelietis
Par altenatīvam, lūdzu alternatīvas studījā!
P.s.
Par māsu. Tas ir nevis bizness, bet normāls darbs viņai.
Dažus postu augstāk te bija runa par to, ka lielie nobraukumi taču ir nepieņemami, jastrādā blakus mājvietai, bērneim jāmācās blakus mājvietai, un braukt aŗi nedrīkst nekur, nedod dievs nobrauksi 20k+ gadā...
Alternatīvas? Dzīvojot Rīgā ir acīmredzami, ka gan darbs gan sporta zāle būs ļoti tuvu. Tad paliks tikai brauciens uz laukiem.
Ja patīk lauki, jāpārvācās pie vecākiem uz laukiem un tur jāveido darbs. Sporta zāle būs jārisina savādāk.
Un darbs = bizness. Tas rada resursus, tas ir cits un pavisam cits stāsts.
Es nesaku, ka nedoddies 20k+, es saku, ka 20k+ ir iemesls aizdomāties par struktūru - tur noteikti kautko optimizēt var. Tur nevajag lielīties (tas autobusu šoferiem lai paliek), bet pārstrādāt struktūru.
Man šķiet ka ja nedēļas grafiks ir 40km aplis no rīta un 40km aplis vakarā +300 km weekendā uz Latgali, ir jāliek galdā ģenerāl plāns un tas jāpārstrādā.
Man gan, protams, gana ilgs laiks pagāja kamēr izdevās pārvarēt radinieku hobiju padarīšanu par manu pienākumu.
Pārlasot te sarakstīto, tikai Pieaug pārliecība par to, ka tas auto jaunums un izmēros/krānā/lielums ir saistāms visupirms tieši ar finansiālo spēju "atļauties" un dzīvesstila prioritātēm.Ja runāt pa ekonomiju- no jauna auto labklājība neizaugs, ir otrādi- jauns auto izaug no kautkurienes.Ja pus-algu iztērēt par auto un nokļūšanu darbā,tad varbūt ir labāk nestrādāt vispār.Turklāt pat pie tiem 20k gadā ir stingri diskutējama starpība starp normālu/lietotu vai jaunu.Pie 5kkm gadā viņas nav vispār. Ja saka, ka lietoto lietotāji vēlas izlekt un nevar pavilkt, tad vēl jo vairāk ir acīmredzami gadījumi, kad tie otri dižojas ar pliku ārpuses "jaunumu", pat neiedziļinoties motorā un iekšpusē.Visa masu demagoģija un psiholoģija strādā uz to, lai vispār jau izslēgtu cilvēkam domu par kādu individualitāti. Interesant gan, ka joprojām darbojas varianti, kad labi situēts cilvēks brauc ar 15g vecu hlamu, turklāt, gan izskatā, gan stāvoklī- tā laikam tiešām ir kāda grūti pārvarama slimība.
Uzdūros video, kur viens ukrainis stāsta par savai Fabijai uzstādīto gāzes iekārtu. Situācija viņam ir precīzi tāda kā man. Varu piekrist katram viņa vārdam, un tāpēc lieku šeit šo video.
Tagad jaunajiem Fabia lētākais motors ir 1.0 55kw un tas tiešām nekur neiet. Testa laikā bijām 3ijatā salonā un pat uz Krasta ielas no vietas bija bailīgi izbraukt (gāze grīdā, cēliena praktiski nav). Jā, pa pilsētu vēl var dzīvot...
Savukārt, ja atmet šito mazmotoru, tad ar 1.0 TSI fabia paliek stipri dārga. Piem, kombi versija 16500 eur šobrīd maksā ar puslīdz normālu komplektāciju.
Ja cena būtu 13500, es piekristu, ka tas ir labs dīls.
