Vai septembrī atkal sēdēsim sastrēgumos? 13

Vasarā pilsētu ielas ir tukšākas, tāpēc ceļā uz darbu paiet mazāk laika un drīz vien rēķināmies, ka arī nākamreiz galamērķī nokļūsim tikpat ātri. Septembra sākumā satiksme kļūst blīvāka, bet mēs nereti turpinām izbraukt ierastajā brīdī un tikai ceļā saprotam, ka kavēsim.

Cerot vēl pagūt, pietuvojamies priekšā braucošajam vai pārkārtojamies, tiklīdz blakus joslā paveras brīva vieta. Pat ja izdodas pavirzīties par pāris vietām uz priekšu, galā būtiski agrāk nenonākam, toties negaidītā situācijā mums paliek mazāk laika reaģēt. Šī rezerve ir īpaši svarīga pie skolām, kur līdz ar mācību gada sākumu ir vairāk bērnu, tāpēc arī Valsts policija aicina autovadītājus šajās vietās braukt īpaši uzmanīgi.

Nokavētās minūtes sastrēgumā atgūt nevar

Ja brauciens uz darbu visu vasaru ildzis 25 minūtes, arī septembra sākumā turpinām izbraukt ierastajā laikā. To, ka ceļā būs jāpavada ilgāk, pamanām tikai tad, kad jau esam satiksmē, un katrs lēnāks posms sāk šķist kā zaudētas minūtes. Tad vairāk vērojam blakus joslu un pārkārtojamies, tiklīdz tajā parādās brīva vieta. Blīvā plūsmā joslas virzās nevienmērīgi: viena uz brīdi apstājas, kamēr otra pavirzās, bet pēc nākamā luksofora situācija var mainīties. Tāpēc īslaicīgi brīva vieta blakus joslā vēl neliecina, ka tā visā maršrutā būs ātrāka. Pat ja tiekam pāris vietu uz priekšu, esam mainījuši tikai savu vietu rindā; sastrēguma kopējo ātrumu tas nemaina.

Pārkārtošanās nelielā spraugā liek citiem bremzēt

Blīvā satiksmē starp automašīnām ir maz vietas, tāpēc, vienam vadītājam pārkārtojoties nelielā spraugā, blakus joslā braucošajam jāsamazina ātrums, bet nākamajam jau var nākties bremzēt. Šī reakcija virzās tālāk pa rindu, un pēc brīža bremzē arī tie vadītāji, kuri sākotnējo manevru nemaz nav redzējuši. Pārāk maza distance šo reakciju padara vēl straujāku, jo katram nākamajam vadītājam paliek mazāk laika reaģēt. Šādi ikdienas lēmumi palīdz saprast, kāpēc “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” aptaujā 78,2 % autovadītāju lielākos riskus uz ceļiem saista ar vadītāju paradumiem un braukšanas kultūru. Ja mūsu manevra dēļ citam jābremzē pēdējā brīdī, izvēlētā sprauga bijusi par mazu.

Pie skolām drošu ātrumu nosaka redzamība

Daudzi bērni uz skolu dodas bez pieaugušā pavadības. Pie labi pārredzamas gājēju pārejas vadītājs bērnu var pamanīt laikus, savukārt gar ielas malu novietoti transportlīdzekļi var viņu aizsegt līdz pat brauktuves malai. Tāpēc jāvēro spraugas starp automašīnām un jābrauc pietiekami lēni, lai paspētu apstāties, ja bērns starp tām iznāk uz brauktuves, pat ja zīme ļauj braukt ātrāk. Bērns var pēkšņi mainīt kustības virzienu vai nepareizi novērtēt, cik ātri tuvojas automobilis, tāpēc pieaugušajam pie stūres jāatstāj rezerve arī šādai kļūdai.

Septembra braucieniem jāparedz vairāk laika

Septembra pirmajās dienās vērts piefiksēt, cik ilgi aizņem ceļš uz darbu un mājup, jo viens ātrāks brauciens vēl neparāda ierasto situāciju. Pēc dažām dienām jau var novērtēt, cik liela rezerve vajadzīga, un, ja brauciens regulāri ir par desmit minūtēm ilgāks, attiecīgi jāpārceļ arī izbraukšanas brīdis. Navigācijas lietotne palīdz novērtēt plūsmu pirms izbraukšanas, taču brauciena laikā tās rādītais ierašanās laiks viegli kļūst par mērķi, kuru gribas sasniegt par spīti mainīgajai satiksmei. Ja lietotne brauciena laikā rāda, ka galamērķī ieradīsimies vēlāk, tā ir pārrēķinājusi brauciena ilgumu atbilstoši satiksmes plūsmai, kuras kopējo ātrumu viens vadītājs mainīt nevar.

Tāpēc to, cik droši brauksim, daļēji nosakām jau brīdī, kad izvēlamies izbraukšanas laiku. Ja dienas plānā paredzēts faktiskais brauciena ilgums, lēnāks posms neizraisa vēlmi uzreiz meklēt ātrāku joslu, un uzmanību varam veltīt situācijai uz ceļa. Septembra sastrēgums paliks, taču pārāk optimistisks plāns jālabo pirms izbraukšanas – mēģinot to labot pie stūres, mums un citiem paliek mazāk laika reaģēt.