Šī apkures sezona ir skaidri parādījusi to, ka zaļais kurss un pāreja uz klimata neitralitāti, plašāka atjaunojamo resursu izmantošana nav nekāda iegriba vai untums, intervijā aģentūrai LETA teica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Viņa ieskatā tā ir nepieciešamība, lai arī turpmākajās sezonās iedzīvotāji var samazināt savus apkures un elektroenerģijas rēķinus.
"Ja mēs neieguldīsim energoefektivitātē, ja nepāriesim uz atjaunojamiem energoresursiem, tad izmaksas par enerģiju mums var būt pietiekami dārgas," norādīja ministrs.
Viņš pauda atbalstu Rīgas centieniem noteikt teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei.
Esot svarīgi, ka pašvaldības iesaistās rūpēs par gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņu mazināšanu, jo pilsētās, sevišķi lielajās, netiešā veidā tiekot saražoti 80% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tādēļ ne tikai valstij, bet arī pašvaldībai esot liela loma tajā, lai nodrošinātu labu dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem.
Gaisa piesārņojums, pēc starptautisko organizāciju novērtējuma, ir tiešs pāragras nāves cēlonis iedzīvotājiem visā pasaulē, tādēļ šādi soļi ir jāsper, teica Plešs. Taču viņš uzsvēra, ka ir jāvērtē samērīgums, cik lielā mērā tiek uzlikts slogs iedzīvotājiem. "Ir jābūt pārejai un investīciju programmām, lai daudz plašākā mērā īstenotu to, kas ir paredzēts kopējā zaļā kursa ietvaros. Pārejai jābūt sociāli atbildīgai un taisnīgai," teica ministrs.
Viņaprāt, ja tiek pieņemti šādi lēmumi, kas ierobežo iedzīvotāju iespējas mainīt apkures katlus, arī pašvaldībai jānāk talkā ar atbalsta mehānismiem, lai palīdzētu, citādi efekts varot būt tieši pretējs.
LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada decembrī Rīgas dome nolēma aizliegt apkurē izmantot akmeņogles. Saistošie noteikumi nosaka trīs Rīgas pašvaldības teritoriālās zonas, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu.
Teritoriālās zonas noteiktas, ņemot vērā slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu (PM) smalkās frakcijas PM 2,5 piesārņojuma telpisko izkliedi, kā arī individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtu emisiju daudzuma telpisko izkliedi un devumu kopējā piesārņojuma līmenī.
Tāpat ņemts vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits, teritorijas izmantošanas veids un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamība.
Visās trijās zonās aizliegts būvēt, nomainīt vai uzstādīt stacionāras iekārtas, kurās izmanto ogles siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanai vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai.
No 2023.gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto šķidro kurināmo, ieskaitot dīzeļdegvielu.
Savukārt no 2025.gada visās zonās tiks aizliegts uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo, tostarp dabasgāzi.
Ja RD patiesā vēlme būtu uzlabot gaisa kvalitāti tad būtu jāaizliedz arī malkas un granulu katli, jo no tiem piesārņojums ir tāds pats kā no gāzes. Tas liek domāt, ka zem saukļa "Zaļais kurss" patiesībā tiek slēpta vēlme piespiest vairumu pieslēgties centrālajai apkurei, kas nebūt nav zaļāka, jo ir lieli siltuma zudumi kamēr siltums no ražotnes tiek nogādāts līdz patērētājamun attiecīgi arī nebūs izdevīgi iedzīvotājiem.