Nūūū... Jā, ja to nemotoriņu zāģē, tas kaut cik iet. Pa lielam tev situācija ir apmēram tāda pati kā eida hondai - jums abiem ir zāģējami motorzāģi - starpība tāda ka eidim ir mašīna ar motorcikla motoru - bet tev mašīna ar vienvietīgas mašīnas motoru. Kaulus jau kaut kā pavelk, bez šaubām, bet pret adekvātu motoru bik starpība ir - man, piemēram, golfam tahometrs pilsētā virs 2k uzkāpj tikai retu reizi paātrinoties, lielākoties tas dzīvojas kaut kur tuvāk 1,5k, kaut kādus līkumus izņemot un tamlīdzīgi vēl zemāk - motors velk un viss notiek - pamēģini tu tādā stilā pabraukt - mēs jau abi zinām, kas tad būtu.
Pa lielam tam tavam nemotoriņam, lai tas būtu baudāms, pietrūkst divas lietas - pirmkārt, viena papildus 400 kubu tilpuma cilindra, otrkārt, vēl viena papildus 400 kubu cilindra - ja tev tur būtu ar šīm tehnoloģijām uzbūvēts 2.0 piecu katlu motors - tas jau būtu tīri patīkami...
Fabia nav slikta mašīna savā klasē un noteikti ir labāka vairumu Āzijas izstrādājumu. Bet nevajag glorificēt savu mopēda motoru.
Kas ir Fabijas jauda? tie trīs cilindri, kas tur ar pēdējiem spēkiem ģenerē tos 60-70 zs? Plus vēl šāda dzinēja konstrukcija pati par sevi ir nepareiza.
Lielu daļu no mašīnas taču veido motors un no tā atkarīgās braukšanas īpašības. Fabia ar 1.2 tsi vai 1.6 dīzeli vismaz nodrošina minimālās elastīgas un dinamiskas braukšanas īpašības, bet ja iepisi kapeiku un nopirki to brīnumu ar 3/4 no normāla motora, kurš cenu lapā ir ielikts, lai varētu uzrakstīt "Cena no" vai priekš iepirkumiem, atliek vien samierināties ar savu kļūdu.
Cerams, nākamā Fabia Latvijas tirgum tiks izlaista ar VWfans edition- ar viena cilindra motoru + minamajiem pedāļiem (aka hibrīds) un nenokrāsotu virsbūvi. Tā tik būtu baudāma mašīna.
650 rakstīja: Pārlasot te sarakstīto, tikai Pieaug pārliecība par to, ka tas auto jaunums un izmēros/krānā/lielums ir saistāms visupirms tieši ar finansiālo spēju "atļauties" un dzīvesstila prioritātēm.Ja runāt pa ekonomiju- no jauna auto labklājība neizaugs, ir otrādi- jauns auto izaug no kautkurienes.Ja pus-algu iztērēt par auto un nokļūšanu darbā,tad varbūt ir labāk nestrādāt vispār.Turklāt pat pie tiem 20k gadā ir stingri diskutējama starpība starp normālu/lietotu vai jaunu.Pie 5kkm gadā viņas nav vispār. Ja saka, ka lietoto lietotāji vēlas izlekt un nevar pavilkt, tad vēl jo vairāk ir acīmredzami gadījumi, kad tie otri dižojas ar pliku ārpuses "jaunumu", pat neiedziļinoties motorā un iekšpusē.Visa masu demagoģija un psiholoģija strādā uz to, lai vispār jau izslēgtu cilvēkam domu par kādu individualitāti. Interesant gan, ka joprojām darbojas varianti, kad labi situēts cilvēks brauc ar 15g vecu hlamu, turklāt, gan izskatā, gan stāvoklī- tā laikam tiešām ir kāda grūti pārvarama slimība.
