Tehnoloģijas ienāk mūsu mājvietās – kā dzīvosim 2030. gadā? 10

Šobrīd aptuveni 10% Eiropas Savienības iedzīvotāju savās mājās jau izmanto viedierīces, kas atvieglo viņu ikdienas dzīvi un padara to ērtāku.

Taču prognozes liecina, ka šis lauciņš turpinās strauju izaugsmi, un jau līdz 2026. gadam Eiropā mājas viedierīces lietos vairāk nekā 65 miljoni cilvēku. Savukārt Huawei eksperti norāda, ka līdz 2030. gadam tās vairs nebūs tikai atsevišķas viedierīces – viss mājoklis pakāpeniski būs pārtapis par vienotu viedo sistēmu, kas intuitīvi pielāgosies īpašnieka vajadzībām, sākot no pamošanās brīža gultā, kuras mīkstums ir pielāgots miega paradumiem, līdz kafijai, kas pagatavota tieši mājinieku gaumē, un beidzot ar atgriešanos mājās no darba, kur temperatūra jau pielāgota komforta līmenim un televizors ir ieslēdzis iecienīto kanālu.

Mājoklis kļūst videi draudzīgs, vieds un ērts

Tā kā pandēmijas iespaidā visa pasaule vairāk laika pavada mājās, arvien vairāk cilvēku izvēlas investēt savā mājoklī un tā labiekārtošanā. Viena no spilgtākajām tendencēm visā pasaulē ir jaunu tehnoloģiju un iekārtu ieviešana savā dzīvesvietā, lai padarītu to ērtāku. Tomēr viedie mājokļi nav saistīti tikai ar komfortu un ērtībām – tiem nākotnē būs arī nozīmīga loma zaļākas vides radīšanā. Izmantojot dažādus sensorus un optimizācijas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta algoritmus, viedās mājas spēs efektīvāk izmantot enerģiju. Jau šobrīd viedie termostati ļauj ietaupīt 10-12% apkures un 15% dzesēšanas izmaksu. Arī citas tehnoloģijas, piemēram, viedās veļas mazgājamās mašīnas, ledusskapji un spuldzes, nodrošina gudrāku enerģijas patēriņu, neizniekojot elektrību. Šīs ierīces vienlaikus ar izmaksu un patēriņa optimizāciju arī izglīto lietotājus par ilgtspējīgu dzīvesveidu, radot videi draudzīgākas mājvietas.           

Viedās mājas būs ne tikai zaļākas, bet arī drošākas, palīdzot rūpēties par mums un apkārtējiem, uzsver Huawei tehnoloģiju eksperti. “Piemēram, viedās sistēmas ar dažādu sensoru palīdzību spēs nekavējoties konstatēt cilvēka kritienu vai citus negadījumus un izsaukt palīdzību, kas būs nenovērtējami senioru pasargāšanai mājvietā. Tāpat vecākiem būs iespēja pilnvērtīgāk attālināti pieskatīt bērnus no jebkuras istabas,” stāsta Inese Šuļžanoka, "Huawei Technologies Latvia" komunikācijas vadītāja. Papildu tam mājas sensori spēs reaģēt uz tādiem negadījumiem kā gāzes noplūdes vai sadūmojums, savlaicīgi brīdinot un novēršot ugunsgrēkus. Dzīvošana viedā mājoklī sniegs neatsveramu drošības sajūtu, un tā būs pieejama ikvienam jau tuvākajos gados.

Dalīšanās ekonomikas izaugsme

Vai zinājāt, ka vienā mājsaimniecībā ir vidēji 300 000 mantu? Tas nozīmē, ka lietām, kuras mēs izmantojam reti vai neizmantojam nemaz, tiek atvēlēta pārāk liela platība no mūsu dzīvojamās telpas. Sezonālais apģērbs, urbjmašīna, kas tiek izmantota reizi gadā, saldējuma aparāts, kas divreiz likts lietā kopš iegādāšanās pirms trim gadiem, un svētku rotājumi, kas no kastes tiek izņemti vienreiz gadā, pārējo laiku krāj putekļus. Nākotnē tas mainīsies – līdz 2030. gadam ar tehnoloģiju atbalstu strauji turpinās pieaugt dalīšanās jeb koplietošanas ekonomikas paradumi.

