Foto: shell.com
Ekonomikas ministrija (EM) rosina ar 2014.gada 1.aprīli noteikt obligāto 6,5-7% biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai, teikts EM sagatavotajos grozījumos noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, ko plānots skatīt nākamnedēļ valdības komitejas sēdē.
Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar 2014.gada 1.aprīli, Latvijā būs atļauts realizēt fosilo dīzeļdegvielu tikai ar biodīzeļdegvielas piejaukumu 6,5-7 tilpumprocentu apmērā.
EM skaidro, ka, lai veicinātu biodegvielu patēriņu Latvijā, 2009.gada 1.oktobrī tika ieviests obligātais 5% biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai.
Patlaban saskaņā ar Ministru kabineta "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību" Latvijā atļauts realizēt dīzeļdegvielu (tai skaitā mērenā klimata apstākļos izmantojamu A, B, C, D, E, F kategorijas dīzeļdegvielu), kura satur biodīzeļdegvielu, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas, 6,5-7 tilpumprocentu apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma. Taču patlaban nenotiek šādas degvielas tirdzniecība.
EM secinājusi, ka biodegvielas patēriņa pieaugumu vislabāk stimulē tieši ar patēriņu saistīti politikas instrumenti, tādēļ, lai veicinātu biodegvielas patēriņu transportā, Ministru kabinets ir atbalstījis normatīvo aktu izstrādi, lai noteiktu obligāto biodīzeļdegvielas piejaukumu fosilajai dīzeļdegvielai 6,5-7 tilpumprocentu apmērā.
Kā 2012.gadā biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Auto asociācijas (bijušās Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas) pārstāvji, runāt par biodegvielas piejaukuma kopapjomu Latvijā vairāk nekā 7% no fosilās degvielas patēriņa nav lietderīgi, jo, ņemot vērā Latvijas autoparka vidējo vecumu, kas ir 12,5 gadi vieglajām automašīnām, būs salīdzinoši maz modeļu - aptuveni trešdaļa -, kuros drīkst izmantot E10 degvielu jeb fosilo degvielu ar 10% biodegvielas piejaukumu.
Asociācijā atzina, ka biodegvielas ražošana Latvijā būtu jāpārorientē uz jaunāko paaudžu biodegvielas sastāvu ražošanu, ko iespējams izmantot pat 100% apmērā kā pamatdegvielu, turklāt visu vecuma grupu transportlīdzekļu dzinējos.
Patiesībā būtu jāveic neatkarīgi pētījumi, lai pārliecinātos, ka patiesībā tā saucamais biodīzelis ir ļoti kaitīgs produkts, daudz, daudz kaitīgāks nekā parastā dīzeļdegviela. Tam par iemeslu ir biodīzeļa ražošanas tehnoloģija, kuras pamatā ir rapšu eļlas un metanola jeb metilspirta sajaukšana noteiktās proporcijās ar sekojošu ķīmisku reakciju. Nezinu precīzi metilspirta daļu šajā proporcijā, taču tā nav mazāka par trešdaļu no biodīzeļa masas. Metilspirts ir tas pats, ar ko nupat Jelgavā saindējās un noindējās daudzi "točku" klienti. 35 mililitri metilspirta cilvēkam ir nāvējoši. Tā ir ļoti indīga viela, kura biodīzelī saglabājas arī neizreaģējušā un neattīrītā veidā. Jebkurš, kuram ir priekšstats par ķīmisko rūpniecību, lieliski saprot, ka nav iespējams neizreaģējušo metilspirtu no biodīzeļa attīrīt pilnībā, vienlaikus saglabājot konkurētspējīgu biodīzeļa cenu. Neattīrītais metilspirts ir gaistošākā biodīzeļa sastāvdaļa, kura pirmā tiek ieelpota pēc nonākšanas pie atvērtas degvielas tvertnes, degvielas uzpildes pistoles vai degvielas nopilējuma vietā, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad biodīzelis vai parastais dīzelis ar biodīzeļa piejaukumu nonāk uz ādas. Raksturīgākās lēnas indēšanās ar metilspirtu pazīmes ir neizskaidrojama redzes pasliktināsanās, galvas sāpes un reiboņi, ar lielu ticamību iegūt aknu saslimšanas, kuras parasti izpaužas tikai tad, kad aknas jau nopietni bojātas, kā arī tas ir ļoti ticams dažādu vēža formu katalizators.
Aicinu visus protestēt pret biodīzeļa piejaukšanu jebkurai citai degvielai, nemaz nerunājot par šī piejaukuma palielināšanu.