Automobiļu skaits un vidējais ātrums pēdējās divdesmitgadēs Latvijā ir vairākas reizes audzis, bet satiksmes organizēšana šim pieaugumam īsti līdzi nav tikusi.
Populārākie veidi, lai atrisinātu satiksmes pieaugumu ir apvedceļi, joslu skaita palielināšana un krustveida krustojumu aizstāšana ar apļveida vai daudzlīmeņu krustojumiem.
Māris Ozoliņš, portāla iAuto vadītājs Foto: iAuto
Otrs nozīmīgs risinājums ir sabiedrības ieradumu maiņa. Proti, tās pārsēdināšana no automobiļiem uz sabiedrisko transportu un,vai velosipēdiem. Pozitīvi, ja šādu ieradumu maiņu iespaido ērta sabiedriskā transporta infrastruktūra un komforts, nevis dārgas autostāvvietas un, vai neizbraucams centrs.
Aizvadītajā gadā Rīgā piedzīvojām nesaprotamu velojoslu un sabiedriskā transporta joslu parādīšanos. Viskliedzošākais gadījums ir uz Lāčplēša ielas, kas ir viena no sauktajām nozīmīgajām ielām, jo tā savieno vienu no pieciem tiltiem (Salu tiltu) ar centru. Šī lēmuma neloģiskumu vēl vairāk pasvītro, ka divas joslas pāriet vienā joslā. Ja arī pēkšņi ziemā (kā katru gadu) Rīgas ielās parādīsies liels skaits velosipēdistu, tad šo velojoslu virzienā uz centru netiek un nav pat iespējams attīrīt no sniega ar sniega tīrīšanas auto, jo traucē auto stāvvietu josla.
Vēl velojosla uz Elizabetes ielas tās sākumā ļoti samazina auto plūsmu, kas iepriekš loģiski virzījās (sadalījās) uz Pulkveža Brieža, Strēlnieku, Elizabetes un O.Kalpaka bulvāri. Īsti nav saprotams no kurienes velosipēdisti Elizabetes ielas sākumposmā uzradīsies, jo Eksporta iela ar savu akmens bruģa segumu nav bijusi līdz šim velosipēdistu iecienīta.
Cerams, ka Rīgas Dome ar valdošo partiju koriģēs šos dažus neveiksmīgos risinājumus ne tikai pamatojoties uz satiksmes organizēšanu un autovadītāju neapmierinātību. Bet arī vairākas jaunās velojoslas ir nedrošas velosipēdistiem, kas pieaugot velosipēdu plūsmai diemžēl saskarsies ar pieaugošu negadījumu skaitu autovadītājiem veicot labo pagriezienu.
Velojoslas ir labs un atbalstāms satiksmes organizēšanas virziens, bet to ieviešanai ir jābūt loģiskai un drošai. Kā labu piemēru velojoslām Rīgā varu izcelt Skolas ielu!
Ir vairāki vienkārši risinājumi, kas Latvijā vēl netiek izmantoti, kā:
- atļauts labais pagrieziens arī pie sarkanā luksofora signāla
- luksoforu saskaņota darbība, kas veidotu vienotu plūsmu (A. Čaka iela) attiecīgajā laikā un attiecīgajā virzienā
- daudzstāvu autostāvvietas pārdomātās vietās (šobrīd šo risinājumu daļēji risina t/c Alfa un t/c Spice stāvvietas)
- sabiedriskā transporta biļete, kas būtu attiecināma uz vairākiem transporta līdzekļiem, konkrētajā pilsētas daļā
- apļveida krustojumā labā josla automātiski tiek novirzīta nākošajā ceļā, netraucējot apļa kustību
Pozitīvi piemēri:
- Latvijā arī beidzot sāk ieliekt ceļa zīmes, lai to varētu redzēt no dažādiem leņķiem
- atļautā kustība uz VEF gaisa pārvada ar maiņu plūsmu
- vairākos kritiskajos krustojumos ieviesti vairāku līmeņu krustojumi (Jugla, Slāvu aplis)
- Rīgas apvedceļa vairāku posmu pabeigšana (arī Mangaļu virzienā)
Pie vairāku līmeņu krustojumiem un gaisa pārvadiem, jāatzīmē, ka nobraucamie un uzbraucamie ceļi ir ļoti īsi un asi, kas jau redzams vairākās avārijās uz Dienvidu tilta nobrauktuvēm. Attiecīgā satiksmes pievadceļi vispār izskatās, ka pasaules pieredze netiek ņemta vērā un risinājums tiek no jauna izdomāts. Var saprast vietas ierobežojumu, bet arī tur, kur vieta pietiek, piemēram, braucot no Dienvidu tilta Ķekavas - Jūrmalas virzienā abas joslas asi pagriežas pa labi pirms kuras, kā plānota skaista "kabata" ceļu policijas ekipāžai. Vietas pietiekoši, bet gala risinājumā braukšana ir saraustīta.
Te viens interesants piedāvājums krustojuma risinājumam
Kādi ir Tavi priekšlikumi vai novērojumi par satiskmes organizēšanu Latvijā vai Rīgā?
Lv puse vel nemāk izbraukt apli, kur nu vel šo brīnumu.
Kopumā ideja ir laba ceļu būvnieki varēs vel vairāk naudu kabatās iebāzt.