Vidējā diennakts satiksmes intensitāte vai plūsma valsts galveno autoceļu tīklā 2019. gadā pieaugusi par 5 %, salīdzinot ar 2018. gadu, un bija 6 525 transporta vienības diennaktī uz ceļa kilometru.
Kopš 2011. gada satiksmes intensitāte ik gadu turpina pastāvīgi augt un pērn tā sasniedza visaugstākos rādītājus pēdējo 10 gadu laikā.
Viss blīvākā satiksme koncentrējas uz valsts autoceļiem Pierīgā: uz Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers–Saulkalne) – 12 222 un uz Rīgas apvedceļa A5 (Salaspils–Babīte) – 14246 autotransporta vienības vidēji diennaktī uz ceļa kilometru. Kā arī par 16% pieaugusi satiksmes intensitāte uz autoceļa Liepāja - Lietuvas rob.(Rucava) (A11), kur vidēji diennaktī uz ceļa kilometru 2019. gadā bija 3249 autotransporta vienības.
2019. gadā uz Rīgas apvedceļa visvairāk jeb par 23.9% satiksmes intensitāte ir palielinājusies autoceļa Baltezers – Saulkalne (A4) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Rīga – Ērgļi (P4) līdz krustojumam ar reģionālo autoceļu Ulbroka – Ogre (P5).
Intensīvākie šoseju posmi pēc automašīnu skaita 2019. gadā diennaktī:
• Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pagriezienam uz Rožu ielu. (13.45.km – 15.37. km) – 48540 transportlīdzekļu vidēji diennaktī gada griezumā.
• Jūrmalas šosejas (A10) posms no pagrieziena uz Rožu ielu līdz kontroles punktam iebraukšanai Jūrmalas pilsētā. (15.37. km – 19.49. km) – 41316 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā.
• Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posms no Rīgas robežas līdz satiksmes mezglam krustojumā ar Tallinas šoseju (A1) un Rīgas apvedceļu (A4) (12.41.km – 14.13. km) 40 994 transportlīdzekļu diennaktī gada griezumā.
Līdz ar pieaugošo satiksmes intensitāti uz valsts autoceļiem, aktuālāks kļūst jautājums par autoceļu tīkla attīstību. Vistuvāk realizācijai ir Ķekavas apvedceļa izbūve, kas tiks realizēta publiskās un privātās partnerības projekta veidā. Šogad plānots pabeigt partnerības iepirkumu un uzsākt projektēšanu. Bauskas šosejas (A7) posms no Rīgas līdz Ķekavai ir viens no noslogotākajiem valstī un satiksmes intensitāte konkrētajā Pierīgas posmā sasniedz pat 17 000 transporta vienību diennaktī. Bauskas šoseja turklāt ir vienīgais ceļš, kas ienāk Rīgā ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā.
nevar saprast, vai tas grafiks pa gadiem nav pareizs, vai tas cipars grafikā, kas norāda, ka 2007. gadā bija 6830 vidējais auto skaits.
Vizuāli izskatās, ka sen jau pārsniegts 2007. gada līmenis (augstākais Latvijas vēsturē), bet pēc cipara it kā vēl ir jāpagaida.