Automašīna var nolietoties arī tad, ja ar to nebrauc. Ilgstoša stāvēšana, īpaši ārā un mitros laikapstākļos, negatīvi ietekmē vairākas transportlīdzekļa detaļas. Atkarībā no tā, cik ilgi automašīna netiek izmantota, var rasties dažādi bojājumi.
Pēc dažām dienām uz bremžu diskiem jau var parādīties pirmās rūsas pazīmes, īpaši pēc mitras nakts. Parasti tā ir tikai virspusēja rūsa, kas pazūd pēc dažām bremzēšanas reizēm.
Pēc nedēļas sāk vājināties akumulators. Arī izslēgta automašīna patērē elektroenerģiju, jo signalizācija, vadības bloki un bezatslēgas piekļuves sistēma turpina darboties. Ja akumulators ir vecs vai nepietiekami uzlādēts, var rasties problēmas ar dzinēja iedarbināšanu.
Pēc divām līdz četrām nedēļām uzmanība jāpievērš arī riepām. Automašīnas svars ilgstoši gulstas uz vienu un to pašu riepas kontakta laukumu, tādēļ riepas var deformēties un rasties tā sauktie plakanie laukumi. Sākot braukt, var būt jūtama vibrācija vai automašīnas tricināšanās.
Pēc viena līdz trim mēnešiem akumulators var būt tik ļoti izlādējies, ka automašīnu vairs nevarēs iedarbināt bez papildu palīdzības. Ilgstošas stāvēšanas dēļ riepu deformācija kļūst izteiktāka, bet bremžu diskos virspusējo rūsu pakāpeniski nomaina dziļāka korozija. Tādēļ pirms braukšanas rūpīgi jāpārbauda bremžu darbība.
Pēc trim līdz sešiem mēnešiem bojājumi var kļūt nopietnāki. Akumulators var būt neatgriezeniski bojāts, riepas var iegūt paliekošas deformācijas, bet bremžu sistēmu var skart spēcīga korozija. Ja automašīna stāv ārā, mitrums un netīrumi var veicināt arī citu detaļu rūsēšanu un nobloķēt ūdens novadīšanas kanālus. Turklāt sāk novecot degviela.
Pēc gada automašīnu vairs nevajadzētu vienkārši iedarbināt un doties ceļā. Pirms braukšanas nepieciešams pārbaudīt akumulatoru, riepu stāvokli un spiedienu, bremžu sistēmu, motoreļļu un citus tehniskos šķidrumus. Jāpārbauda arī iespējamās šķidruma noplūdes, vadi, apgaismojums un logu tīrītāji. Pat tad, ja dzinēju izdodas iedarbināt, tas vēl nenozīmē, ka automašīna ir droša braukšanai.
Lai izvairītos no šādām problēmām, automašīnu ieteicams izmantot regulāri, vēlams vismaz reizi nedēļā. Nepietiek tikai iedarbināt dzinēju uz piecām minūtēm – nepieciešams veikt pietiekami garu braucienu, lai motors sasniegtu darba temperatūru un no dzinēja un izplūdes sistēmas iztvaikotu uzkrātais mitrums.
Ja automašīnu paredzēts ilgstoši neizmantot, pirms novietošanas ieteicams pilnībā uzlādēt akumulatoru, palielināt riepu spiedienu aptuveni par 0,5 bāriem un nodrošināt sausu, no laikapstākļiem pasargātu novietošanas vietu.
Galvenais secinājums: automašīna noveco arī tad, ja ar to nebrauc. Visvairāk no ilgstošas stāvēšanas cieš akumulators, riepas un bremžu sistēma. Jo ilgāk transportlīdzeklis netiek izmantots, jo lielāks kļūst bojājumu un dārgu remontdarbu risks.
Ja speeciigaa salaa tur izlaadeetu elektroauto, tad batereja vairs nebuus reanimeejama! Tas pats notiekaas, ja speeciigaa salaa aukstu batereju saac laadeet ar jaudiigu aatro uzlaadi. Tieshi taapeec elektroauto ir ljoti daargs un nelietderiigs, sezonaala rakstura gadzjets. Toties labi silda ekonomiku, jo ir iespeeja noslaukt bagaatos, kam naudas vienmeer ir vairaak kaa vajaga.