Jebkurai uzņēmējdarbības nozarei neatkarīgi no tās izmēra un darbības specifikas ir sava loma klimata pārmaiņu veicināšanā, arī tehnoloģiju nozare nav izņēmums.
Lai gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ierīces un tīkli rada oglekļa dioksīda emisijas, kopumā to izmantošana vairāk samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, nekā tās rada. Aprakstītais fenomens tiek saukts arī par digitālo nospiedumu. Tas nozīmē, ka digitalizācija ne vien uzlabo dažādu nozaru darbības efektivitāti, bet ir arī solis ceļā uz zaļāku pasauli. Hauwei eksperti skaidro, kā digitalizācija jau atstāj pozitīvu nospiedumu lauksaimniecībā un kā tā veicina dabai draudzīgo aprites ekonomiku.
Tehnoloģiju uzņēmuma Huawei pārstāvis Anderss Andrae bija viens no pirmajiem, kurš savulaik popularizēja digitālā nospieduma jēdzienu, raksturojot digitalizācijas netiešo pozitīvo ietekmi uz oglekļa emisiju samazināšanu uzņēmumos un sabiedrībā. Eksperts lēš, ka ar digitalizāciju saistītie emisiju ietaupījumi ir aptuveni 11 reižu lielāki par tehnoloģiju tiešo oglekļa dioksīda pēdu. Dažas no digitalizācijas radītajām sekām ir acīmredzamas, piemēram, cik daudz videozvanu viena uzņēmuma darbinieki pēdējo divu gadu laikā veikuši un cik daudz kilometru, iespējams, tā rezultātā izdevies ietaupīt.
Autonomi roboti un īpaši droni – lauksaimniecības digitalizācija
Iespējams, lauksaimniecība nav nozare, kas asociējas ar vārdu digitalizācija, tomēr digitālās inovācijas jau sen ir ienākušas saimniecībās visā pasaulē. Piemēram, lauksaimnieki izmanto attēlu atpazīšanas algoritmus, lai optimizētu mēslojuma un ūdens izmantošanu, tādējādi samazinot slāpekļa atlikumus par 30 līdz 50 %. Tāpat lauksaimnieku traktori un cita tehnika ir aprīkota ar dažādiem sensoriem, kas ļauj gandrīz autonomi pārvietoties pa lauku, turklāt ar precīzu maršrutu iespējams samazināt degvielas patēriņu par 17 %. Savukārt, pielāgojot pesticīdu lietošanu faktiskajām vajadzībām, pamatojoties uz iepriekš minēto sensoru rādījumiem, tiek izlietots līdz pat 80 % no nepieciešamā daudzuma, vienlaikus panākot paredzēto efektu. Tāpat arī turpinoties inovāciju attīstībai, Huawei eksperti lēš, ka slavas gājienu piedzīvos mazi autonomi roboti, jo tie var veikt dažādus uzdevumus uz lauka un mazās mašīnas efektīvi novērš augsnes sablīvēšanos.
- Digitalizācija var samazināt oglekļa dioksīda emisijas, radot pozitīvu digitālo nospiedumu.
- Digitalizācija var uzlabot dažādu nozaru darbības efektivitāti un veicināt dabai draudzīgo aprites ekonomiku.
- Lauksaimniecībā digitalizācija tiek izmantota, lai optimizētu mēslojuma un ūdens izmantošanu, samazinātu slāpekļa atlikumus un degvielas patēriņu, kā arī pielāgot pesticīdu lietošanu faktiskajām vajadzībām.
Viens no labās prakses piemēriem 5G viedās lauksaimniecības jomā ir Huawei un Austrijas lielākā bezpilota gaisa kuģu jeb dronu pakalpojumu sniedzēja Dronetech sadarbība. Projekta ietvaros Huawei nodrošinās mākoņdatošanas pakalpojumus uz 5G bāzes, kas kalpos par pamatu mākslīgā intelekta (MI) analīzei reāllaikā. Savukārt ar augstas izšķirtspējas kamerām un sensoriem aprīkoti Dronetech droni veiks zemes un objektu apsekošanu, uzņemot attēlus un datus, kurus apstrādās mākslīgais intelekts, un nekavējoties sniegs lietotājiem noderīgu informāciju. Šī tehnoloģija palīdzēs lauksaimniekiem pamanīt sīkus kukaiņus, uzraudzīt kultūraugu stāvokli un prognozēt ražu, ļaujot viņiem precīzi un ar minimāliem zudumiem optimizēt ūdens, ķīmisko vielu un pesticīdu izmantošanu.
Digitalizācija kā daļa no aprites ekonomikas sistēmas
Tas pats princips, kā digitalizācija sistemātiski pārveido esošās uzņēmējdarbības formas un rada jaunas, ir redzams arī aprites ekonomikā. Aprites ekonomikas termins sevī ietver ideju par ražošanas un patēriņa modeli, kas ietver esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, labošanu, atjaunošanu un otrreizēju pārstrādi, cik vien iespējams.
Kā uzsver Huawei eksperti, digitalizācija veic pilnu apli. Piemēram, produkta izstrādes laikā datorizētā projektēšana optimizē materiālu izmantošanu jau pašā ražošanas cikla sākumā, bet aditīvā ražošana, kuras visplašāk pazīstamais pielietojums ir 3D drukāšana, ļauj efektīvi ražot vismazākās partijas, tādējādi nodrošinot pielāgotas rezerves daļas, kas ļauj veikt citādi neiespējamus remontdarbus. Savukārt datu analīzi var izmantot, lai veiksmīgāk plānotu un prognozētu materiālu vajadzības, ražošanas apjomus un piegādes jaudu. Precīzāk saskaņojot faktisko preču piedāvājumu ar klientu pieprasījumu, šie rīki arīdzan var palīdzēt izvairīties no atpakaļsūtījumiem vai samazināt to skaitu. Tādā veidā digitalizācija veicina aprites ekonomiku.
Lai gan ieguvumi, ko rada digitālie risinājumi, ir lielāki par radītajām tiešajām oglekļa emisijām, tomēr ir jāturpina strādāt pie pašu digitālo risinājumu ilgtspējības. Neraugoties uz to, ka enerģijas taupīšana datu centros šobrīd ir sabiedrības uzmanības lokā, efektivitātes ieguvumus šajā jomā gandrīz pilnībā ir atsvērusi milzīgā datu apjoma palielināšanās pēdējā desmitgadē. Diemžēl publiskajās debatēs datu ilgtspējas jautājums bieži vien paliek apslēpts. Būtiski pieminēt, ka tikai kopīgi izmantoti dati ir videi draudzīgi dati.
“Digitalizācija ļauj gan uzlabot pašreizējos uzņēmējdarbības procesus, modeļus un struktūras, gan tos pārorientēt. Tajā pašā laikā digitalizācija arīdzan spēj efektīvi pārorientēt sabiedrību uz ekoloģiski ilgtspējīgāku dzīvesveidu un veicināt tālejošāku ekonomikas un vērtību radīšanas pārveidi,” uzsver Huawei Technologies Latvia komunikācijas vadītāja Inese Šuļžanoka.
