Vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien 10 miljoni eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Viņš negribēja piekrist apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. "Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus," teica Lange.
Taču šajā ziemas sezonā grants ceļiem pamatīgi kaitējuši laikapstākļi. Šajā ziemā ir bijuši pieci cikli, kad periodiski zeme sasalst un apsnieg un tad atkūst. Pēc Langes teiktā, tas arī ir iemesls, kādēļ vietējie un grants ceļi šogad ir ļoti izdangāti.
"Ņemot vērā klimatiskos apstākļus ziemā pēdējos gadus, ja netiks mainīts finansējuma sadalījums, tad situācija ar grants ceļiem kļūs arvien sliktāka," atzina LVC vadītājs.
Viņš stāstīja, ka Latvijā grants ceļu kopējais garums ir aptuveni 11 tūkstoši kilometru un gadā kopumā šo ceļuremontiem ir atvēlēti 10 miljoni eiro no valsts budžeta. Šāds finansējuma apmērs ir apmēram astoņas reizes mazāks nekā nepieciešams. Ik gadu vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro.
Lange atzīmēja, ka tas ir jautājums par prioritātēm, jo Eiropas Savienības fondu nauda, kā arī valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti asfaltēto ceļu remontos, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Asfaltēto ceļu stāvoklis katru gadu uzlabojas par 2%.
Viņš arī norādīja, ka pašreizējos laika apstākļos nav iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu grants ceļu stāvokli. Vien atsevišķos posmos ir iespējams novadīt ūdeni no ceļiem. Lai sāktu grēderēšanas darbus ir jāgaida labvēlīgāki laika apstākļi. Tāpat pašvaldībām un arī pašiem iedzīvotājiem ir jāraugās, lai uz ceļiem tiek ievēroti masas ierobežojumi, kas šobrīd noteikti uz apmēram 70% grants ceļu.
Jau vēstīts, ka, protestējot pret valsts grants ceļu kritisko stāvokli, Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji gatavi bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.
"Ceram gan, ka tik ekstrēmi jārīkojas nebūs. Valstij ir jāmeklē problēmas risinājums," iepriekš norādīja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, piebilstot, ka cilvēku neapmierinātība ir ļoti augsta, taču tiks gaidīta valsts institūciju reakcija uz novada iedzīvotāju aicinājumu ceļus glābt. Atbilde tiks gaidīta likumā noteiktajā kārtībā - mēneša laikā.
Tāpat vēstīts, ka Bauskas novada deputāti 6.martā domes ārkārtas sēdē nolēma aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli un noteikt nekavējoši veicamos nepieciešamos pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai.
Pirmdien akceptētajā Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes rezolūcija pausts, ka Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm. Tā nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Bauskas novada domes deputātiem.
Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, tajā skaitā finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu. Padome, pirms pieņemt rezolūciju, iepriekš organizēja tikšanās ar iedzīvotājiem novada pagastos un uzklausīja viņu viedokli. Pieaicinot ceļu būves speciālistus, pagastos tika veikta ceļu apsekošana, identificējot problemātiskos ceļus, konstatējot būtiskos defektus, ceļu uzturēšanas vājās vietas.
LVC izveidoti 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārziņā esošais valsts autoceļu kopgarums ir apmēram 20 000 kilometru.
Viņš negribēja piekrist apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. "Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus," teica Lange.
=============
Uz savu cenču kapiem Vārkavas kapos es braucu pa 4 dažādiem ceļiem.
Kas 90-tajos bija ļoti labs un tad mierīgi pa granteni varēja pucēt uz 110, tad pagājušgad knapi 70, vietām nometot uz 40.
Otrs 90-tajos braucu uz 80, pagājušgad uz 40 visus 24 km.
Trešais pa kuru bērnības un jaunības laikos bija jādelēts nu ir izjāts tik tālu, ka pa to diez vai ar tanku varētu vairs pabraukt. Satiksme nenotiek vismaz pēdējos 10 gadus!
Ceturtais ir aizpagājušgad uzlabots. Pie kam prātīgi un labi uzlabots - noliets "latgales" asfalts. 90-tajos braucu uz 60, aizpagājušgad mierīgi uz 100 minu.
Vēl ir 5 manis neaprakstīti un ļoti sen nebraukti ceļi, bet kaut kā nav nācies dzirdēt, ka tur būtu bijuši kaut kādi remonti, nemaz nerunājot par to remontu apjomu!
Jā, tikai kādas agrāk bija ziemas? Agrāk sniegs kā novembrī uzsniga, tā marta beigās nokusa - visu laiku bija bieza sniega sega un stabili mīnusi (pat lieli aukstuma periodi ilgāku laiku). Tagad ziemas nekāds - te atkūst, te sasalst, te atkal atkūst - tas viss NONORMĀLI jāj kopā ceļus, ne tikai grants ceļus, bet arī asfalta. Jā, grants ceļi ir bēdīgā stāvoklī, arī asfaltētie ceļi tāpat (par tiem cits stāsts). Stāsts ir par to, ka ziemas agrāk bija savādākas un ne jau padomju laikos viņus tur regulāri remontēja vai vēl nez ko darīja. Par cik laukos dzīvoja vairāk cilveku, tad greiderēja biežāk - tas gan.
Greiderēšana tāds kosmētiskais remonts vien ir. Jebkuram ceļam, tāpat kā jebkurai lietai šajā pasaulē ir savs kalpošanas laiks. Un kad pienāk gals, tad ar "piekrāsošanu" vairs cauri netiksi. Vai nu rekonstruē vai būvē jaunu.
Protams, tev taisnība! Tikai ar greiderēšanu jau nekas nebūs - ar laiku nebūs ko greiderēt, jo visa virskārta būs nostumta nost. Labs un kārtīgs grants ceļš arī ir jābūvē. Valstī tas nenotiek, viss aprobežojas ar nogreiderēšanu pāris reizes gadā. Bet kā jau te kāds rakstīja - grants ceļš ilgtermiņā ir dārgs, viegli pakļaujas laikapstākļiem un lai vai cik neieguldītu naudu - pavasaros tāpat būs vienās bedrēs. Rietumeiropā tādi grants ceļi nepastāv vispār vai to skaits ir ļoti neliels un tikai atsevišķās vietās (kas netiek izmantoti ikdienas satiksmē)