Tieši tā, cilvēkiem ir sabarots (ne bez visādu rūtiņu un ko demagogu palīdzības), ka jauns auto ir lēti, bet vecs turpretī nemitīgi jāremontē...tikai, tas cilvēks, pieradināts pie krītiņiem, nemāk skaitīt - mēneša maksa, kaska, un piespiedu brīvprātīgās apkopes pie dīlera (jā jā, tieši ar to šie kantori pamatā pelna, ne jau bundžu tirgošanu) - gadā savācās kādi 2-3-4 lietoti autiņi, jo ir jābūt baigam lūznim, vai kādam extra luxus auto, lai iztērētu remontos, kaut pusi no oplīzēm (kas vispār ir ripoffs pēc būtības) vai finašu līzinga summas gada griezumā, pie kam populārie lietotie maz zaudē vērtību (visādi golfi, audi 80,100, a4, a6, volvo v70, s60, utt.), turpretī salona vērtība zūd kā sniegs pavasarī. kaut cik jēdzīgs pirkums ir, ja spēj par savu naudu to veikt, bet tur atkal ir nianses, man piemēram būtu žēl šķirties no 15-20-25K par auto, ja var to pašu braukšanu par 10x zemāku summu dabūt. Vienīgais pluss protams ir tas, ka tam jaunam autiņam nebūs kādi kuļibini klāt bijuši un vismaz kādu brīdi varētu arī braukt bez jebkādiem štoporiem, visādi citādi viennozīmīgi par labu lietotam, sevišķi tāpēc, ka piedāvājumā ir visādi nemotori/nemašīnas lielā klāstā...tā fiziskā brīvība salonā, ko sniedz pavecāks, bet premium auto tomēr ir krietni labāka, nekā kādā jaunā budžeta izstrādājumā ar sūdīgu un lētu auto salonu.
Jā, nu "obligātās" apkopes pie dīlera - tur jau ar zelta atslēgām visu skrūvē. Dēla draudzenei '15g. Yaris - pie dīlera eļļas un filtru maiņa 300 EUR, pie "Vasjas" maksātu tikai 60 EUR. Nopirkām Grosā - viss izmaksāja 30 EUR + 1 sundas darbs. Tāpēc jau es pērku līdz 2 g. vecus auto ar nobraukumu zem 50 k km (leišu amerikāņus) - nav KASKO, nav obligāto dīlerapkopju un vēl auto nav servismeņu sačakarēts. Patlaban braucu ar Subaru Outback '15 - viss "kedā", ēd savu LPG, nekas negrab, visur var izbraukt, piepūsts ar KROWN lai nerūsētu, braukšanas vaina.
Katram pēc patikas un iespējām. Kas var būt labāks par jauna auto salona smaržu
Es dodu priekšroku jaunam auto, jaunai tehnikai. Ja vēl apkopes uzsauc rūpnīca, kā manā gadījumā, tad vispār konča. Maksā savu līzinga devu un bēdu nezini 5 gadus.
"Kas var būt labāks par jauna auto salona smaržu" - vispār tā ir smaka, ne smarža - kas var būt labāks? Ka mašīnā nesmird pilnīgi nekas.
Par to pēdējo teikumu - es tev novēlu lai tā izvērstos par realitāti, nevis tikai pašsuģestiju, kā tas mūsdienās mēdz gadīties, a to vēl spļaudīsies kā kasiņš par saviem pagātnes zvēru karaļiem...
Par manu Škoda-Fabia. Tai tagad 7 gadi un 2 mēneši, nobraukums 170 tūkst.km. Sanāca pirmais remonts gāzes iekārtai. Ar gāzi ir nobraukti 120 tūkst.km (pirmos 50 tūkst.km gāzes iekārtas vēl nebija). Šad tad motors, darbodamies ar gāzi, sāka raustīties. Nomainīja vienu gāzes sprauslu, divas pārējās esot vēl labas. Tagad auto kārtībā. Nesen gāju tehnisko apskati, saņēmu ,,0,, novērtējumu.
Salīdzinot ar KIA-Sportage, kad pārsēžas uz Škodu, tad tā liekas maza un lēna.
