Finanšu tehnoloģiju nozares nākotne visā pasaulē veic vērienīgu uzvaras gājienu, un arī tradicionālais banku sektors daļu pakalpojumu pārnes virtuālajā vidē.
“OP Corporate Bank” eksperti komentē trīs drosmīgas finanšu nozares nākotnes prognozes – cik reāla ir monētu un banknošu izzušana nākamajā desmitgadē, un vai bankās ienāks mākslīgais intelekts un virtuālā valūta.
1. Skaidra nauda sāks izzust pēc 15 gadiem
Finanšu tehnoloģiju attīstība izvirza jautājumu – kad skaidrā nauda, monētas un banknotes kļūs par muzeju eksponātiem. Prognozes ir dažādas, tikmēr bezskaidras naudas norēķinu apjoms pakāpeniski pieaug. Pionieres šajā jomā ir Ziemeļvalstis, piemēram, Zviedrijā tikai 15% maksājumu šobrīd tiek veikti skaidrā naudā. Līdz ar to jau nākamo 10-15 gadu laikā Skandināvijā ir iespējama pāreja uz tikai bezskaidras naudas izmantošanu.
“Pasaulei kopumā tas visdrīzāk ir vienas līdz divu paaudžu jautājums. Lai gan mums skaidra nauda liekas kā kaut kas pats par sevi saprotams, jaunajai paaudzei, kas pieradusi socializēties izmantojot internetu, tiešsaistes norēķini visdrīzāk šķitīs daudz dabiskāk par darbošanos ar monētām un banknotēm,” komentē Elmārs Prikšāns, “OP Corporate Bank” Latvijas filiāles vadītājs.
2. Bankas emitēs savas virtuālās valūtas
Pasaulē aizvien pieaug virtuālās naudas Bitcoin popularitāte, un paplašinās tās izmantošanas iespējas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem. Būtisks izaicinājums ir straujās kriptovalūtas vērtības svārstības, kas lielākoties atkarīgas no Bitcoin popularitātes pieauguma un spekulatīviem ieguldījumu pārvaldīšanas. Šis naudas piedāvājums veidojas ļoti atšķirīgi no naudas piedāvājuma pasaules tradicionālajā banku sistēmā, kur ASV, Eiropas un citu centrālo banku monetārajai politikai ir būtiska nozīme. Elmārs Prikšāns prognozē: “Tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim, ka lielāko valstu centrālās bankas mēģinās eksperimentēt ar savu digitālo valūtu emisijām.”
3. Latvijas bankās darbinieku vietā strādās mākslīgais intelekts
Baltijas valstis jau šobrīd ir soli priekšā daudzām Eiropas valstīm procesu digitalizācijā, kur daudzviet tie ir tikai izstrādes sākuma stadijā. Vislielākā un ātrāka ietekme robotizācijai banku sektorā būs uz atbalsta procesiem, bet ilgtermiņā – arī uz daudziem analītiskiem procesiem, ko šobrīd veic cilvēki. Bankas aktīvi eksperimentē ar robotiem arī klientu apkalpošanā, piemēram, izmantojot chatbotus zvanu centros un citus virtuālos darbiniekus. “Automatizācija banku sektorā noteikti aizstās daļu cilvēkresursu. Tomēr stratēģiskā attīstība, specifisku risinājumu izstrāde un klientu apkalpošana būs tās jomas, kur cilvēka darbaspēks turpinās būt neaizstājams,” uzskata E. Prikšāns.
“OP Corportate Bank” Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns un bankas Helsinku filiāles vecākā ekonomiste Henna Mikonena savās prognozēs jau nākamnedēļ, 29. novembrī klātienē dalīsies ar nākotnes biznesa konferences “LMT Smart Future 2017” apmeklētājiem. Konferences tematiskajā blokā “Ekonomika un nauda” kā galvenais lektors uzstāsies biznesa bestselleru autors Jūnass Riderštrole, bet prāta provokācijā par naudas nozīmi diskutēs finanšu nozares eksperts, rakstnieks Toms Kreicbergs un pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis.
Pilsonis laikam nav sapratis, ka Bitcoin ir anonīmāks pat par skaidru naudu. Un vēl anonīmākas ir otrās paaudzes kriptovalūtas, kurām papaildus norēķinu funkcijām ir iestrādāti speciāli mehānismi, kas neļauj izsekot norēķiniem pat pētot kāda virtuālā maciņa iepirkšanās paradumus. Tieši šī iemesla dēļ pašreizējās finanšu sistēmas valdnieki un viņu pārstāvji nezin, ko darīt un neko vairāk, kā biedējošus antipropaganadas rakstus, piesaucot narkotiku tirgoņus un spekulantus, nespēj sacerēt.