Autovadītāja palīgsistēmas: vai tās jau spēj braukt mūsu vietā? 7

Mūsdienu automašīnās ir daudz dažādu aktīvās drošības un vadītāja palīgsistēmu, kas lielu daļu darba veic autovadītāja vietā. Dažkārt tās var būt kaitinošas, taču bez dažām vairs nevar iztikt pat pieredzējuši ceļotāji. Kā un kur izmantot tehnoloģijas, lai to potenciāls atklātos maksimāli?

Piepilsētā braukt kļuvis īpaši viegli

Prezentējot jaunos modeļus, ražotāji lepojas, ka to tehnoloģijas ļauj vienkārši atlaist stūresratu un rūpes par stūrēšanu deleģēt pašas mašīnai. Diemžēl Eiropas Savienībā autonomā braukšana tiesību aktos nav definēta, tāpēc pastāvīgi atlaist stūresratu vadītājs nedrīkst – viņš pats ir atbildīgs par visu notiekošo. No otras puses, dažādas aktīvās drošības tehnoloģijas šo pasākumu ievērojami atvieglo. Piemēram, joslas saglabāšanas sistēma ietur trajektoriju, tāpēc vadītājam bieži vien atliek tikai turēt stūresratu.

Lielāko daļu stresa uz piepilsētas ceļiem no vadītāja pleciem noņem adaptīvā kruīzkontrole. Pirms kāda laika tā spēja tikai uzturēt vadītāja noteikto ātrumu, bet tagad pati saglabā drošu attālumu no priekšā braucošā transportlīdzekļa. Respektīvi – mašīna pati bremzē, ja priekšā esošais auto palēninās, un atkal sasniedz iestatīto ātrumu, ja tas piedod gāzi. Pirmā adaptīvā kruīzkontrole, tāpat kā lielākā daļa tehnoloģiju, tika ieviesta pirms vairāk nekā 20 gadiem Mercedes-Benz S klasē. Taču šodien tā vairs nav luksusa atribūts. Tagad to var pasūtīt pat kompaktajam Hyundai i20 hečbekam.

Tehnoloģijas kļūst arvien labākas

Pamazām visas braukšanas palīgsistēmas kļūst aizvien gudrākas. Kad navigācijā ir iestatīts galamērķis, mašīna pati “skatās” kartē un samazina ātrumu pirms asiem pagriezieniem un krustojumiem. Sistēma ievēro ātruma ierobežojumus un attiecīgi arī izvēlas braukšanas ātrumu.

Hyundai nesen ir ieviesis joslu maiņas asistentu. Tagad, ja auto ar adaptīvo kruīzkontroli brauc pa šoseju, pietiek norādīt pagriezienu, un mašīna pati novērtēs apkārtējo situāciju un nomainīs joslu, ja tas būs droši.

"Nu jau daudziem šķistu dīvaini gara brauciena laikā visu laiku kontrolēt ātrumu ar kāju. Tagad to mūsu vietā dara adaptīvā kruīzkontrole. Tiesa, adaptīvās sistēmas ne vienmēr darbojas tik harmoniski, kā mēs vēlētos. Dažkārt tās sāk bremzēt ātrāk vai uzņemt ātrumu vēlāk, nekā to darītu pats autovadītājs. Tomēr ar katru nākamo tehnoloģijas paaudzi situācija uzlabojas," saka Raimonds Zandovskis, Delfi Auto redaktors.

Modernās kruīzkontroles sistēmas gan mēdz darboties atšķirīgi. Dažas visu izlemj un izdara pašas, bet citas brīdī, kad, viņasprāt, būtu jāmaina iestatītais ātrums, jautā vadītājam, vai viņš vēlas to darīt. Ja saņem apstiprinājumu, tad arī veic izmaiņas.

Vai kruīzkontroli var izmantot pilsētā?

Modernā adaptīvā kruīzkontrole var atvieglot autovadītāja darbu ne tikai uz piepilsētas ceļiem un šosejas, bet arī pilsētas ielās. Piemēram, Hyundai ar šādu sistēmu blīvā satiksmē nepieciešamības gadījumā pilnībā apstāsies, un, kad priekšējā mašīna atsāks kustību, darīs to pašu.

“Tomēr satiksme pilsētā ir pārāk komplicēta, lai visu uzticētu automātiskajām sistēmām. Piemēram, ja mašīna uztur drošu attālumu līdz priekšā braucošajam, tad starp abiem auto izveidojas diezgan liela atstarpe. Diemžēl Rīgā šādā gadījumā kāds vienmēr ielīdīs starp jums. Visefektīvāk adaptīvā kruīzkontrole izpaužas piepilsētā, kur ceļi nav tik noslogoti, – šādā vidē sistēmas darbojas patiesi labi," saka Māris Gaugers, Kursors.lv auto eksperts.

Ir vēl kāds svarīgs aspekts – mašīnas pagaidām vēl “neredz” luksoforus un gājējus, kas gaida pie pārejas, tāpēc pilsētā tās vēl nespēj pilnvērtīgi braukt patstāvīgi.

Tomēr noteiktos brīžos šīs sistēmas pat ļoti palīdz. Piemēram, ja uz ielas veidojas sastrēgums. "Droši vien visi zina, kā tas ir, kad, braucot no mājām uz darbu vai otrādi, jūs iesēžaties sastrēgumā. Šis ir īstais laiks izmantot automātiskos palīgus. Jā, varbūt jūs ar tiem uz priekšu netiksiet ātrāk, toties mazāk stresa būs noteikti," piebilst Māris.

Pilsētā palīdz arī citas sistēmas

Taču dažas citas drošības sistēmas pilsētā ir daudz noderīgākas, piemēram, aklās zonas uzraudzība. Spoguļos mēs redzam to, kas notiek aizmugurē. Pagriežot galvu, ieraugām, kas notiek blakus. Taču starp to, ko vadītājs redz spogulī, un to, ko redz pa sānu logu, veidojas tā saucamā aklā zona. Lielākajai daļai jauno auto ir sistēma, kas brīdina par objektiem šajā zonā, signalizējot spogulī.

Tikmēr Hyundai ir spēris soli vēl tālāk un sācis uzstādīt kameras lielāko modeļu spoguļos. Tiklīdz tiek ieslēgts pagrieziena signāls, instrumentu panelī parādās attiecīgās puses aklās zonas skats.

Savulaik šis Dienvidkorejas ražotājs viens no pirmajiem modelī Santa Fe uzstādīja sistēmu, kas, braucot atpakaļgaitā, brīdina par šķēršļiem, kas tuvojas no sāniem. Tagad sistēma atpazīst ne tikai garām braucošos auto, bet arī velosipēdistus un gājējus. Tā ne tikai brīdina par bīstamību, bet arī pati aptur mašīnu, ja vadītājs nereaģē.

"Ļoti noderīgs ir elektroniskais palīgs, kas brīdina par briesmām no sāniem, atpakaļgaitā izbraucot no stāvvietas. Autovadītājs pats tās var nepamanīt, kamēr pilnībā nebūs izbraucis no vietas. Un patīkami arī, ka arvien labākas kļūst arī videokameras," piebilst Māris Gaugers.