2.9 dīzelis, automāts, āda, klimats, koka imitācijas apdare – tomēr neraugoties uz to visu nepamet sajūta, ka brauc ar bobiku. Tas tā – pozitīvā izpratnē.
Auto ir visai liels un ietilpīgs. Odometrā 140 000, salons visai grabošs, un neraugoties uz pūlēm radīt lux interjeru – nekas īpaši izsmalcināts nav sanācis. Beņķu atzveltne varēja būt dziļāka, vairāk nekādu iebildumu pret komfortu nav.
Salīdzinot diviem citiem parketniekiem ar kuriem esmu braucis (Alfa Crosswagon un Chevy Captiva) šo jau var saukt par apvidus auto. Ir gan rāmis (cerams nekļūdos), gan pazeminātais pārnesums. Pļavas, lieli pampaki un pauguru forsēšana pa mežu – nekādu problēmu, vienīgi sānsveres liek neomulīgi justies (auto ir visai augsts).
Dzinējs – 163hp 2.9 CRDi dīzelis ar 345nM @1750rpm – varēja būt nedaudz jestrāks, bet to laikam var novelt uz auto pašmasu (2t) un automātisko kārbu, kas gan slēdzās visai labi un prognozējami. Bet nu auto arī nav paredzēts nedz vilkšanai pa bāni ar Vmax, nedz arī luksoforu dragreisa sacīkstēm pilsētā.
Apdzīt sēnes, kas velkas ar 105km/h var, lai gan virs 120 tarakānā sāk kļūt neomulīgi. Pie vainas varētu būt amortizatori, kurus derētu nomainīt uz cietākiem, kā arī absolūti neinformatīvā stūre. Tiesa gan – stūres sistēmai ir arī viens pluss, jo apgriezt šo milzeni var praktiski uz vietas.
Bet nu sieviņas pārvietošanai pa pilsētu un pierīgas gruntsgabaliem, ar ko saistīts darbs, šis apvidnieks ir pat ļoti piemērots – jo pārredzamība laba, spieguļi lieli, pārkingsensori visapkārt + vēl automāts. Arī citi vadītāji virsū nelien, garām nespraucās (auto IR liels) un līdz ar to Zaķis var mierīgi braukt.
Patēriņš pilsētā ~12, uz šosejas var iespraukties arī 8 litros.
Kādēļ džipu pilsētā?
.) bedres
.) pārredzamība
.) Citi vadītāji baidās un izvairās līst priekšā
.) ja vajag var braukt pāri apmalēm un borģūrām