Nezinu, aftermarket vai kā, bet sprauslas ir Barracuda firmas. Iekārtu liku 2015.gada oktobrī firmā autogaze.lv Deglava ielā. Esmu apmierināts, jo ar gāzi normāli nobraukti 120 tūkst.km.
Skaidrs, aftermarkets. Tad nu jautājums - nu naksuj tev samainīja VIENU sprauslu - vai tev tur sakarināja makaronus uz ausīm, lai tu pēc kāda laika atgrieztos, vai tur gāzerim ir īpatnēja pieeja ar savu loģiku, vai kā. Jā nu skaidrs ka tā ir viena konkrēta sprausla kas sprūst vaļējā stāvoklī - bet nu pārējās divas ir dilušas daudzmaz līdzīgi, un kosmosu tās nemaksā...
Salīdzinājumam - es pirms dažiem mēnešiem savam golfam arī nopirku barakudas - tik ja tev ir trīs, man ir četras - četras barakudas maksāja 80 eiras; idejiski viena varētu būt 20 eiras [viena atsevišķi gan būs bik dārgāk, vai tik nebija kādas 25 eiras] - es kā cilvēks kas pats savu gāzes iekārtu kalibrē, regulē, komplektē un apkopj varētu nākotnē šitā ieseksot kapeiku - mainīt tieši to sprauslu kura sprūst - bet nu NAKSUJ tev, klientam, samainīja tikai VIENU - lai tu pēc 20k km atkal brauktu pie viņiem?!
Zirgi tad itkā maz, bet ņemot vērā ka grieze jau no apakšas ikdienas satiksmē Sportage būs krietni veiklāks un arī sajūtās "jaudīgāks", tas arī būs tas turbo pienesums.
Par fabiju vēl lēnāku auto būtu jāpameklē, plus gāze, kas savu tiesu gan jau atņem, lamda zonde un gmm arī vairs nav pirmā svaiguma-arī kādu gabaliņu asuma atņem.
Es par volx komentāru ka sportage zirgi diktam maz.
Pārsvarā nobraukums zem 20k ir cilvēkiem gados un tādiem, kuriem bērni jau ir lieli, vai ir stipri ierobežotas finanses.
...toties nobraukumi virs 20k gadā pārsvarā ir cilvēkiem, kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot, un bērni tiek sūtīti nevis uz mājām tuvāko izglītības iestādi, bet vecākuprāt krutāko - un tā nu visu laiku tikai ir jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc, jābrauc. Jebkurā citā latvijas pilsētā pie līdzīga atalgojuma darba diez vai ikdienas gaitās izdosies nobraukt vairāk par 5-10 štukām tā vienkāršā iemesla dēļ ka cilvēks var atļauties dzīvot tajā pašā pilsētā, un bērni nav jāved ellē ratā kaut kur vismaz 25 km attālumā.
"kas strādā labāk atalgotu darbu dižajā pilsētā, tomēr nevar atļauties tur dzīvot"
Laikam neesi sapratis to mazo sīkumiņu, ka tie braucēji, kurus apraksti, dzīvo dārgās privātmājās, nevis "nevar atļauties".
Mans bērns iet skolā, kurā reiz gāju pats. Ar kājām. Un nobraukums pa abām mašīnām kopā ir 30-40kkm gadā, pamatā salasīts ne-darba dienās. Lai gan gadās arī dažu tirgotāju stulbuma pēc nobraukt lielus attālumus darba dienās - piemēram, aizbraucu uz tuvāko Krasta depo jo pietrūka konkrētas krāsas silikons. Izrādījās izpirkts - pārdevējs paskatījas sistēmā - Ulmaņa gatvē esot vesela kaste. Ok, braucu pakaļ - arī tukšs plaukts. Tā kaste esot kaut kur pazudusi jau sen - tādēļ sistēma uzrāda tieši vienas kastes atlikumu. Tā nu nācās no Ulmaņa gatves vēl braukt uz Dreiliņiem, kur beidzot dabūju vajadzīgo. Tā vienkārši 60+ km nobraukāti pa pilsētu, lai dabūtu vienu 5eur vērtu silikona tūbiņu. Dārgi sanāk, bet vismaz lētāk kā ar taksi un iespējami, atšķirībā no mēģinājuma to izpildīt ar sabiedrisko transportu.
