Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" un sadales sistēmas operatora AS "Sadale tīkls" piedāvātos tarifus varētu samazināt tīkla zudumu kompensēšanai paredzēto elektroenerģiju ilgākā laikā periodā daļēji vai pilnībā iegādājoties par fiksētu cenu, nevis "Nord Pool" biržas cenām, aģentūrai LETA pauda energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.
Viņš skaidro, ka, apskatot AST un "Sadales tīkla" iesniegtos tarifu projektus, redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija - izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai. Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par "Nord Pool" biržas "spot" cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi - AST tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu (GWh) gadā, bet "Sadales tīkls" - aptuveni 255 GWh gadā.
"Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos," norāda Mertens, skaidrojot, ka šobrīd AST tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet "Sadales tīkls" - 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.
"Enefit" valdes priekšsēdētājs skaidro, ka galvenais iemesls tik straujam izdevumu pieaugumam ir saistīts ar elektroenerģijas cenu straujo kāpumu tirgū. Piemērojot līdzšinējo iepirkuma stratēģiju, kas paredz iepirkt zudumiem nepieciešamo elektrības apmēru par "Nord Pool" "spot" cenām, sanāk būtiski pārmaksāt, jo jāmaksā arī par "spot" tirgus nenoteiktības risku.
"Aktuālajā situācijā, kur "spot" tirgus cenu lēcieni svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums - vai šis ir saimnieciski pārdomātākais risinājums?" norāda Mertens.
Viņš pauž, ka tīkla zudumu kompensēšanai paredzētās elektroenerģijas iegādi par mainīgām "Nord Pool" "spot" cenām paredz iepriekšējo gadu tarifu noteikšanas politika.
"Publiski jau ir izskanējusi tēze, ka "miera laiku" stratēģija krīzes apstākļos nestrādā, un šis ir spilgts piemērs. Jāsaprot, ka brīdī, kad tirgus situācija ir strauji mainījusies, ir jābūt atbilstošām izmaiņām arī uzņēmumu rīcības stratēģijā. Pārskatot līdzšinējo enerģijas iepirkuma stratēģiju un izvēloties tarifos ietvertās elektroenerģijas apjoma daļēju vai pilnīgu iegādi par fiksētu cenu ilgākā laika periodā, šīs izmaksu pozīcijas varētu samazināt pat par 50% jeb vismaz 50 miljoniem eiro gadā nākamajā tarifu periodā," uzsver Mertens, piebilstot, ka tieši tīkla zudumu kompensēšana veido "lauvas tiesu" no jaunajiem tarifiem, tāpēc tas būtu reāls risinājums, kā mazināt to slogu abiem operatoriem.
Mertens norāda, ka tādējādi ieguvēji būtu visi uzņēmumi un mājsaimniecības, jo samazinātos maksa par tīkla infrastruktūras izmantošanu un tīkla tarifi Latvijā saglabātos konkurētspējīgā līmenī.
Tāpat "Enefit" valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka par elektroenerģijas zudumu cenu fiksēšanu ilgtermiņā jau šobrīd lemj arī Igaunijas tirgus regulators.
Mertens skaidro, ka "Enefit" pēdējo gadu pieredze sadarbībā ar lielākajiem Latvijas elektroenerģijas lietotājiem apliecina, ka daļēja vai pilnīga elektroenerģijas cenu fiksēšana ilgtermiņā kā iepirkuma stratēģija ir plaši izplatīta elektrointensīvo uzņēmumu vidū. Tas rezultējas stabilos, prognozējamos izdevumos un aizsardzībā pret lielu cenu kāpumu.
"Šis risinājums ir valsts un visas sabiedrības interesēs, jo tas sniedz tūlītēju risinājumu bez papildu valsts budžeta līdzekļu tērēšanas vai valsts attīstībai svarīgo Eiropas Savienības (ES) fondu pārvirzīšanas kompensācijām. Risinājums pastāv, bet ir nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, jo arī šobrīd, izmantojot novecojušo iepirkumu stratēģiju, katru dienu zaudējam vairākus simtus tūkstošu eiro, turpinot uzkrāt zaudējumus nākamajam tarifu periodam," uzsver Mertens.
"Enefit" ir reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,485 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 114,88 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro. "Enefit" pieder Igaunijas uzņēmumam "Eesti Energia".
Nu re, arī Igauņu uzņēmums saka, ka Latvenergo koncernā ietilpstošos uzņēmumus vada cilvēki, kuru spējas un prasmes neatbilst ieņemamajam amatam!