Vai šis urbis tik bieži nemaz nav nepieciešams? Kāpēc gan tā vietā nevarētu būt daži koplietošanas urbji, kas pieejami visiem tuvākās apkārtnes kaimiņiem? Vienkārši atveriet katalogu savā tālrunī, noklikšķiniet uz vajadzīgā, un tas jau pēc dažām minūtēm būs jūsu rokās. Šāda veida viedā sistēma, kuras ienākšanu mūsu ikdienas dzīvē paredz jau tuvā nākotnē, ļaus atbrīvot mājokļus no nevajadzīgā, radot dzīvošanai piemērotākas, tīrākas un ērtākas telpas. Un, cerams, ka ikdienišķu lietu koplietošana vienlaikus satuvinās mūs ar kaimiņiem, radot saudzīgāku un empātiskāku dzīves telpu. Lai gan nereti dzirdēts uzskats, ka tehnoloģijām ir izolējoša ietekme uz mūsu savstarpējo saskarsmi, nākotnē tās mūs satuvinās, mājokļiem kļūstot par daļu no lielākas, viedākas kopienas, kas savienota ar lietu interneta un viedierīču palīdzību.

Nulles oglekļa emisiju ēkas – pavisam reāla nākotnes vīzija

Dzīvojamās ēkas un būvniecības nozare kopā atbild par aptuveni 30% pasaules enerģijas patēriņa, tāpēc šai nozarei ir ievērojama ietekme, pasaulei virzoties uz oglekļa neitralitāti. Šobrīd mazāk nekā 1% uzbūvēto ēku ir ar nulles oglekļa emisiju līmeni, proti, tās saražo tikpat daudz enerģijas, cik patērē, taču pasaulē jau izvirzīti ambiciozi mērķi ēku energopatēriņa samazināšanai. “Tehnoloģijām būs galvenā loma mērķu sasniegšanā – ēkās tiks izvietoti sensori, kas ievāks datus no apkārtējās vides, un pēcāk šie dati tiks ievadīti viedajās sistēmās, kas tos apstrādās un analizēs, optimizējot ēkas funkcijas, lai rezultātā tās patērētu pēc iespējas mazāk enerģijas, vienlaikus saglabājot komfortablu un drošu vidi,” norāda Inese Šuļžanoka. Būtībā ēkas kļūs par datu vadītām viedām, vienotām sistēmām. Jaunajās ēkās tiks izmantoti konkrētajam klimatam atbilstoši materiāli, savukārt apkurei un dzesēšanai tiks izmantotas dabiskās ventilācijas sistēmas. Tāpat būtiska nozīme tiks piešķirta arī enerģijas ražošanai un uzglabāšanai – liela daļa māju un ēku jau tagad ražo savu enerģiju, piemēram, uzstādot saules paneļus uz jumtiem, un nākotnē aizvien vairāk ēku sekos šim piemēram. Viedās digitālās sistēmas palīdzēs šo enerģiju pārvērst un uzglabāt, padarot to uzkrājamu un ērti izmantojamu.

Jau pavisam drīz mūsu mājas pārvērtīsies par viedām, intuitīvām telpām un arī sabiedrība iegūs jaunu veidolu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas. Pavisam iespējams, ka 2030. gadā mēs visi dzīvosim ēkās, kas nerada nekādu kaitējumu apkārtējai videi, ir projektētas un modernizētas atbilstoši vietas unikālajam klimatam un vajadzībām, kā arī pilnībā pazīst savu īpašnieku, viņa vēlmes un ieradumus un spēj tiem pielāgoties. Vai tas tā notiks? Pagaidām varam tikai vērot tehnoloģiju attīstību un skatīties, kurp tā mūs aizvedīs.