Nepieciešama skaidrība par turpmāko finansējumu valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai 5

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 22.februāris 2020 11:04

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Domes sēdē 21.februārī sprieda par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam, īpaši uzsverot nepieciešamību rast skaidrību par turpmāko atbalstu valsts autoceļu remontdarbiem.

Tāpat sēdē pārrunāja turpmāko sadarbību ēnu ekonomikas mazināšanā, starptautisko ekspertu sākotnējo ziņojumu par vietējās demokrātijas pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas norisē u.c.

Atklājot Domes sēdi, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra: “Šajās dienās notiek svarīgas diskusijas par ES daudzgadu budžetu, kurās Ministru prezidents aizstāv Latvijas pozīciju. Līdz šim ir izskanējusi informācija, ka ES fondu atbalsts turpmākajos septiņos gados ievērojami samazināsies, tādējādi ietekmējot arī dažādu nozaru attīstību nākotnē. Viena no šīm jomām ir autoceļu infrastruktūras sakārtošana, kas joprojām ir akūti svarīga visā Latvijā. Ņemot vērā situāciju, neskaidrs ir jautājums par plānoto līdzekļu ieguldījumu ceļu remontdarbos šogad un turpmāk. Paralēli ES finansējumam jābūt skaidrībai par valsts budžeta līdzekļiem. Ja kopumā nodokļu ieņēmumi turpina pieaugt, tad būtu jāpalielinās arī finansējumam autoceļiem.”

Nacionālajā attīstības plānā 2020.-2027.gadam autoceļiem paredzēti 602,1 mlj. eiro, tomēr nav skaidrības un garantijas par valsts budžeta līdzekļiem. Pašvaldībām būtu svarīgi rēķināties ar jau iepriekš solītajiem 300 milj. eiro, kas paredzēti autoceļu remontdarbiem administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš akcentēja, ka pašvaldības kopā ar SM autoceļu sakārtošanas un finansējuma nodrošināšanas jomā esot situācijā, “kad ejot pie dietologa viņa vienīgās zāles ir piedāvājums tukšā dūšā neēst. Būtu tomēr jāizveido valsts programma ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru sasniedzamību. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākajai rīcībai jābūt kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu”.

LPS Domes sēdē Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Jānis Butāns uzsvēra: “Ilgtermiņa ceļu attīstības plānošanā ir jāņem vērā iedzīvotāju pārvietošanās jeb mobilitātes paradumi, kas mainās līdzi laikiem. Arī šobrīd uzsāktajai administratīvi teritoriālai reformai jāiet kopsolī ar autoceļu attīstības plāniem. Stratēģiski valsts ir ieinteresēta, lai pašvaldības savā īpašumā pārņemtu daļu no šobrīd valstij piederošajiem ceļiem, kuriem vairs nav valstiski svarīgas nozīmes un to var izdarīt, tikai apsēžoties pie kopēja sarunu galda.” Viņš arī skaidroja, ka turpmākai mērķētai finansējuma piesaistei nepieciešama ilgtermiņa autoceļu infrastruktūras attīstības vīzija un skaidrs redzējums par prioritātēm. 

Savukārt Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektor Ieva Jaunzeme Domes sēdes laikā aicināja pašvaldības arī turpmāk sadarboties un apmainīties ar būtiskiem datiem. “Jaunā VID stratēģija ir balstīta uz labprātīgu nodokļu nomaksu, apzinoties, ka šāda pieeja būtiski palielinās valsts budžeta ieņēmumus ilgtermiņā. Jau pašreiz šī attieksmes maiņa dod pozitīvu rezultātu, veicinot dažādu nozaru uzņēmumu iznākšanu no pelēkā sektora.”. Viņa pateicās pašvaldībām un bibliotēkām par līdzšinējo atbalstu.

LPS Domes sēdes laikā G.Kaminskis informēja klātesošos par Eiropas Padomes vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu sākotnējo ziņojumu par vietējās demokrātijas pārkāpumiem administratīvi teritoriālās reformas procesā. Eksperti aicina Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu, līdz būs nodrošinātas godīgas un efektīvas apspriešanās ar pašvaldībām un iedzīvotājiem.

Savukārt LPS padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča stāstīja par plānotajām izmaiņām likumā Par pašvaldībām, kuras plānots virzīt izskatīšanai valdībā šī gada maijā. Tāpat viņa prezentēja plānotās izmaiņas vēlēšanu likumā, kas paredz atteikšanos no vēlētāju apvienībām, kā arī nosaka pašvaldību deputātu skaita būtisku samazināšanu.  

Visbeidzot LPS Dome apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības budžetu 2020.gadam, kā arī nolēma kongresu rīkot šī gada 22.maijā, Salacgrīvā.

Populārākie komentāri

5 Lasīt visus komentārus →
11 0 Atbildēt

Interesanti kur pazūd ceļa nodokļu nauda?Kopā ar ES naudu Latvijā jau sen visiem ceļiem būtu jābūt asfaltā,pat lauku ceļi!

3 3 Atbildēt

Kādā sakarā jāprecizē finansējums , kura nav un nebūs . LV guberņā ir paredzēts pabeigt izbūvēt Rīgas - Maskavas ceļu . Tam nauda atradīsies .

1 0 Atbildēt

Tu patiešām tici, ka kāds vēl tām pasaciņām tic??

Pievienot bildi Pievienot video

Izceltie raksti

3,59 l/100 km: Renault Clio hibrīds nobrauc vairāk par 1000 km ar vienu uzpildi 12

Divi vācu auto entuziasti ar Renault Clio Full Hybrid E-Tech 160 devušies ceļā, lai pierādītu, ka ar šādu tehnoloģiju aprīkota automašīna spēj veikt vairāk nekā uzrādīts rūpnīcas tehniskajā dokumentācijā. Lasīt vairāk

Trešās paaudzes Audi Q7 būs arī ar sešām sēdvietām (+ VIDEO)

Audi trešās paaudzes Q7 modelis papildu piecu un septiņu sēdvietu versijām, pirmo reizi modeļa vēsturē būs pieejams ar sešām sēdvietām – divas sēdvietas otrajā rindā un divas trešajā sniegs biznesa klases ērtības un komfortu, padarot to īpaši piemērotu tālākiem braucieniem. Lasīt vairāk

Pārrautā Dursupes dzirnavezera aizsprosta ūdeņi appludina arvien tālākas apkaimes (+ VIDEO) 7

Pus miljons eiro – šādu summu Talsu novada dome lūgs valstij, lai varētu labot lietavu dēļ bojātos vismaz 20 ceļu posmus. Tikmēr Talsu novadā pārrautā Dursupes dzirnavezera aizsprosta ūdeņi appludina arvien tālākas apkaimes. Lasīt vairāk

Ekonomists: Ja augstas naftas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis inflācijas spiedienu izjutīs spēcīgāk par eirozonu

Īstermiņā naftas cenu pieaugums neraisa lielas bažas par inflāciju Baltijā, bet, ja augstas cenas saglabāsies vairākus mēnešus, Baltijas valstis spiedienu izjutīs nedaudz spēcīgāk par eirozonu kopumā, aģentūrai LETA pauda bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti