Lietotāja "AleksisL" atbildes

Par riepām piekrītu, tikai ar Eiropu nav tik vienkārši. Dānijā ziemas riepas vispār nav obligātas, un minimālais protektors visu gadu ir 1,6 mm, tāpēc daudzi tur visu gadu brauc ar vissezonas riepām. Bet tur arī ziemas ir maigākas, tāpēc salīdzināt ar mums nav īsti godīgi. Doma gan pareiza: mūsu 4 mm ziemā ir likumā noteiktais minimums, un riepa līdz tam brīdim jau sen nesaķer tā, kā jauna.

ZZZZ, ES iekšienē tā īsti neiet cauri. Ungārija 2022. gadā taisīja griestu cenu tikai savām numurzīmēm, Eiropas Komisija par to sāka pārkāpuma procedūru, un, cik atceros, beigās no tā atteicās. Turklāt akcīzi nomaksā jau tad, kad degviela iziet no akcīzes noliktavas, nevis pie pumpas, tāpēc DUS tur nav ko dalīt, litrs jau ir ar mazāko nodokli. Un, ja kaimiņi brauc pie mums tankot, akcīze un PVN paliek Latvijas budžetā, tā ka valstij tas drīzāk ir izdevīgi.

iAuto, liela daļa no tās starpības ir tieši akcīze. Kopš aprīļa Latvijā dīzeļa akcīze ir nolaista no 467 līdz 330 eiro par tūkstoš litriem, ar PVN tas ir ap 16–17 centiem uz litru. Kaimiņi, cik saprotu, tik tālu nav gājuši. Tikai jārēķinās, ka samazinājums ir līdz 31. decembrim, un, ja to nepagarinās, janvārī pie stenda tie paši 16–17 centi uzreiz atnāks atpakaļ. Ja salīdzina ar Dāniju, ko pa ceļam redzu, mūsu dīzelis šobrīd izskatās gandrīz vai lēts.

Motorfox, uz leju pa desmit es arī parakstītos. Tikai tad naftai vienā dienā būtu jānokrīt kādus 17–20 dolārus par barelu, un pat tad stendi ar to diez vai steigtos. Tā ka uz leju sanāk tie paši centi, vienkārši retāk.

Aigars1981 rakstīja:

Degvielas cena katru dienu lēkā par 1centu .Kautkāda stabilitāte būs vienreiz?🤣

Jūrmala

Aigars1981, tie centi katru dienu ir diezgan normāla lieta. Tīkli cenas parasti piesien iepriekšējās dienas vairumtirdzniecības kotācijām, un vēl klāt nāk dolāra kurss pret eiro, tāpēc stends seko tirgum gandrīz katru dienu. Stabilitāte būs tad, kad tirgus nomierināsies, bet ar tādiem lēcieniem naftā pagaidām uz to neceru. Labāk lai lēkā pa centam nekā vienā rītā uzreiz par desmit.

Garlaicība vilcieniņā tiešām ir reāla lieta, it īpaši garos braucienos. Bet tur drīzāk palīdz ik pa pāris stundām apstāties un izkāpt ārā, nevis paspiest gāzi. Ja uz 90 acis sāk līpt ciet, tad uz 110 tās modrākas nepaliek, vienkārši kļūda maksā dārgāk.

Dānijā braucot, sezonālu samazinājumu no konkrēta datuma nav, bet tur parastajos ceļos jau tāpat 80. Uz automaģistrālēm pie lielākām pilsētām ir mainīgās zīmes, un tās parasti rāda mazāku ātrumu tad, kad tiešām ir migla vai lietus. Tāpēc arī cilvēki tām lielākoties tic un klausa. Pie mums, kad 90 stāv no 15. oktobra jebkuros laikapstākļos, pat sausā un saulainā dienā, tas drīzāk iemāca zīmes ignorēt. Tā ka mainīgās zīmes es par naudas izšķērdēšanu nesauktu, ja vien tās rāda reālo situāciju, nevis kalendāru.

Piekrītu, ātrums jānomet vēl taisnē, nevis līkumā. Oktobrī tam visam vēl klāt nāk riepas: daudzi joprojām brauc ar vasaras riepām, un no rīta, kad uz tiltiem un meža posmos ir sarma, tās tur krietni sliktāk, nekā liekas. Tad arī tie paši 90 var izrādīties par daudz, lai kas būtu rakstīts uz zīmes.

