Valsts dome trešdien otrajā un trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likumu par iespēju izmantot bruņotos spēkus ārvalstīs, lai "aizsargātu Krievijas pilsoņu tiesības" viņu aizturēšanas vai kriminālvajāšanas gadījumos, tostarp ar starptautisku tiesu iestāžu lēmumu, kurās Krievija nepiedalās.
Likums paredz, ka armija var tikt izmantota ārpus Krievijas ar prezidenta lēmumu. Dokumentā nav norādīts, ko tieši varētu ietvert bruņoto spēku izmantošana ārvalstīs aizturēto personu aizsardzībai.
2025. gada 29. decembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas atļauj Krievijas teritorijā neizpildīt ārvalstu tiesu, arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) un speciālo tribunālu, lēmumus.
2023. gada martā SKT izdeva Putina un Krievijas prezidenta pilnvarotās bērnu tiesību jautājumos Marijas Ļvovas-Belovas aizturēšanas orderi. Tiesas prokurori viņus tur aizdomās par bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām Ukrainas teritorijām. Krievija 2000. gadā parakstīja Romas statūtus, uz kuru pamata darbojas SKT, bet tos tā arī neratificēja. 2016. gadā Maskava atsauca savu parakstu.
Kad ieroci iet uz beigām, kā arī dzīvais karaspēks, rusņa ķeras pie pēdējā salmiņa, mēģinot iebiedēt ar neadekvātu likumu.