Piektdien, 20. februārī, militārajā poligonā Sēlija svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi.
Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedz aptuveni 36.5 miljonus eiro.
Apmācību zonas atklāšana militārajā poligonā Sēlija ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un karavīru kaujas gatavības paaugstināšanā. Šis kļūs ne tikai par lielāko poligonu Baltijā, bet arī par unikālu militāro poligonu visās Ziemeļvalstīs, kur iespējams veikt dronu testēšanu. Tā ir mērķtiecīga investīcija mūsu drošībā un apliecinājums apņēmībai aizstāvēt Latviju, norāda A. Sprūds.
Ar militārā poligona Sēlija attīstīšanu tiek būtiski paplašinātas gan Nacionālo bruņoto spēku, gan NATO sabiedroto apmācību iespējas Latvijas austrumu reģionā. Jau līdz šim poligons ir izmantots taktisko vingrinājumu, kājnieku un dronu apmācībām, taču turpmāk jaunizveidotajā mācību zonā karavīri varēs izmantot kaujas munīciju, padarot mācības maksimāli pietuvinātas reāliem kaujas apstākļiem, norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Poligons jau šobrīd tiek aktīvi izmantots teritorijā notiek taktiskās un inženiertehniskās apmācības, bruņu tehnikas pārvietošanās, gaisa kuģu pārlidojumi un bezpilota lidaparātu apmācības. Kopš 2025. gada jūnija poligonā darbojas arī unikāls dronu testēšanas centrs, kur tiek īstenoti vietējie un starptautiskie dronu un pretdronu testi. Pērn poligonā aizvadītas starptautiskās militārās mācības Baltic Trust 25, kurās piedalījās aptuveni 470 dalībnieki no Latvijas un citām NATO dalībvalstīm. Arī šogad poligonā plānotas vairākas starptautiskas militārās mācības, savukārt 2027. gada vidū poligonā plānota Valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana un apmācība.
Poligona otrā attīstības kārta plānota no 2026. līdz 2029. gadam, tās mērķis ir nodrošināt pilnas operacionālās spējas, attīstot kolektīvās apmācības infrastruktūru, nodrošinot manevra iespējas brigādes līmeņa mācībām. Atbilstoši attīstības gaitai poligons nākotnē varēs uzņemt arī sabiedroto valstu vienības pastāvīgai apmācībai.
2022. gada NATO samitā Madridē pieņemtais lēmums palielināt sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs veicināja nepieciešamību attīstīt papildu apmācību infrastruktūru Latvijā. Lēmums par militārā poligona Sēlija izbūvi ir Latvijas pieņemts stratēģisks lēmums valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Militārā poligona izveidi nosaka Militārā poligona Sēlija izveides likums, kas stājās spēkā 2023. gada 29. jūnijā, kā arī Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 416 par militārā poligona robežu un tā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