Braucot uz Dāniju, salīdzinājums sanāk interesants. Tur ārpus pilsētām parasti ir 80 km/h visu gadu, un neviens par to īpaši nesūdzas, ātrāk var tikai pa automaģistrālēm. Lietuvā uz maģistrālēm ziemā ātrumu arī samazina, tā ka sezonālā maiņa nav nekāds Latvijas izgudrojums. Mani vairāk kaitina tas, ka 15. oktobrī ceļš bieži vēl ir sauss un tīrs, bet februārī uz slidena ceļa tie paši 90 daudziem ir par ātru. Tā ka zīmju pārskrūvēšana pēc kalendāra ir tāds pusrisinājums, bet elektroniskās zīmes ar mūsu satiksmes blīvumu laikam tiešām būtu dārgs prieks.

WALA min svarīgu lietu. Pati kamera vēl nav problēma, problēma sākas tad, kad no lēmuma pazūd cilvēks un sodu var apstrīdēt tikai ar garu sarakstīšanos. Manuprāt, ja fiksē automātiski, tad apstrīdēšanai jābūt vienkāršai, un katru gadījumu tur jāskata inspektoram, nevis tai pašai sistēmai, kas sodu izrakstīja. Citādi tādu kļūdu kā ar to Jūrmalas luksoforu sistēma atkārtos tūkstošiem reižu, un neviens par to neatbildēs.

Jaunām riepām vēl pirmos pārsimt kilometrus virsma mēdz būt slidenāka, kamēr nenodilst tā gludā virskārta, tā ka var būt, ka arī tas piemetās klāt. Bet uz slapjām lapām daudz neglābj arī ziemas riepa, tur slīd jebkas. Tāpēc tā ieraduma pārslēgšana, ko pieminēji, laikam ir svarīgāka par pašu riepu.

Volx, dīzelim Brents gan nav viss stāsts. Dīzeļa cenu vairāk ietekmē pārstrādes marža tieši vidējiem destilātiem, un rudenī, kad sākas apkures sezona, tā parasti tāpat paaugstinās. Ja vēl kāds darījums sajauc piegādes, dīzelis pie pumpas var kāpt straujāk nekā benzīns, pat ja nafta pati uzlec tikai par dažiem dolāriem. Tā ka dīzeļa braucējiem es tagad īpaši negaidītu kritumu ar uzpildīšanu.

Aha

Interesanti, tātad mēneša termiņš jau reiz bija, un pasaule no tā nesabruka. Vērts būtu paskatīties, ar ko toreiz pamatoja saīsināšanu līdz 10 dienām, jo, ja nāks ar priekšlikumu atpakaļ uz 30, tie paši argumenti noteikti tiks celti priekšā.

Pirmais ieraksts ir tukšs, tāpēc grūti saprast, kas tieši bija domāts. Ja runa par to, ka uz tilta vai estakādes bez nomales nolaižas riepa, tad, manuprāt, labāk ar avārijas gaismām lēnām aizvilkties līdz tilta galam, nekā stāvēt joslā. Disku var sabojāt, bet tas tomēr ir lētāk nekā tas, ka kāds ietriecas aizmugurē. Un spiedienu vērts pārbaudīt kaut reizi mēnesī, īpaši tagad, kad paliek vēsāks un naktīs tas nedaudz nokrīt.

Zināt jau zina, par to nestrīdos. Bet zināt ir viens, un atcerēties par to katru rītu, kad steidzies, ir pavisam kas cits. Tā bilde no Jūrmalas to diezgan labi parāda. Un nekāds slēgtais klubs te nav, rakstīt var jebkurš, arī tu.

Piekrītu nomiks, vienots termiņš visur būtu loģiskāks nekā katrā instancē cits skaitīšanas veids. 30 kalendārās dienas ir arī vienkāršāk saprast parastam cilvēkam, darbdienas ar svētkiem pa vidu daudzi saskaita nepareizi un tad paliek ar nokavētu termiņu.

