Noslēgusies Jorģa Zemitāna tilta pārbūve un 15 mobilitātes punktu izbūve pie dzelzceļa pieturām dažādās pilsētas apkaimēs. Abi vērienīgie infrastruktūras projekti ir nozīmīgs ieguldījums vienotas un savstarpēji savienotas transporta sistēmas attīstībā, uzlabojot satiksmes drošību, vides pieejamību un iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās iespējas.
Piektdien, 25. septembrī, Rīgas pašvaldības pārstāvji kopīgā apskates pasākumā iepazinās ar paveiktajiem darbiem, apskatot pārbūvēto Jorģa Zemitāna tiltu un mobilitātes punktu “Zemitāni”.
“Zemitānu tilta pārbūve parāda, ka arī lielus infrastruktūras darbus Rīgā var paveikt raiti, kvalitatīvi un ar rezultātu, ko iedzīvotāji redz un izmanto ikdienā. Esmu gandarīts, ka esam ne tikai sakārtojuši vienu no nozīmīgākajiem pilsētas satiksmes mezgliem, bet arī padarījuši daudz ērtāku pārsēšanos starp vilcienu un Rīgas sabiedrisko transportu, tostarp nodrošinot mūsdienīgu piekļuvi ar liftu un eskalatoru. Tieši tādam ir jābūt mūsu ieguldījumam pilsētas infrastruktūrā, lai, paveicot vienu projektu, mēs reizē sakārtotu arī apkārtējo vidi un padarītu apkaimi ērtāku cilvēkiem. To redzam arī pārējos šogad izbūvētajos mobilitātes punktos, un jau šobrīd ir skaidrs, ka Rīgai šādu labi pārdomātu savienojumu vajag vairāk,” uzsver Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs.
Pārbūvēts Jorģa Zemitāna tilts
Jorģa Zemitāna tilts ir nozīmīgs transporta savienojums starp Rīgas centru, Purvciemu, Teiku un citām pilsētas apkaimēm. Pārbūves laikā atjaunotas tilta konstrukcijas un brauktuve, kā arī izbūvēta infrastruktūra gājējiem un velobraucējiem. Pārbūvētais tilts jau ir atvērts satiksmei, nodrošinot drošāku un ērtāku pārvietošanos visiem satiksmes dalībniekiem.
Tilta pārbūve īstenota ciešā sasaistē ar mobilitātes punkta “Zemitāni” izbūvi. Izveidots savienojums starp dzelzceļa staciju un pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietām uz tilta, izbūvējot eskalatorus, liftus un kāpnes. Abu projektu īstenošana vienlaikus ļāvusi veidot vienotu transporta infrastruktūru un uzlabot piekļuvi dzelzceļam.
Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello norāda: “Mobilitāte nav tikai stāsts par ielām, tiltiem vai transportu. Tas ir stāsts par cilvēka iespēju ērti un droši nokļūt tur, kur viņam ir jābūt. Atjaunotais Jorģa Zemitāna tilts un jaunais mobilitātes punkts “Zemitāni” savieno ne tikai dažādus transporta veidus, bet arī rīdziniekus un pilsētas apkaimes. Man ir svarīgi, lai pilsētas infrastruktūra beidzot strādā cilvēka labā, lai ceļš no mājām līdz darbam, skolai, ārstam vai vilcienam būtu vienkāršāks, drošāks un ērtāks. Tieši šādas pārmaiņas veido cilvēcīgu Rīgu - soli pa solim, ikdienā un katram satiksmes dalībniekam.”
Rīgā izbūvēti 15 mobilitātes punkti
Rīgā pabeigta 15 mobilitātes punktu izbūve pie dzelzceļa pieturām: “Zemitāni”, “Brasa”, “Sarkandaugava”, “Dauderi”, “Ziemeļblāzma”, “Vecdaugava”, “Vecāķi”, “Mangaļi”, “Šmerlis”, “Šķirotava”, “Gaisma”, “Turība”, “Bērnu slimnīca/Bieriņi”, “Iļģuciems” un “Bolderāja”.
