Pētījums: trešdaļa autovadītāju joprojām mēdz braukt pēc alkohola lietošanas 6

Teju trešdaļa jeb 32 % autovadītāju atzīst, ka mēdz sēsties pie stūres pēc alkohola lietošanas, liecina jaunākie “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati. Pirms gada šādu rīcību atzina 31 % autovadītāju.

Lai gan kopējais rādītājs gada laikā būtiski nav mainījies, nedaudz pieaudzis riskantākais paradums: respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka ir braukuši, pārsniedzot pieļaujamo 0,5 promiļu robežu, palielinājies no 5 % līdz 6 %.

Salīdzinājumā ar 2025. gadu autovadītāju paradumi nav kļuvuši ievērojami drošāki. To respondentu īpatsvars, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola lietošanas, samazinājies no 69 % līdz 68 %, savukārt braukšanu līdz pieļaujamajai 0,5 promiļu robežai šogad atzīst 25 % autovadītāju, salīdzinot ar 26 % pērn. Vienlaikus nedaudz pieaudzis riskantākais paradums: braukšanu virs pieļaujamās robežas 2026. gadā atzīst 6 % respondentu, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš.

“Braukšana pēc alkohola lietošanas bieži balstās kļūdainā pārliecībā, ka cilvēks pats var pietiekami precīzi novērtēt savu stāvokli, taču uz ceļa ar sajūtu nepietiek. Alkohols ietekmē reakcijas ātrumu, uzmanību un spēju paredzēt citu satiksmes dalībnieku rīcību arī tad, ja autovadītājs pats vēl nejūtas acīmredzami iereibis. Bīstams ir pats lēmums pēc alkohola lietošanas sēsties pie stūres, tāpēc drošākais risinājums ir nebraukšanu ieplānot jau iepriekš, nevis vēlāk mēģināt aprēķināt, vai pieļaujamā robeža nav pārsniegta,” norāda Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Izteiktākās atšķirības redzamas starp dzimumiem: 2026. gadā braukšanu pēc alkohola lietošanas atzīst 42 % vīriešu un 19 % sieviešu, savukārt pirms gada šie rādītāji bija attiecīgi 41 % un 20 %. Virs pieļaujamās 0,5 promiļu robežas atšķirība ir vēl izteiktāka, jo šogad braukšanu virs pieļaujamās robežas atzīst 10 % vīriešu un 2 % sieviešu.

Jaunāko autovadītāju atbildes gada laikā nav mainījušās: arī šogad 78 % respondentu 18–29 gadu vecuma grupā norāda, ka pēc alkohola lietošanas pie stūres nav sēdušies. Lielākā atšķirība pret pērno gadu ir 60–74 gadus veco autovadītāju atbildēs: pērn 77 % norādīja, ka pēc alkohola lietošanas nav vadījuši automašīnu, bet šogad šādu atbildi snieguši 65 %. Tajā pašā vecuma grupā no 2 % līdz 6 % pieaudzis to autovadītāju īpatsvars, kuri atzīst braukšanu reibuma stāvoklī, kas pārsniedz 0,5 promiles.

Arī 50–59 gadu grupā palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri atzīst braukšanu virs pieļaujamās robežas: no 7 % pērn līdz 11 % šogad. Pretēja tendence redzama 40–49 gadu grupā, kur to autovadītāju īpatsvars, kuri nekad nav braukuši pēc alkohola lietošanas, pieaudzis no 61 % līdz 70 %, bet braukšana virs 0,5 promilēm samazinājusies no 8 % līdz 5 %.

CSDD dati par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros viens no vadītājiem bijis reibumā, apliecina, ka alkohols pie stūres joprojām rada smagas sekas. 2026. gada pirmajos piecos mēnešos šādos negadījumos bojā gājis viens cilvēks, ievainoti 68 cilvēki, no tiem deviņi – smagi. Salīdzinājumam, 2025. gada janvārī–maijā šādos negadījumos bojā gāja trīs cilvēki, ievainoti 78 cilvēki, no tiem desmit smagi. Lai gan smagāko seku rādītāji šogad ir zemāki, negadījumu skaits šajā kategorijā pieaudzis no 242 līdz 265.

Vidzemē pēc alkohola lietošanas pie stūres nav sēdušies 62 % respondentu, kas ir zemākais rādītājs starp reģioniem. Zemgalē šis īpatsvars pieaudzis no 65 % līdz 78 %, bet Latgalē tas ir samazinājies no 77 % līdz 69 %.

Aptaujas un CSDD dati parāda, ka braukšana pēc alkohola lietošanas joprojām nav izņēmuma gadījums. Trešdaļa autovadītāju atzīst, ka mēdz sēsties pie stūres pēc alkohola lietošanas, un šā gada pirmajos piecos mēnešos pieaudzis arī negadījumu skaits, kuros viens no vadītājiem bijis reibumā. Tāpēc atbildīgas braukšanas paradumi jāstiprina pirms situācijām, kurās alkohola lietošana tiek uztverta kā pašsaprotama, nevis tikai pēc smagiem negadījumiem.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2026. gada aprīlī, piedalījās 1 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi veicināt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildu riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.