Jā grūti ar tām mājām pilsētā. Interesanti, man arī "Mans bērns iet skolā, kurā reiz gāju pats." Jā katrs ir gan jau piedzīvojis Depo piemēra situāciju, ar rezerves daļām, pārtikas produktiem vai loģistikas kļūdām.
Par piekares grabēšanas tēmu, Waze mani izveda apbraukt maskavas ielas korķi pa Mazjumpravas ielu. Tur tagad ne tikai piekari var izgrabināt tumsā.
Vai tad dižajā pilsētā nevar uzcelt dārgu privātmāju, nav vietas? Vieta ir - tik cena ir vēl foršāka nekā kaut kādā jaunolainē, medusciemā, whatever. Plus vēl NĪN, kurš automātiski izpirž no dižās pilsētas laukā tos, kam nav jaudīga aldziņa. Pieņemu ka līdzīgs stāsts varētu būt arī par mitekļu īrēšanu...
Pagājušonedēļ Kurzemes Vārdā bija lielais raksts par cilvēkiem kas pārcēlušies uz laukiem; aptaujāts kāds pusducis cilvēku kas pārcēlušies uz Liepājas apkaimes laukiem no pilsētām, pamatā liepājas, bet arī bija rīdzenieki; aptaujāti arī kaut kādi pašvaldību darbinieki. Tu tik iedomājies - no aptaujātajiem kādi trīs pārcēlušies no LIEPĀJAS uz kaut kādiem laukiem īres maksas dēļ - vienā piemērā bija - dzīvokļa izdevumi liepājā par kaut kādu mazu trīsistabnieku 430 eiras, kaut kādos Priekules novada mazpisānos 150 eiras par 2x lielāku dzīvokli + 150 degviela braukājot uz darbu liepājā un pārējais ietaupījums - pasaki vēl ka šādi scenāriji neizpildās arī dižās pilsētas apkaimē...
Tiem 150 eiro par degvielu, braukājot no Priekules novada uz Liepāju, Tu nepieskaitīji vēl citas ar auto lietošanu saistītās izmaksas. Beigās tas pats vien sanāk salīdzinājumā ar dzīvi uz vietas Liepājā.
Grab piekare garantijas laikā
Esmu noraizējies. Nopirku jaunu auto, vēl nav pusgads pagājis. Cerēju, ka varēšu kādus 4-5 gadus braukt bez tehniskām problēmām. Tomēr pēc trim mēnešiem pie 5 tūkst.km nobraukuma sāka kaut kas grabēt apakšā - dzirdams otrajā un trešajā pārnesumā uz bedraina grants ceļa pie maziem motora apgriezieniem. Uz laba ceļa nekādu sūdzību nav. Pieteicos pie dīlera uz servisu, viņi auto apskatīja un neko neatrada. Grabēšana turpinājās, un es drošības labad atrādīju auto piemājas servisā (esmu no laukiem, dīleris man ir patālu). Arī šie neko neatrada, taču braukt esot droši.
Tagad nobraukums 7700 km. Grabēšana nerimstas. Esmu pieteicies vēlreiz pie dīlera. Prasīšu, lai meklē vainu vēlreiz. Bet, ja neatradīs vainu, ko tad? Vai man jābrauc ar reāli grabošu auto, lai gan tam tikai pieci mēneši? Lasīju vienā krievu forumā, ka šim auto modelim vājā vieta esot motora atbalsta spilveni. Lūdzu, kādi komentāri?