Strauja joslu maiņa, apzināta ātruma pārsniegšana un bīstama apdzīšana – šie un citi agresīvas braukšanas veidi joprojām ir bieži satopama parādība uz ielām un autoceļiem Latvijā. 38% autovadītāju atzīst, ka ikdienā mēdz braukt agresīvi, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktās aptaujas* dati.
. Vienlaikus daudz vairāk ir cilvēku, kuri regulāri saskaras ar agresīvu vai nelaipnu uzvedību no citu autovadītāju puses – uz to norāda 69% aptaujāto, kā izplatītāko agresivitātes izpausmi minot pārgalvīgu apdzīšanu.
Agresīva braukšana – vai tiešām tikai tie citi?
5% no visiem autovadītājiem atzīst, ka agresīva braukšana viņiem ir regulārs ieradums, nevis dažkārt veikta darbība. Uz savu paradumu braukt agresīvi biežāk norāda vīrieši (43%) nekā sievietes (32%). Agresīva auto vadīšana visvairāk raksturīga Rīgas reģiona iedzīvotājiem, kā arī respondentiem 30-39 gadu vecuma grupā, kur šajā braukšanas stilā atzītas vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto.
Savukārt nelaipnu vai agresīvu uzvedību no citiem autovadītājiem pēdējā mēneša laikā visbiežāk piedzīvojuši Latgales un Rīgas reģiona iedzīvotāji – attiecīgi 77% un 74%.
“Steiga, iekšējās spriedzes un stresa izlāde, kā arī vēlme iegūt pārsvaru satiksmē bieži noved pie nepārdomātiem un bīstamiem lēmumiem uz ceļa. Zīmīgi, ka 62% autovadītāju norāda, ka nekad neveic agresīvus manevrus, bet tajā pašā laikā 69% ar tādiem saskaras. Tas, iespējams, liecina, ka pašu veiktās agresīvās darbības mums nešķiet “pa īstam”, kamēr identisku rīcību no malas uzskatām par agresīvu,” skaidro ERGO transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis.
Neiecietīga attieksme un agresivitāte braukšanas manevros izraisa ne vien negatīvu emociju ķēdi apkārtējos cilvēkos, bet ik dienu kļūst arī par iemeslu ceļu satiksmes negadījumiem, uzsver ERGO pārstāvis. “Smagākie no tiem parasti ir saistīti ar riskantiem apdzīšanas manevriem un ātruma pārsniegšanu, kas, pēc pētījuma datiem, ir arī biežāk sastopamie agresīvas braukšanas veidi.”
No neiecietības līdz “Ceļapziņai”
Autovadītāji satiksmē visvairāk saskaras ar pārgalvīgu apdzīšanu – uz to norāda 75% aptaujāto. Otrs biežāk novērotais agresīvas braukšanas manevrs ir nelaišana vai strauja iebraukšana joslā, ko piedzīvojuši 41% respondentu. Savukārt trešdaļa jeb 32% kā vienu no biežākajām agresivitātes izpausmēm satiksmē min sastrēgumā stāvošo automašīnu rindas neatļautu apbraukšanu. Retāk, taču joprojām salīdzinoši bieži autovadītāji saskaras arī ar dusmīgu taurēšanu un rupju verbālu vai neverbālu komunikāciju no citu satiksmes dalībnieku puses.
“Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks ir pārliecināts, ka droša, tostarp mierīga un adekvāta, braukšana sākas galvā: “Ja esam nepamierināti ar dzīvi vai izjūtam sliktas emocijas, tās nedrīkst pārnest uz ceļa. Pretējā gadījumā kļūstam bīstami gan sev, gan apkārtējiem, turklāt veicinām agresivitāti citos, jo tā ir lipīga.” Viņš uzsver, ka, esot automašīnā, cilvēks savā ziņā kļūst anonīms, kas ļauj brīvāk izpausties neiecietībai. “Diez vai mēs uz ielas iegrūstu plecā svešiniekam, kurš mums aizgājis priekšā, bet satiksmē par līdzīgu rīcību esam gatavi “pamācīt” ar bremzēšanu vai rupjiem žestiem. Ceļu satiksme nav sacīkšu trase, tāpēc jābrauc mierīgi, jāizvairās no steigas un iesaistes provokācijās. Atceramies, ka otrā mašīnā ir cilvēks, nevis ienaidnieks!” aicina J. Vanks.
“Ņemot vērā, ka agresivitāte Latvijas ceļu satiksmē joprojām ir ļoti aktuāla, šai tēmai nolēmām pievērsties arī jaunā ERGO podkāsta “Ceļapziņa” pirmajā epizodē, kur kopā ar viesiem Baibu Sipenieci-Gavari un Ivaru Austeru diskutējam par psiholoģiskajiem aspektiem, kas saistīti ar agresīvu braukšanu,” stāsta podkāsta “Ceļapziņa” vadītājs un drošas braukšanas eksperts J. Vanks.
“Ceļapziņa” no 1. jūlija klausāma un skatāma Youtube un Spotify platformās. Podkāstu veido ERGO sadarbībā ar “Drošas braukšanas skolu” – ar mērķi veicināt ceļu satiksmes drošību un uzlabot braukšanas kultūru Latvijā. Ik mēnesi vienkāršā un atraktīvā veidā podkāstā tiks apspriestas aktuālas ceļu satiksmes tēmas un meklēti risinājumi drošības uzlabošanai uz Latvijas ceļiem.
*ERGO un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja veikta šī gada maijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā tūkstoti Latvijas iedzīvotāju.
Viegli jau tādam Vankam no malas runāt😃...agrāk es neizjutu tādu vēlmo visu aizliegt, kontrolēt, tās pašas maksas stāvvietas... nihilisms un nedraudzīgie likumi pret autovadītājiem...tak te forumos latvietis otru latvieti dažbrīd liekas ir gatavs apēst bez sāls😆..domājiet pie stūres šie indivīdi pārvēršas par lapočkām😆😆😆...varu saderēt ka tūlīt te mani nories, bet kā jau rakstīju, tāda ir mūsu sabiedrība🤭...
Drošas braukšanas un tamlīdzīgie speciālisti joprojām pievēršas problēmām, nevis to risinājumiem. Šajā valstī nav ne dzirdēts ne redzēts, ka izteiktu atzinību vai "morālu atbalstu" cilvēkiem, kas rīkojas pareizi, ievēro noteikumus, uzvedas pieklājīgi. Tā vietā ir nebeidzamas diskusijas, pētījumi un apskati un nespējīgi centieni uzrunāt tos, kuri to visu neskatās un neklausās, un neko par to nezina. Visi šie stāsti ir, lai informētu apzinīgo sabiedrību par tāpat jau zināmo daļu, kas neprot uzvesties? Ar to nav jālepojas.
Protams, nav arī šoseju ne uz Liepāju, ne Ventspili, citādi kā tikai nosaukuma pēc. Un braukšana pa Ulmaņa gatvi vai Deglava ielu ir iespējama tikai pa 2. joslu.