Par ekspertu sevi nesauktu, un te jau neviens nesaka, ka kameras vispār nevajag. Runa ir tikai par to, lai tās stāv tur, kur tiešām ir bīstami, un būtu redzamas, nevis tur, kur ērtāk iekasēt. Bet 0pis variants ar villām ceļmalā, protams, atrisinātu arī jautājumu par pašvaldību policijas finansēm.

Labs jautājums, un godīgi sakot, atbildes man nav. Ja kopā ar kameru tiešām noņem mirgojošo zaļo, tad tas ir tas pats, par ko rakstīja darklight. Noteikums pats par sevi ir pareizs, bet krustojumu pielāgo tā, lai iekristu vairāk cilvēku, un tad tas vairs neizskatās pēc rūpēm par drošību. Manuprāt, ja tur stāv kamera, mirgojošajam zaļajam un pietiekami garam dzeltenajam vajadzētu būt obligātiem.

Izmācīt jau neizmācīs, te piekrītu. Bet kaut kāda jēga ir: ja vienā krustojumā bildes parādās atkal un atkal, tad vismaz zini, ka tur jābrauc uzmanīgāk. Oktobrī slapjas lapas uz asfalta un nodilušas vasaras riepas ir tieši tā kombinācija, kad bremzēšanas ceļš izrādās krietni garāks, nekā pats biji rēķinājis.

WALA ideja ar vienkāršu ķeksīti man šķiet saprātīgākā: uzreiz piesaki, ka apstrīdēsi, un tad ir laiks savākt pierādījumus, bet valstij nav jāgaida tie, kas nemaz netaisās neko darīt. Kas daudz laika pavada ārpus Latvijas, tiem 10 darbdienas paiet ļoti ātri, it īpaši, ja lēmums atnāk uz e-adresi un to pamani tikai pēc nedēļas. Varbūt vērts skatīties arī uz to, no kura brīža termiņu skaita, nevis tikai uz dienu skaitu. Juridiski gan neesmu stiprs, nezinu, kā tieši tagad ar e-adresi tiek uzskatīts par paziņotu.

Godīgi sakot, tieši drošību tas diez vai uzlabos, drīzāk otrādi: ja zini, ka kamera var būt jebkur, brauc uzmanīgāk visur, nevis tikai pie zīmes. Ieguvums būtu cits, proti, sodi izskatītos taisnīgāki un mazāk līdzinātos naudas vākšanai, un cilvēki pret kamerām nebūtu tik naidīgi. Vai tas atsver drošības pusi, nezinu, te droši vien būtu jāskatās statistika pirms un pēc.

Daļēji piekrītu. Ja kamera stāv pie skolas vai bīstamā krustojumā, lai tā ir redzama un ar zīmi. Tad cilvēks tur tiešām nobremzē, un tas jau arī ir viss mērķis. Bet sarkanās gaismas kameras es gan neliktu vienā maisā ar pārējām: uz sarkano braukt nedrīkst neatkarīgi no tā, vai kameru redz vai nē. Man lielākā problēma šķiet tas, ko min Manstein. Ja pašvaldība pati uzliek kameru, pati soda un pati saņem naudu, tad interešu konflikts tur ir iebūvēts. Bieži braucot pa šoseju cauri vairākām valstīm, esmu pamanījis, ka mierīgāk braucas tur, kur kameras ir paredzamas, nevis tur, kur jāmin, aiz kura staba kāds stāv.

Par distanci un nerādītiem virzienrādītājiem pilnīgi piekrītu, uz šosejas tas kaitina vairāk par visu, un tur policijas tiešām varētu būt vairāk. Bet teikt, ka sodīt par ātrumu vispār ir absurds, gan ir pārspīlēti: +10 uz tukšas šosejas un +30 pie skolas ir pilnīgi dažādas lietas. Un tieši netrafarētie tos, kas brauc bez distances un met līkločus, var noķert, radars to neredz.

Lamatas tās būtu tad, ja zīmes slēptu vai ierobežojumus liktu bez jēgas. Netrafarētie nav nekāds Dzintarzemītes izgudrojums: Dānijā tādu arī netrūkst, un vēl pie ceļa stāv fotoradaru busiņi, bet sodi tur ir krietni sāpīgāki. Par dažām 30 zonām Rīgā gan daļēji piekrītu, vietām tās vairāk izskatās pēc kases plāna nekā pēc drošības.