Mobilitātes punkti izveidoti, lai nodrošinātu ērtu un drošu sasaisti starp dzelzceļu, pilsētas sabiedrisko transportu, gājēju un veloinfrastruktūru. To izbūves laikā uzlabota satiksmes drošība un vides pieejamība, izveidoti jauni gājēju un velosatiksmes savienojumi un sakārtota apkārtējā publiskā ārtelpa.
Izbūvētā infrastruktūra atvieglo iedzīvotāju nokļūšanu līdz dzelzceļa stacijām un pārsēšanos starp dažādiem transporta veidiem. Mobilitātes punkti ir nozīmīgi gan Rīgas apkaimju iedzīvotājiem, gan cilvēkiem, kuri ikdienā galvaspilsētā ierodas no Pierīgas un citām pašvaldībām. Ērtāki savienojumi veicina sabiedriskā transporta izmantošanu un ilgtermiņā var palīdzēt mazināt satiksmes intensitāti, gaisa piesārņojumu un vides troksni.
“Līdz ar mobilitātes punktu izveidi ir sekmīgi noslēdzies viens no vērienīgākajiem Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas zaļināšanas reformas projektiem. Šie pārsēšanās centri iedzīvotājiem nodrošina ērtāku, ātrāku un videi draudzīgāku pārvietošanos, vienuviet savienojot vilcienu, autobusu, velotransportu un privāto auto, tādējādi stiprinot dzelzceļu kā transporta sistēmas mugurkaulu un veicinot sabiedriskā transporta izmantošanu ikdienā. Paldies pašvaldībām par veiksmīgo sadarbību un ieguldījumu šo projektu īstenošanā. Novēlu, lai izveidotā infrastruktūra kalpotu iedzīvotāju vajadzībām vēl daudzus gadus un kļūtu par pamatu turpmākai ilgtspējīgas mobilitātes attīstībai,” uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs.
Projektu īstenošanā ieguldīts pašvaldības un Eiropas Savienības finansējums
Jorģa Zemitāna tilta pārbūves finansējums ir 24,2 miljoni eiro, no kuriem 20,6 miljonus eiro veido Valsts kases aizņēmums, bet 3,6 miljonus eiro Rīgas pašvaldības budžeta līdzekļi.
Savukārt 15 mobilitātes punktu izbūve īstenota trīs projektu ietvaros, piesaistot Eiropas Savienības fondu un pašvaldības finansējumu. Astoņu mobilitātes punktu (“Šmerlis”, “Bērnu slimnīca/Bieriņi”, “Iļģuciems”, “Vecdaugava”, “Turība”, “Mangaļi”, “Vecāķi” un “Gaisma”) izbūves projekta kopējās izmaksas pārsniedz 10 miljonus eiro. No tiem 2,27 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums, bet pārējo veido Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Savukārt, sešu mobilitātes punktu (“Bolderāja”, “Dauderi”, “Sarkandaugava”, “Šķirotava”, “Zemitāni”un “Ziemeļblāzma”) izbūves projekta kopējais budžets ir 33,45 miljoni eiro. No tiem 27,64 miljoni eiro ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 5,80 miljoni eiro ir pašvaldības finansējums.
Īstenotie projekti ir nozīmīgs solis vienotas Rīgas transporta sistēmas attīstībā, kurā dzelzceļš, pilsētas sabiedriskais transports, gājēju un veloinfrastruktūra savstarpēji papildina cits citu. Tie uzlabo savienojumus starp apkaimēm un rada priekšnoteikumus ērtākai, drošākai un ilgtspējīgākai iedzīvotāju ikdienas mobilitātei.
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
Foto: Publicitātes attēls
kā redzams, neviena velo un tikai daži gājēji.
sākums pārvadam no pērnavas ielas aŗi ačgārns. Sabiedrisko joslu varēja sākt vēlāk, nevis uzreiz no krusta. zīmes arī nav loģiski saliktas. Un ja godīgi, prasās kāda barjera starp joslām. tad varētu ātrumu likt 70kmh.
Interesata būs statistika cik gadā izmaksā uzturēt šo visu un kāds tas būs pēc 5, 10 gadiem
Bet jaunā realitāte ir tāda, ka visu taisa vājiem cilvēkiem, visu vajag nolikt priekšā, visur spilvenu zem dibena...