Gāzes cena Eiropas Savienībā (ES) labvēlīgākā scenārija gadījumā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40-60 eiro par megavatstundu (MWh) jeb divas līdz trīs reizes augstāka par ierasto līmeni, norāda "SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš norāda, ka ogļu un gāzes cenu svārstības 2021.gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni. Galvenais faktors bija Covid-19 cikliskums, ko veicināja centrālās bankas un valdības stimuli, kā arī patērētāju tēriņu maiņa no pakalpojumiem uz precēm.
Dabasgāzes cenas Āzijā un Eiropā pērn dažkārt bija 4-5 reizes augstākas nekā parasti. Viens no svarīgākajiem faktoriem bija Āzijas augošais dabasgāzes imports. Uzmanības centrā ir dabasgāzes eksporta samazinājums no Krievijas uz ES 2021.gada otrajā pusgadā un bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
"Sagaidāms, ka fosilā kurināmā cenas šogad saglabāsies augstas. Fosilā kurināmā piegāde piedzīvo saspīlējumus ģeopolitikas un investīciju ciklu dēļ, savukārt fosilā kurināmā ražotāji bažās par nākotni kļūst piesardzīgi. Investīcijas jaunu jaudu izstrādei ir daudz piesardzīgākas nekā parasti, nākotnē ierobežojot piedāvājumu. Tādēļ tēriņi nefosilās enerģijas izstrādei būs jāpaātrina, lai novērstu potenciālo deficītu," skaidro Gašpuitis.
Viņš norāda, ka šogad sākumā ogļu un gāzes cenas joprojām ir augstas, attiecīgi divas un trīs reizes pārsniedz ierasto līmeni. Gāzes cena ES tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40-60 eiro par MWh jeb 2-3 reizes lielāka par normālo līmeni. Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu.
"Neprognozēšu Krievijas iebrukuma iespējamību, bet pat labvēlīgajā scenārijā augstas cenas 2022.gadā saglabāsies. Pat, ja "Nordstream" cauruļvads sāks darboties vai gāzes plūsmas pa citiem cauruļvadiem no Krievijas gada vidū normalizēsies, iespējams, būs par vēlu, lai nodrošinātu normālus dabasgāzes krājumus ES pirms 2022./2023.gada ziemas," pauž Gašpuitis, skaidrojot, ka šobrīd dabasgāzes tirgus cena nākamajam gadam ir aptuveni 65 eiro par MWh, kas ir trīs reizes augstāka nekā parasti. Viņš uzsver, ka labvēlīga scenārija gadījumā šogad cena varētu būt 40-60 eiro par MWh robežās. Salīdzinājumam vidējā cena 2021.gadā bija 45 eiro par MWh, jo gada sākumā cenas bija zemas.
Viņš uzsver, ka, ja Krievija iebrūk Ukrainā, tad visas prognozes atceļas. ES un ASV sankcijas pret Krieviju saskartos ar pretsankcijām. "Visticamāk saruktu arī Krievijas dabasgāzes eksports uz ES. Šādā situācijā Eiropa importētu vairāk saspiesto dabasgāzi un vairāk izmantotu ogles un naftas produktus, bet ar to būtu par maz, lai izvairītos no stresa tirgū," pauž Gašpuitis.
No kopējā dabasgāzes patēriņa 5200 teravatstundas (TWh) gadā ES saražo tikai 1113 TWh, bet 1900 TWh tiek importētas no Krievijas. Šī importa apjoma dēļ problēmu ātri atrisināt nav iespējams, taču nākamajos 10 gados var paveikt daudz,norāda Gašpuitis. Viņš pauž, ka acīmredzams risinājums ES un Apvienotajai Karalistei ir paātrināt enerģētikas pāreju un aizstāt dabasgāzes patēriņu, aktīvi īstenojot energoefektivitātes pasākumus.
Viņš norāda, ka pērnā gada sākumā oglekļa cena ES pieauga no 30 eiro par tonnu līdz 80 eiro par tonnu gada beigās. Prognozējams, ka šogad tas būs vidēji 100 eiro par tonnu, jo reģions būs spiests patērēt vairāk ogļu augstās gāzes cenas dēļ. Tā rezultātā ES enerģētikas pāreja paātrināsies. Jaunas, nesubsidētas saules enerģijas izmaksas līdzsvars ES šobrīd ir tikai 35 eiro par MWh. Elektroenerģijas cenas pat pēc dabasgāzes cenu normalizēšanas tomēr, visticamāk, būs vidēji 80 eiro par MWh, tādējādi padarot ieguldījumus saules enerģijā ļoti izdevīgus. Paātrināsies arī vēja staciju izbūve.
"Lielākais izaicinājums būs panākt līdzsvarotu pāreju, kad fosilo kurināmo jaudu slēgšana norit līdzvērtīgi ar atjaunojamo enerģiju jaudu ieviešanu. Ja atjaunojamās enerģijas attīstība būs pārāk lēna, bet fosilās enerģijas piegādes samazināšana pārāk ātra, enerģijas cenas augs. Šādu līdzsvaru būs grūti panākt. Visticamāk, ka enerģijas cenas nākotnē kļūs svārstīgākas un pašreizējais sakāpinātais cenu līmenis saglabāsies arī 2023.gadā," norāda Gašpuitis.
Tas kā ar visu. Jo vairāk saputro jo labāk lohiem. Tāteikt vieglāk viņus apčakarēt. Kā līdzīgi ar el enerģiju
viens cenu piedāvā ar vienām extrām cits ar citām drātīm. Vari puses dienu kaukulēt kuram tā labākā.
Pats galvenais gāzētājs iepērk un čurukalnā noglabā m3 bet pārdod jau MWh
