Atpakaļ jau šogad - pareizi izvietotas, vidējā ātruma kontroles iekārtas samazinās negadījumu skaitu 53

Šogad ir paredzēts uz Latvijas ceļiem atgriezt vidējā ātruma kontroles iekārtas. No satiksmes drošības viedokļa tas ir ļoti apsveicams lēmums.

Tiesa gan Latvijā nav pārāk daudz ceļa posmu, kuros šīs iekārtas būtu iespējams uzstādīt un tās strādātu ar augstu efektivitāti – jābūt tādam ceļa posmam, kurā nav būtisku pievadceļu, jābūt tā, lai lielākā daļa automobiļu veiktu attiecīgo ceļa posmu, nevis kaut kur pa vidu nogrieztos. Līdzšinējā vidējā ātruma kontroles iekārtu izmantošanas pieredze Latvijā un citur Eiropā liecina par to, ka attiecīgajos ceļa posmos, kur uzstādītas vidējā ātruma kontroles ierīces, būtiski samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaits. Samazinās kustības ātrums (parasti 5km/h zem atļautā kustības ātruma) un būtiski samazinās apdzīšanas manevru skaits, kā arī transportlīdzekļu plūsma kļūst daudz vienmērīgāka. Tas nozīmē, ka negadījuma iespējamība kļūst desmitiem reižu mazāka, kas ari ir jāpanāk.

Visefektīvāk šādas iekārtas darbojas uz ceļiem ar vienu kustības joslu katrā virzienā (tas ir skaidrojams ar apdzīšanas manevru skaita samazināšanos), bet kā plūsmas vienmērīguma radīšanas iekārta tā ir izmantojama uz jebkura veida ceļa. Viens no paredzamajiem ceļa posmiem vidējā kustības ātruma kontroles iekārtas uzstādīšanai ir Jūrmalas šoseja – ceļa posms, kas iepriekš ir izcelies ar ceļa satiksmes negadījumiem, kuru galvenie iemesli ir bijuši nepamatota manevrēšana un pārsniegts atļautais kustības ātrums. Ja tiks samazināts transporta plūsmas ātrums un panākta plūsmas vienmērība, tad automātiski atkritīs ari nepamatota manevrēšana, kas savukārt sekmēs ceļa satiksmes negadījuma skaita samazināšanos.

Viena no vietām, kur noteikti būtu jāizvērtē vidējā ātruma kontroles iekārtu uzstādīšanas iespēja ir Rīgas apvedceļa posmi. Šobrīd Rīgas apvedceļš ir bīstamākais ceļš Latvijā ar vislielāko ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Līdz brīdim, kad tiks veikta šī ceļa rekonstrukcija (šobrīd projektēšanas stadijā) ir jāveic kādi pasākumi situācijas normalizēšanai un viena no iespējām ir padarīt satiksmes plūsmu vienmērīgāku, bez bīstamiem apdzīšanas manevriem, kas ir viens no būtiskākajiem negadījumu iemesliem uz Rīgas apvedceļa. Rīgas apvedceļam ir salīdzinoši daudz pievedceļu, bet salīdzinot ar kopējo transportlīdzekļu plūsmu, satiksme uz vairuma pievadceļu ir nenozīmīga un pieļauj vidējā ātruma kontroles ierīču uzstādīšanu atsevišķos posmos.

Pašas modernākās šī tipa iekārtas tiek uzstādītas pilsētās pēc matricas tipa izvietojuma, kas ir spējīgas kontrolēt automobiļu kustības ātrumu pilsētā. Šīs sistēmas darbojas vienotā sistēmā ar luksoforu tīklu un, ņemot vērā automobiļu plūsmas blīvumu un pārvietošanās ātrumu, regulē ari luksoforu darbības ciklus. Šobrīd gan šādas iekārtas ir vairāk eksperimentālā stadijā un darbojas izmēģinājumu versijā. Lai šādu sistēmu ieviestu ir nepieciešama ļoti efektīva satiksmes vadības sistēma ar kādu var lepoties tikai dažas Eiropas pilsētas, piemēram, Londona. Rīgā tuvākajā laikā visticamāk šādas sistēmas neieraudzīsim. Rīga šobrīd aizraujas ar dažādiem satiksmes eksperimentiem, nevis nodarbojas ar saprātīga ielu tīkla izveidi, kas ļautu atslogot Rīgas centru no transportlīdzekļu plūsmas.

Bet kopumā vienkārši satiksmes dalībniekiem ir kārtējo reizi jāatgādina, ka ceļu satiksme nav ne sacensības ne spēle, bet veids, kā mēs droši un komfortabli nokļūstam no viena punkta uz otru. Izklaidēm un sevis izrādīšanai ir cita veida pasākumi slēgtās teritorijās.