Valsts vides dienests (VVD) turpmāk varēs piemērot naudas sodu par neatļautu transportlīdzekļa apstāšanos vai stāvēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē arī situācijās, kad transportlīdzekļa vadītājs neatradīsies pārkāpuma izdarīšanas vietā, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Daina Vārpiņa.
To paredz VVD un VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) noslēgtā vienošanās par sadarbību apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu kontrolē. Naudas sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 350 eiro.
Kā norādīja Vārpiņa, noslēgtā vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja persona neveiks brīvprātīgu naudas soda samaksu, līdz piemērotā naudas soda samaksai būs liegts saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.
Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē kontrolē VVD, Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija.
VVD veic gan plānveida vides normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes aizsargjoslās, tajā skaitā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslās, gan reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem.
Kā stāstīja Vārpiņa, šā gada pirmajā pusgadā saņemti 12 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un virszemes ūdeņu objektu aizsargjoslās, no kuriem pārbaudes laikā trīs ir apstiprinājušies.
Savukārt šā gada jūlijā VVD, veicot saņemtās informācijas pārbaudi, konstatēja būtiskus pārkāpumus Talsu novada Kolkas pagastā - pludmalē bija izvietotas divas laivas, kas abas reģistrētas CSDD kā mazizmēra kuģošanas līdzekļi, kā arī iekļautas izsniegtajā zvejas licencē, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām konstrukcijas - kajītes. Tā kā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē novietot jebkādas konstrukcijas, pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām ir nelikumīgi, VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Pārkāpējam - fiziskai personai var tikt piemērots naudas sods līdz 1400 eiro, kā arī tiks uzdots atgriezt laivām iepriekšējo statusu, demontējot uzbūvētās kajītes, vai novietot laivas vietā, kur tas ir atļauts.
Kopumā pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir vērojams sezonāls raksturs. Visbiežākie pārkāpumi Kurzemes reģionā saistīti ar neatļautu transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpat vasaras sezonā visā Latvijā krastu kāpu aizsargjoslā bieži tiek kurināti ugunskuri un celtas teltis, ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām.
Savukārt Pierīgā un Vidzemē Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā biežāk pārkāpumi konstatēti saistībā ar būvniecības jautājumiem, proti, tiek veikta ēku pārbūve, atjaunošana vai jauna būvniecība Rīgas jūras līča kāpu zonā, un pārkāpēji veic darbības, nesaņemot VVD ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai tehniskos noteikumus, skaidroja Vārpiņa.
Jādomā, likumdevējiem jau ir savs īpašums pie jūras, un latviešiem ir stipras privātīpašnieciskuma tieksmes: tipa , pietiek, ka MAN ir, negribu, lai citi būtu manā tuvumā un bojātu jauko dabu, pietiek jau ar to, ko esmu sabojājis es pats :-/