Latvijā vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" kaujas dežūru gatavībā reāli varētu sākt izmantot nākamā gada pirmajā pusē, aģentūrai LETA pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs.
Svenčs atgādināja, ka pirmās sistēmas plānots saņemt vēl šogad. "Līdz gada beigām plānojam saņemt sākotnējo paku. Kopumā sistēmā ir radaru sistēmas, komandpunktu sistēmas un loģistika. Šogad sāksim procesu pieņemšanā," izteicās Svenčs.
Sistēmu reāla darbība kaujas dežūrā būs atkarīga no tā, cik ātri izdosies apmācīt personālsastāvu. Igaunijai reāla darbības sākšana ar šīm sistēmām aizņēma aptuveni pusgadu no saņemšanas, stāstīja Svenčs.
"Viena lieta ir iemācīt procedūras, bet otrs ir sasaistīt to ar kopējo NATO novērošanas un reaģēšanas sistēmu," uzsvēra Gaisa spēku komandieris un piebilda, ka sistēmas reāli kauja dežūrā varētu sākt darboties nākamā gada pirmajā pusē, bet varbūt arī agrāk.
Sistēmu izvietošanas punkti būs klasificēta informācija.
Svenčs informēja, ka Nacionālie bruņotie spēki ir austrumu robežas tuvumā izvietojuši šogad saņemtos pārtvērējdronus "Blaze". Vienlaikus turpinās šo pārtvērēju integrācija kaujas sistēmās un karavīru apmācība.
Gaisa spēku komandiera rīcībā nav informācijas, vai "Blaze" būtu izmantots ārvalstu dronu ielidošanas incidentos, jo primāri tiek iedarbināta komandķēde, kas saistīta ar NATO iznīcinātāju izmantošanu.
NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos Gunārs Kauliņš šodien žurnālistiem teica, ka Latvija nevar aizsargāt savu gaisa telpu viena pati, tāpēc NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem turpina uzraudzīt gaisa telpu un saglabā gatavību reaģēt uz jebkādiem iespējamiem draudiem.
"Mums ir griba, taču mūsu rīcībā vēl nav visu nepieciešamo līdzekļu. Mēs zinām, ka mums jādara vairāk, un mēs to darām," uzsvēra Kauliņš un piebilda, ka pēdējos gados Latvija ir veikusi ievērojamus ieguldījumus daudzslāņu pretgaisa aizsardzības stiprināšanā.
Tāpat Kauliņš norādīja, ka Krievijas turpinātais karš pret Ukrainu parāda, cik daudzveidīgi un sarežģīti ir mūsdienu draudi no gaisa. Tas nozīmē, ka ir jābūt gataviem stāties pretī kaujas lidmašīnām, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, kā arī bezpilota lidaparātu sistēmām.
Dažādi draudi var rasties jebkurā brīdī un vienlaikus, tāpēc atbildes rīcībai jābūt koordinētai, elastīgai un labi integrētai, piebilda Kauliņš.
"Visiem sabiedroto iznīcinātājiem, uz zemes bāzētajām pretgaisa aizsardzības sistēmām, novērošanas sistēmām un pretdronu spējām ir svarīga loma. Taču to efektivitāte ir atkarīga no mūsu spējas apmainīties ar informāciju, ievērot skaidras procedūras un kopīgi ātri rīkoties," uzsvēra Kauliņš.
Jau ziņots, ka 2023. gada 30. novembrī Aizsardzības ministrija parakstīja piegādes līgumu ar Vācijas uzņēmumu "Diehl Defence" par "IRIS-T" vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas iegādi.
600 miljonu eiro vērtais piegādes līgums paredz aprīkojuma iegādi "IRIS-T" sistēmu efektīvai darbībai, kas nodrošinās slāņveida pretgaisa aizsardzības ieviešanu Latvijā.
